Reizē ar bezmaksas brīnummatraci nemanot paraksta kredīta līgumu par 600 eiro 1
Spriežot pēc šogad Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) saņemtajām 60 sūdzībām, to skaits salīdzinājumā ar 2013. gadu gandrīz trīskāršojies.
Starp pēdējā laika populārākajiem krāpšanas paņēmieniem ir piedāvājumi piedalīties it kā Veselības ministrijas rīkotajos ortopēdiskajos pētījumos, kuru ietvaros cilvēkiem par brīvu piedāvā “ortopēdiskus” matračus, kuri viņus īsā laikā atpestīs no locītavu sāpēm… Vēlāk atklājas, ka reizē ar brīnummatraci lētticīgie parakstījuši arī patēriņa kredīta līgumu par 600 eiro…
Iedzīvotājiem tiek iestāstīts un pat ar apšaubāmu eksperimentu palīdzību pierādīts, ka viņu mājās lietotais ūdens ir ļoti kaitīgs veselībai. Tāpēc par 700 eiro steigšus jānopērk ūdens attīrīšanas filtrs, kuru firma piedāvā atbraukt uz dzīvokli un tūlīt pat uzstādīt. Kā vēlāk atklājas, tieši tāds pats filtrs būvmateriālu veikalos nopērkams gandrīz sešreiz lētāk – par 120 eiro…
Sievietes aicina par brīvu apmeklēt kosmētiskās procedūras, kuru laikā viņas pierunā iegādāties kosmētiku par 2400 eiro… Citos gadījumos līdzīgā veidā tiek iemānīti televizori un cita sadzīves tehnika. Tā kā tik lielas naudas summas uzreiz samaksāt nevar, pircēji vieglprātīgi parakstījuši arī aizdevuma vai līzinga līgumus ar ļoti neizdevīgiem noteikumiem.
Visbiežāk šie negodīgie pārdošanas paņēmieni tiek lietoti, izmantojot tālruni vai uzaicinot uz dažādiem preču un pakalpojumu demonstrējumiem iedzīvotāju mājās. Izveicīgie tirgotāji parasti izceļas ar neatlaidību, pieklājīgu uzvedību, laipnu balsi un lokanu mēli. Apkrāptie vēlāk atzīst, ka paši nesaprot, kāpēc nopirkuši matraci vai televizoru, kas, kā izrādās, nemaz nav bijis tik ļoti vajadzīgs. Tāpat nespēj paskaidrot, kā parakstījuši vairāku tūkstošu vērtus darījuma līgumus, kurus dažkārt nav pat līdz galam izlasījuši.
PTAC direktore Baiba Vītoliņa atzīst, ka viņas vadītajai valsts uzraudzības iestādei bieži ir grūti pierādīt šo negodīgo paņēmienu lietošanu, jo apkrāptie cilvēki paši ar saviem parakstiem apliecinājuši, ka piekrīt pirkumam vai pakalpojuma saņemšanai. Tikpat sarežģīti esot sodīt kādu krāpšanā pieķerto. Bieži krāpnieks jau paguvis pieteikt maksātnespēju, likvidējis firmu, kuras aizsegā apkrāpis cilvēkus, vai izdomājis citu viltību, kā izvairīties no soda. Tāpēc visbiežāk krāpnieki nekādu sodu nesaņem un turpina meklēt jaunus upurus.
Vienīgais viņas ieteikums iedzīvotājiem – būt apdomīgākiem un neļauties ievilināt sevi krāpnieku izliktajos slazdos. Baiba Vītoliņa atgādina, ka iedzīvotājiem ir tiesības 14 dienu laikā atteikties no pirkuma, tāpat arī no parakstītā aizdevuma līguma. “Diemžēl cilvēki joprojām nezina par tām, pasūdzas tad, kad jau ir par vēlu, vai aiz kauna nevēlas atzīt, ka tikuši apkrāpti. Tāpēc, visticamāk, Latvijā apkrāpto iedzīvotāju skaits, kas iekrituši ar matračiem, kosmētiku vai ūdens filtriem, ir krietni lielāks par PTAC saņemto sūdzību skaitu,” viņa spriež.
PTAC pārstāve Sanita Gertmane vēsta, ka no šā gada 13. jūnija ir spēkā Eiropas Savienības Patērētāju direktīva, kas domāta patērētāju tiesību nostiprināšanai.
