IeM ziņojumā valdībai atklāj, cik lieli ir ieguldījumi, kas saistīti ar termiņuzturēšanās atļaujām Latvijā 0
Ārvalstnieku ar termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanu saistītie ieguldījumi laikā no 2010.gada jūlijam līdz pagājušā gada vasarai veidoja 1,5 miljardus eiro, lai gan pēdējos gados šī instrumenta nozīme ārvalstu kapitāla piesaistē ir mazinājusies, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojums valdībai.
Laikā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.jūnijam atbilstoši investīciju programmai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir izsniegusi aptuveni 18 000 TUA. 177 gadījumos TUA izsniegšana investoriem atteikta, bet anulētas 1633 TUA.
2018.gada 1.jūlijā Latvijā uzturējās 10 105 investori un viņu ģimenes locekļi ar derīgām TUA, 2019.gada 1.jūlijā šis skaits samazinājies līdz 8751.
Nerezidentu ar TUA saņemšanu saistītie ieguldījumi no 2010.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.jūnijam bija 1,5 miljardi eiro.
No kopumā investīciju programmas ietvaros ieguldītajiem līdzekļiem 82,9% jeb 1,25 miljardi eiro ir saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū.
Ieguldījumi kredītiestāžu pakārtotajās saistībās veido 10,5% jeb 158 miljoni eiro, bet attiecinātie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā – 6%. Īpašam mērķim noteiktu bezprocentu valsts vērtspapīru iegādē ieguldīti 9,5 miljoni eiro jeb 0,6% no kopējā investīciju apjoma.
TUA pieteicēji galvenokārt ir no reģioniem ar nestabilu ģeopolitisko situāciju un kapitāla piesaistei paaugstinātiem riskiem – lielu ekonomisko un politisko nenoteiktību.
Aptuveni 85% no visām TUA ir pieprasījuši investori no bijušās PSRS teritorijas.
Sakarā ar investīciju programmas nosacījumu maiņu, tiem kļūstot stingrākiem no 2014.gada 1.septembra, būtiski samazinājies programmas ietvaros saņemtais pieteikumu skaits un investīciju apjoms.
2018.gadā un 2019.gada pirmajā pusgadā kopā saņemtie TUA pieteikumi un investīciju apjoms veidoja attiecīgi tikai 10% un 12% no 2014.gadā saņemtajiem pieteikumiem un investīciju apjoma.
2014.gadā investīciju programmas ietvaros izsniegto TUA skaits veidoja 53% no visām trešo valstu pilsoņiem izsniegtajām pirmreizējām TUA. 2015.gadā to īpatsvars samazinājās līdz 21%, 2016.gadā sasniedza 10%, 2017.gadā 5%, 2018.gadā – 6%, 2019.gada pirmajā pusgadā – 7%.
Ar TUA saistīto ieguldījumu skaita un apmēra samazinājumu ir ietekmējuši arī pēdējos gados veiktie pasākumi, lai pastiprinātu uzraudzību nerezidentu noguldījumiem Latvijas komercbankās.
TUA pieteikumu skaits saistībā ar ieguldījumiem kredītiestāžu pakārtotajās saistībās pēdējos gados ir apsīcis.
Ja laikā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2014.gada 31.decembrim vidējais pieteikumu skaits gadā bija aptuveni 90, tad 2016.gadā saņemti tikai 13 pieteikumi, 2017.gadā – 12 pieteikumi, 2018.gadā – 2 pieteikumi, bet 2019.gada pirmajā pusgadā pieteikumi nav saņemti.
Kopumā ar TUA saistīto investīciju ietekme uz nerezidentu kapitāla piesaisti reālajā sektorā ir vāja. Tomēr atsevišķu valstu, kā piemēram, Krievijas, Vjetnamas, Pakistānas investoriem, TUA ir bijis noteicošais stimuls ieguldījumiem Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā.
Ziņojumā arī secināts, ka ar investīciju programmu saistīto ieguldījumu nekustamajos īpašumos apjomu samazināšanās kopumā nav iespaidojusi nekustamā īpašumu tirgu.
Nozare lielā mērā pārkārtojusies uz vietējo pieprasījumu.
Nekustamā īpašuma iegādē saistībā ar TUA saņemšanu dominē Rīga un Pierīga, it īpaši Jūrmala, – ekskluzīvas vietas un jaunie projekti, taču darījumu skaits un apjoms ir krities.
Rīgā un Jūrmalā nekustamā īpašuma nodokļa veidā TUA turētāji 2018.gadā pašvaldību budžetos kopā iemaksāja 2,4 miljonus eiro jeb 1,1% no kopumā valstī iekasētā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem.
No 2015.gada sākuma līdz 2019.gada 30.jūnijam TUA saņemšanai, tostarp atkārtotai, valsts pamatbudžeta programmā “Ekonomikas attīstības programma” kopumā ārzemnieki ir veikuši iemaksas aptuveni 13 miljonu eiro apmērā.
Ārzemnieku veiktie maksājumi pirms TUA saņemšanas “Ekonomikas attīstības programmā” bijis būtisks būtisks finanšu avots finanšu institūcijā “Altum” īstenotajai mājokļu galvojumu programmai – valsts galvojumiem bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai no programmas darbības sākuma līdz 2019.gada jūlijam kopumā novirzīti 8,5 miljoni eiro.
Saistībā ar attiecīgajām Imigrācijas likuma normām valsts budžets tiešā veidā no nodevām par termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu un valsts nodevas par īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatā laika periodā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.jūnijam ir ieguvis ap 32,2 miljonus eiro.
Uzņēmumi, kuru darbība ir bijusi saistīta ar TUA saņēmējiem 2018.gadā valsts budžetā ir iemaksājuši nodokļus 16,1 miljonu eiro apmērā, kas veidoja 0,3% no Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem.
Ziņojumā norādīts, ka investīciju programma pozitīvu efektu deva krīzes laikā, ļāva mazināt ārvalstu kapitāla cikliskās svārstības.
Ar laiku Latvijas ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, kā arī programmas nosacījumiem kļūstot stingrākiem, šī instrumenta nozīme ārvalstu kapitāla piesaistē ir mazinājusies.
Ārvalstu kapitāls Latvijā aug bez TUA pieprasīšanas, kas liecina, ka kopumā TUA šobrīd nav motivējošs instruments.
IeM speciālisti uzskata, ka nepieciešams turpināt attīstīt tos investīciju piesaistes veidus, kas tieši saistīti ar kapitālsabiedrību piekļuvi brīviem naudas līdzekļiem un to saimnieciskās darbības izaugsmi.
Tāpat eksperti uzskata, ka lai novērstu konstatētās nepilnības investīciju programmā saistībā ar kapitālsabiedrību samaksāto nodokļu pārbaudi, nepieciešams veikt grozījumus Imigrācijas likumā, papildinot Imigrācijas likuma normas ar nosacījumu, ka, izvērtējot kapitālsabiedrības nodokļu maksājumus, noteikto nodokļu maksājumu summas prasību attiecina tikai uz katru pilno pārskata gadu, kopš investoram izsniegta termiņuzturēšanās atļauja.
