4. Pārpūle, nogurums 0
Kamēr bērns izstrādā nevienam nevajadzīgus un bezjēdzīgus “projektus” un apmeklē ienīstos pulciņus, dzīve paiet garām. Vecāki uzskata, ka atpūta – tā ir nodarbību maiņa: no šaha pulciņa uz futbola treniņu, tad klavierspēles nodarbības un vakarā mājas darbu gatavošana – vai tad ir iespējams nogurt no šīs dažādības? Bērns saceļas un „paņem” sev atvaļinājumu, ignorējot uzdevumus.
5. Izdegšana
Bērniem tagad nav tāds nogurums, kāds piemeklēja mūs bērnībā, kad mēs pēc skraidīšanas un spēlēšanās ārā ar „mēli pāri pleciem”, piekusuši iekritām gultā pat nepavakariņojuši. Mūsdienu pusaudžu nogurums ir līdzīgs profesionālās izdegšanas sindromam: tu saproti, ka uzdevumu ir pārāk daudz, to atrisināšana nesamazina to skaitu un nedod gandarījumu.
6. Novērtēšana
Novērtējums ir bijis un joprojām ir motivācijas veidošanās faktors. Drīzāk, vairumā gadījumu – anti motivācijas. Ja jaunais zīmējums vai viņa veidota lieta netiks pievienota mājas darbu kolekcijai vai par to neliks atzīmi (visiem tagad ir “Portfolio” jau no bērnudārza!), tad tas ir nevajadzīgs un nesvarīgs jautājums. Labāk vienkārši paslaistīties.
7. Netaisnība
Mazulis nolēma pagatavot vecākiem brokastis un pieķēpāja virtuvi ar ievārījumu. Tā nu viņš kļuva par pieaugušo joku varoni. Jā, visiem tas šķiet smieklīgi, izņemot bērnu. Izpildīja skolas uzdevumu pārāk radoši – saņēma “trīs” un bārienu no visiem radiniekiem, ieskaitot viņa tanti, kuru redzējis tikai Skype. Bērns saprot, ka iniciatīva ir sodāma. Viņš darīs to, ko liek, bet turpmāk iniciatīvu neizrādīs.
8. Slikta veselība
To, cik operatīvi bērns izpilda uzdevumus, ietekmē viņa vispārējais stāvoklis, vecums, un citi simts tūkstoši faktoru, ieskaitot redzes asumu. Kad tu dusmīgi saki: “Vai tu neredzi, ka sēdi netīrumos”, viņš, iespējams, tiešām to neredz. Un tāpēc arī grāmatas nelasa. Mājās nepalīdz, jo ātri nogurst fiziski (jo, piemēram, ir problēmas ar asinsvadiem). Bet tev nav laika aizvest viņu pie ārsta…
