IeM rosina no 2017.gada mājokļus nodrošināt ar ugunsgrēka detektoriem 9
Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādātie jaunie Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka no 2017.gada dzīvojamās telpas būs jānodrošina ar ugunsgrēka detektoriem.
IeM norāda, ka šobrīd spēkā esošajos Ugunsdrošības noteikumos nav ietverta prasība par telpu nodrošinājumu ar autonomiem ugunsgrēka detektoriem. Ņemot vērā to, ka ugunsgrēki lielākoties izceļas dzīvojamās mājās, noteikumu projektā ietverta prasība no 2017.gada dzīvojamās telpas nodrošināt ar autonomiem ugunsgrēka detektoriem.
Noteikumu projekts paredz, ka detektoru var aizstāt ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu.
Projekts paredz, ka viena dzīvokļa objekta un daudzdzīvokļu objekta katrā stāvā izvieto vismaz vienu autonomo detektoru. Detektoru uzstāda un uztur darba kārtībā, ievērojot ražotāja prasības.
IeM prognozē, ka pēc šādas normas ieviešanas administratīvais slogs palielināsies aptuveni 90% dzīvokļu un dzīvojamo māju īpašniekiem.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš skaidroja, ka jaunā norma paredzēta iepriekšējos gados uzceltajām ēkām, jo jaunajos projektos jau līdz šim ir spēkā prasība ieviest detektorus.
Ja normu ieviesīs, VUGD masveida represīvus reidus nerīkos, taču aicinās sabiedrību aizdomāties par detektora nepieciešamību un to nozīmi bojāgājušo skaita samazināšanā. Viens detektors maksā, sākot no pieciem eiro.
“Šāda obligāta prasība attiektos uz katru dzīvokli, lai katrs varētu reaģēt, ja izceļas ugunsgrēks. VUGD inspektoru skaits ir ierobežots, un katru dzīvokli pārbaudīt mēs fiziski nespējam. Tā kalpotu kā preventīva prasība,” norādīja Lagzdiņš un piebilda, ka līdzīga prakse ieviesta ārzemēs.
Ugunsdzēsēji gan konstatējuši, ka nereti iedzīvotāji diezgan vieglprātīgi izturējušies pret savu drošību. Latvijā ir bijuši projekti, kad pagastos iedzīvotājiem izdalīti detektori, taču vēlāk konstatēts, ka tie izbeigušos bateriju dēļ nedarbojas vai ir pārdoti.
Administratīvo pārkāpumu kodeksā šobrīd ir pants, kurā paredzēta atbildība par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu. Kodekss par šādu pārkāpumu fiziskajām personām paredz naudas sodu no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskajām personām – no 280 līdz 1400 eiro.
Ja noteikumus apstiprinās, grozījumi kodeksā nebūs vajadzīgi. “Pēc šī panta teorētiski ir iespējams sodīt, taču mēs diez vai uz to iesim,” piebilda Lagzdiņš.
Tāpat jaunie noteikumi paredz, ka būvniecību, izmaiņas objekta plānojumā vai objekta un teritorijas izmantošanas veida maiņu veic, ievērojot ugunsdrošību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības.
IeM izstrādāto noteikumu projektu ceturtdien skatīs valsts sekretāru sanāksmē.
