Kam un kā izdevies palielināt zemes platības? Vai vēl jāraizējas par ārvalstu kapitāla ieplūšanu Latvijas zemes tirgū? 23
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Iepriekšējos sērijas rakstos 7. un 9. februāra “Latvijas Avīzes” numuros iepazīstinājām ar zemes pārdošanas ierobežojumu tapšanas vēsturi un to autoriem, kuri uzskata, ka apturējuši zemes izpārdošanas ārzemniekiem lavīnu. Tomēr starp 100 lielākajiem lauksaimniecības zemes juridiskajiem īpašniekiem tieši puse – 50 uzņēmumi – pieder tikai Latvijas uzņēmējiem.
Latviešu lielsaimnieki šajā laikā ir palielinājuši zemes platības un jūt, ka ierobežojumi visvairāk traucē pašiem.
Kam un kā izdevies palielināt zemes platības? Vai ir panākts 2014. gada reformas mērķis? Vai vēl jāraizējas par ārvalstu kapitāla ieplūšanu Latvijas zemes tirgū? Par to šajā numurā.
Divi jauni “robežpārkāpēji”
Kas rada jautājumus? Valsts zemes dienesta (VZD) dati (informācija par situāciju līdz 2021. gada 10. augustam) rāda, ka vairāk par 2000 hektāriem īpašumā bija 15 juridiskām personām. Salīdzinot šos datus ar 2015. gada 1. janvāra datiem, redzams, ka septiņu gadu laikā noteikto 2000 hektāru robežlīniju pārsnieguši divi uzņēmumi, bet vēl pieciem izdevies palielināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības, neskatoties uz to, ka jau 2015. gadā viņu īpašumā esošās platības pārsniedza 2000 hektārus.
Atgādināšu, ka Latvijas likumdevēji, lai ierobežotu ārvalstu pilsoņu iespējas pirkt zemi, pieņēma likuma labojumus (stājās spēkā 2014. gada novembrī), kas paredzēja vienai fiziskai vai juridiskai personai ļaut īpašumā iegūt līdz 2000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamas zemes.
Kā dažiem tomēr bijis iespējams palielināt platības?
Piemēram, SIA “Uzvara-Lauks” platību palielinājis no 2953,6 ha līdz 3560,9 ha. Kā norādīja VZD, par minēto ierobežojumu kontroli atbild katra pašvaldība. Tā kā “Uzvara-Lauks” ar lauksaimniecību nodarbojas Bauskas novadā, uzrunāju šī novada pārstāvjus.
Preses sekretāre Sandra Matuļenko man paskaidroja, ka minētajā LIZ platībā neskaita tās lauksaimniecības zemes, kuras persona nomā vai par kuru saņem tiešmaksājumus likumā noteiktā vienas personas īpašumā esošās lauksaimniecības zemes maksimālās platības ierobežojuma spēkā stāšanās brīdī.
Būtībā tas nozīmē, ka bez ievērojamām problēmām uzņēmumi var palielināt savā īpašumā esošās LIZ platības, nopērkot līdz 2014. gadam nomātās platības vai par kurām saņēma tiešmaksājumus.
Zemkopības ministrijā man vēl paskaidroja, ka pirmais “siets”, kas skata minētos darījumus, ir pašvaldības komisijas, konkrētos apstākļos otrais “siets” ir “Altum” un, visbeidzot, ir iesaistīts arī Zemesgrāmatas tiesnesis, skatot nostiprinājuma lūgumu.
Minētais tiesnesis “skaita” visu lauksaimniecības zemi tai personai, kura iesniedz nostiprinājuma lūgumu.
Pašai Zemkopības ministrijai nav tieša deleģējuma veikt kontroli un uzskaitīt hektārus, bet gan pārraudzīt nozari kopumā.
Ministrijā man arī norādīja, ka ar vienu fizisko vai juridisko personu saistītās personas drīkst īpašumā iegūt līdz 4000 hektāriem lauksaimniecības zemes. Tas nozīmē, ka, ja fiziskai vai juridiskai personai īpašumā ir, piemēram, 2500 ha, tad personas laulātajam partnerim, bērniem vai citiem radiniekiem drīkst piederēt vēl 1500 ha.
Tiešmaksājumus vairāk saņem vietējie
Runājot par tiešmaksājumiem jeb platību maksājumiem, tieši tie visprecīzāk rāda, kuri uzņēmumi īpašumā esošo zemi tiešām izmanto lauksaimniecībā. Pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) sniegtajiem datiem par 2020. gada 50 lielākajiem platību maksājumu saņēmējiem, tikai septiņi uzņēmumi ir ārzemniekiem piederoši, kas ļauj secināt, ka tikai neliela daļa ārzemnieku tiešām nodarbojas ar lauksaimniecību.
Interesanti gan, ka tieši ārvalstniekiem piederošais SIA “Ingleby Dobele Agro” ir līderis pēc saņemtās platību maksājumu summas.
Par 7628,85 ha zemes uzņēmums, kas pieder diviem austriešiem un britam, 2020. gadā saņēma 1,247 miljonus eiro. Paša uzņēmuma īpašumā gan ir tikai 2700,5 ha, kas nozīmē, ka teju 5000 ha uzņēmums nomā. Interesanti, ka “Ingleby Dobele Agro” īpašniekiem pieder arī SIA “CMC Land” ar 1994 ha LIZ.
Lielāko zemes nomātāju sarakstā ir AS “Agrofirma Tērvete”, kuras lielāko LIZ īpašnieku simtniekā nemaz nav, bet platību maksājumus saņem par 3217,1 hektāru. Arī “Uzvara-Lauks” īrē vēl papildus apmēram 2500 hektārus, ZS “Sējas” nomā ap 2000 ha, tāpat arī AS “Ziedi JP” un vēl daudzi kopējās platības palielina ar nomas platību.
Kopumā tieši lielāko tiešmaksājumu saņēmēju tops pierāda, ka Latvijas lauksaimnieki vairāk domā par lauksaimniecības zemes izmantošanu tās primārajam mērķim, kamēr lielākā daļa ārvalstu pilsoņu zemi redz kā investīciju.
Spekulācijām – jā vai nē?
SIA “Joži” saimnieks Gunvaldis Sproģis jautā, kas vispār ir spekulācija? Viņaprāt, ja darījumos tiek maksāti nodokļi, tad lai interesenti tirgojas kaut no rīta līdz vakaram – kā nekustamo īpašumu biznesā. Bet ārzemnieku ieplūšana esot vairāk goda jautājums – ja paši nepērkot zemi, tad tukšo vietu aizpilda vācietis vai kāds cits.
Viņš gan uzskata, ka ārzemniekus Latvijā vairāk nevajagot, jo nezinot nevienu, kurš par LIZ būtu maksājis vairāk par vietējiem, kam, viņaprāt, būtu jābūt normālai praksei.
Arī LOSP izpilddirektors Guntis Vilnītis saka, ka lielā ārvalstu lauksaimnieku strādāšana Latvijā parādot latviešu “patriotismu”. “Neviens cits jau kā paši latvieši to zemi ārzemniekiem pārdeva! Šeit jāuzslavē “Altum”, kas palīdz vietējiem pirkt zemes, un pēdējo gadu laikā no ārzemniekiem atpirkti daudzi hektāri. Par to ir prieks, jo tomēr gribas, lai mēs paši apsaimniekojam savu bagātību, par ko cīnījās mūsu senči.”
Spekulācijas kā eksistējošu parādību min arī Bauskas lauksaimnieku apvienības vadītājs Agris Veide. Viņaprāt, šobrīd esot “kaudze” lauksaimnieku, kam ir lieka nauda, ko izmanto jebkāda zemes gabala iegādei, par to samaksājot krietni virs tirgus cenas.
“To dara lielākā daļa mežinieku – sapērk tik daudz zemes, ka visu nespēj apsaimniekot. Ne viņiem ir pieredze lauksaimniecībā, nekā. Vēl ir tādi, kas dzīvo ārzemēs, nedod zemi nomā un saņem ap 180 eiro par hektāru platībmaksājumus plus naudu zaļināšanai. Realitātē zemi apkopj tas, kurš dzīvo tur uz vietas, kuram vajag zāli, sienu. Tā visu Latviju padarām zaļu, maksājiet tik platībmaksājumus…” neizpratnē ir lauksaimnieks.
Vēl trešais gadījums, pēc Veides domām, esot “Dižozols” (tagad – “Bono”), kurš ir liels zemes pārpircējs. “Skaitās mežinieki, bet iepērk arī lauksaimniecības platības. Tos vispār, manuprāt, neviens nekontrolē.
Viņi ir gatavi pārmaksāt par visu un mākslīgi ceļ zemes tirgus cenu.
Līdz ar to ceļas kadastrālā vērtība un, protams, NĪN.” Veide uzskata, ka visi minētie gadījumi lauksaimniecībai pat tuvu nav stāvējuši un strādā pēc principa – gan jau noderēs. “Tā ir tīrā spekulācija, jo uzturēt to visu viņi nevar, lai tā būtu lauksaimniecībai derīga zeme. Acīmredzot doma ir vēlāk pārdot, jo zemei cena nekritīs.”
Vilnītis no LOSP nav tik kategorisks pret zemes spekulācijām, atzīstot, ka zeme ir labs ieguldījums. “Ir zināmi labi ārvalstu pilsoņi, kas paši apkopj zemi, un ir arī lielie investīciju fondi, kam tas ir tīri investīciju projekts. Protams, ja skatītos pēc platībām, kuras pieder ārvalstu pilsoņiem, tad lielākā daļa no tām ir domātas investīcijām. Par laimi, likumdevējs ir ieklausījies lauksaimnieku organizāciju viedokļos un dažbrīd pieņēmis zemes tirgus regulējumu, taču tas nav apmierinājis Eiropas Komisiju. Tomēr laiku par labu nacionālajam kapitālam esam ieguvuši.”
Vai bija vērts ierobežot?
Vai ir panākts 2014. gada reformas mērķis?. Daļēji – lauksaimniecības zemes masveida izpārdošana ārvalstu pilsoņiem vairs nenotiek. Dati rāda, ka vietējie lauksaimnieki lēnām zemes atgūst, tomēr joprojām ievērojamas lauksaimniecības platības pieder uzņēmumiem, kuri par lauksaimniecību nemaz nedomā, spekulācijām joprojām spēlējot nozīmīgu lomu zemes tirgū.
Vai bija vērts ierobežot? Kā uz daudziem jautājumiem, arī uz šo atbilde ir neviennozīmīga.
Aptaujātie lauksaimnieki tos būtībā vērtē negatīvi vai labākajā gadījumā – neitrāli. Jo traucē, turklāt vietējiem pat vairāk nekā ārzemniekiem. Jo nav risinājuši iezīmētās problēmas un nav sasniegti izvirzītie mērķi – par spekulāciju izskaušanu, par mazo un vidējo zemnieku stimulēšanu, par savas zemes nopietnāku saglabāšanu vietējiem.
No otras puses – lielie pensiju fondi lauksaimniecības zemes nav iepirkuši un atšķirībā no lielāko mežu platību īpašniekiem lielākās lauksaimniecības zemes pieder valstij.
Latvijas zemes fonds dzima uzreiz pēc LIZ iegādes ierobežojumu apstiprināšanas 2015. gadā. Šodien zemes fonda īpašumā ir vairāk nekā 20 000 hektāru, lielākoties – lauksaimniecības zemes. Jāpiekrīt, ka zemes fonds ir bijis tiešām veiksmīgs projekts, kas laika gaitā atpircis tūkstošiem hektāru no ārvalstu pilsoņiem, ļaujot zemes nomāt, vēlāk arī atpirkt vietējiem zemniekiem.
Vai vēl jāraizējas par ārvalstu kapitāla ieplūšanu Latvijas zemes tirgū?. Lielāko tiešmaksājumu saņēmēju tops pierāda, ka tieši Latvijas lauksaimnieki vairāk domā par lauksaimniecības zemes izmantošanu tās primārajam mērķim, kamēr lielākā daļa ārvalstu pilsoņu zemi redz kā investīciju. Vai būtu jāsamierinās ar domu, ka auglīgo Latvijas zemi nevis apstrādā, bet to uzlūko kā investīciju – kā karstu akmeni, kuru mētāt apkārt, gūstot pēc iespējas lielāku peļņu? Tikmēr simtiem Latvijas zemnieku cīnās par katru hektāru, kuru varētu papildus apstrādāt.
Uzziņa
Kam LIZ simtniekā pieder vairāk par vienu uzņēmumu?
Zviedru mežu apsaimniekotājam “Isnaudas Forest Holding AB” (patiesie labuma guvēji Karls, Ēriks, Pērs un Torstens Brandbergi) – pieder SIA “Silmalas mežs” un SIA “Austrumu mežs”. Kopējā LIZ platība: 3352,6 ha.
Zviedru mežsaimniecības asociācijai “Sodra Skogsagarna ekonomisk forening”, kura sastāv no 31 000 zviedru mežsaimniecības uzņēmuma, pieder SIA “Myrtillus”, SIA “Sodra mežs”, SIA “Zilupe mežs” un SIA “Fragaria”. Kopējā LIZ platība – 18 806,5 ha.
Andrim, Jānim un Vitautam Paškauskiem – pieder SIA “Agrolats nekustamie īpašumi” un SIA “Kalnāji”. Kopējā LIZ platība: 4178,4 ha.
Dāņu “Torpgard Holding ApS” (patiesais labuma guvējs Anderss Poulsens) – pieder SIA “Latvi Dan Agro”, SIA “Lauku Agro” un SIA “Domnieki”. Kopējā LIZ platība: 4984,5 ha.
Vinetai Piteronokai – pieder SIA “Kalēji” un SIA “Daugavieši”. Kopējā LIZ platība: 2638,6 ha.
Vāciešiem Markusam un Hūbertam Šultēm-Hotēm – pieder SIA “Rapšulauks” un SIA “Aizupes zeme”. Kopējā LIZ platība: 2764,6 ha.
Edgaram Silakalnam un Ērikam Ludim Gailītim – pieder SIA “Agrofirma Jelgava” un SIA “Agrofirma Zelta Druva”. Kopējā LIZ platība: 3269,9 ha.
Nīderlandē bāzētā “Ingka Investments B.V.” pārvalda ieguldījumus mežsaimniecībā. Uzņēmums pieder “Ingka Group”, bet tas savukārt pieder Nīderlandes organizācijai “Stichting INGKA Foundation”, kam nav tiešo īpašnieku. Grupai pieder “IKEA” veikalu ķēde visā pasaulē. Pieder SIA “Ingka Investments Latvia” un SIA “IRI Forest Assets Latvia”. Kopējā LIZ platība: 4973,1 ha.
Zviedru “SCA Graphic Sundsvall AB” – Eiropā lielākais privātais mežu īpašnieks ar 2,6 miljoniem hektāru Zviedrijas ziemeļos. Pieder SIA “SCA Phoenix AM East” un SIA “SCA Phoenix AM Latvia”. Kopējā LIZ platība: 2198,1 ha.
Vācietim Tomasam Delleram – pieder SIA “Delagri” un SIA “Daile Agro”. Kopējā LIZ platība: 3132,6 ha.
Vācijas pilsonim Holgeram Maršam pieder SIA “Zemkopība”, bet viņa sievai Annijai Maršai daļēji pieder SIA “Baltic RM”, kam pieder “Eko Druva”. Kopējā LIZ platība: 2759,1 ha.
