Olafs Zvejnieks: Iemaukti korporācijām 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Savienība pagājušajā nedēļā pieņēma plānu par globāla minimālā ienākuma nodokļa 15% apmērā noteikšanu daudznacionāliem uzņēmumiem. Lai nonāktu līdz šim lēmumam, bija nepieciešamas mēnešiem ilgas diskusijas, jo Eiropas Savienībā ir vairākas valstis, kuru ekonomikas pamats ir izdevīgs nodokļu režīms ārvalstu uzņēmumiem.
Runas par šāda nodokļa nepieciešamību skanēja jau pirms Covid-19 krīzes. Un pamazām nonācis līdz tam, ka apmēram 140 valstis ir vienojušās ieviest minimālo uzņēmuma ienākuma nodokli. Vajadzību pēc šāda nodokļa nosaka fakts, ka daudzas valstis centienos piesaistīt bagātus pasaules uzņēmumus savai teritorijai gatavas piedāvāt lielas nodokļu atlaides vai vispār samazināt uzņēmuma ienākuma nodokli līdz nullei, kā rezultātā valstis zaudē desmitiem un simtiem miljardu lielus nodokļu ieņēmumus.
Taču kopumā nepieciešamība ieviest šādus nodokļus ilustrē faktu, ka XX gs. otrajā pusē radītā nodokļu sistēma vairs neatbilst mūsdienu ekonomikai, turklāt digitalizācija radījusi jaunas problēmas. Mūsdienās ir iespējams, ka uzņēmuma apgrozījums kādā valstī aug apstākļos, kad pats uzņēmums šajā valstī nemaz nav pārstāvēts, iespējama situācija, ka uzņēmuma aktīvi ir pilnībā nemateriāli un grūti apjaust to vērtību, iespējama situācija, ka neviena valsts nespēj pilnībā novērtēt globāla uzņēmuma darbības apjomu, jo katrai valstij pieejams tikai tas informācijas fragments, kas attiecas uz viņu pašu, bet globālo kopskatu zina tikai uzņēmums pats.
Nu un, protams, mūsdienu tehnoloģijas ļauj pārvirzīt uzņēmuma peļņu uz zemu nodokļu valstīm, kaut gan ieņēmumi gūti pavisam citās valstīs. Tas viss kopumā ļoti apgrūtina globālo korporāciju aplikšanu ar nodokļiem.
Problēmas risināšanai radīts divu pasākumu jeb pīlāru komplekss. Pirmais pīlārs liedz globālajiem uzņēmumiem tik viegli kā agrāk pārvirzīt peļņu uz zemu nodokļu valstīm un pieprasa, lai uzņēmumi pārvirza savu peļņu uz valstīm, kur fiziski atrodas tā preču vai pakalpojumu patērētāji neatkarīgi no tā, vai pats uzņēmums ir pārstāvēts šajā valstī. Tiek uzskatīts, ka šī prasība attieksies uz 20–30% no globālo korporāciju ieņēmumiem un kopumā varētu palīdzēt pārvirzīt uz valstīm, kur patērētas preces, 125 miljardus ASV dolāru pasaules mērogā un aplikt tos ar nodokļiem. Visvairāk šīs pīlārs skars globālo digitālo milžu, kā “Facebook” vai “Alphabet” (bij. “Google”), darbību.
Otrs pīlārs ir tas, kuru nupat apstiprinājusi Eiropas Savienība, un tas paredz minimālā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmes noteikšanu vismaz 15% apmērā. Tiek uzskatīts, ka šī prasība ļaus valstīm papildus iekasēt 150 miljardus dolāru nodokļu ieņēmumu pasaules mērogā. Uzņēmumi, kuru juridiskā adrese ir valstīs ar ļoti zemu vai vispār nekādu uzņēmumu ieņēmuma nodokli, vairs nevarēs nemaksāt UIN. Turklāt runa nav tikai par t. s. ārzonas valstīm, kā Kaimanu salas, Britu Virdžīnu salas vai dažas salas Lamanšā kā, piemēram, Gērnsija.
Pašā ES ir valstis, kuru ekonomikas pamats ir izdevīgu nodokļu režīmu piedāvāšana ārvalstu uzņēmumiem – pats pazīstamākais piemērs Eiropā ir Īrija. Tā ir valsts, kas pēdējos desmit gados demonstrējusi iespaidīgu ekonomikas izaugsmi un dzīves līmeņa kāpumu, taču lielā mērā šos panākumus noteikusi tieši tādu iespēju piedāvāšana starptautiskajiem uzņēmumiem, kas laupa nodokļu ieņēmumus citām valstīm. Taču arī mūsu kaimiņvalsts Igaunija, piemēram, ir pievienojusies šai politikai tikai ar noteikumu, ka nākotnē šī 15% robeža uzņēmumu ienākuma nodoklim nedrīkst tikt paaugstināta, šajā strīdnieku grupā ietilpa arī jau pieminētā Īrija un Ungārija.
Valstīm, kuru uzņēmumu ienākuma nodoklis ir mazāks par 15%, ir trīs iespējas, kā turpmāk rīkoties. Pirmā un vienkāršākā ir palielināt savu UIN līdz 15% līmenim – šādi valstis zaudēs savas nodokļu konkurences priekšrocības un starptautisko uzņēmumu noturēšanai būs jāpiedāvā kaut kas cits. Otra iespēja – saglabāt esošo stāvokli un atteikties palielināt UIN. Pasaules attīstītākajām valstīm šāds scenārijs nav iespējams, jo tieši pēc to ierosmes tiek noteikts globālais minimālais UIN, bet mazās valstis, kas atteiksies pakļauties, var saskarties ar dažādām sankcijām. Trešā iespēja ir radīt dalītu nodokļu politiku, kas ļauj attiecināt šo nodokli tikai uz tiem uzņēmumu ieņēmumiem, kas pārsniedz 750 miljonus ASV dolāru, šāda iespēja ir paredzēta.
Jāpiezīmē, ka šobrīd pievienošanos globālajam minimālajam uzņēmumu ienākuma nodoklim jau apstiprinājušas 140 valstis, taču problēma slēpjas tajā, ka pasaulē šobrīd ir 195 valstis. Turklāt, lai jaunā nodokļu politika stātos spēkā, tā vēl jāratificē valstu parlamentiem. Taču visas pazīmes liecina, ka minimālais uzņēmumu ienākuma nodoklis stāsies spēkā ES nākamā gada beigās.
