IeM: marihuāna ir visbiežāk lietotā viela Latvijā un arī citās valstīs 8
Marihuāna ir visbiežāk lietotā viela ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, secinājusi Iekšlietu ministrija (IeM).
Ministrija informatīvajā ziņojumā norādījusi, ka izmaiņas narkotiku lietošanas paradumos ļauj secināt – jauniešu vidū marihuānas lietošana ir kļuvusi par normu, kas saistīta ar izplatīto priekšstatu, ka tās smēķēšana nav kaitīgāka par cigarešu smēķēšanu vai riskantu alkohola lietošanu.
“Šo narkotiku lietošana vairs netiek slēpta, netiek uzskatīta par nosodāmu nodarbi, jo jauniešu vidū ir izplatīts stereotips, ka vairākās valstīs marihuāna ir legāla. Ņemot vērā arvien pieaugošo marihuānas/hašiša lietošanas izplatību ne tikai jauniešu, bet arī skolēnu vidū, neatliekams ir jautājums par nacionāla līmeņa atkarību profilakses sistēmas/tīkla izveidi ne vien vispārējās, bet arī selektīvās profilakses aktivitāšu īstenošanai,” teikts ziņojumā.
Secināts, ka Rīgā narkotikas lieto biežāk nekā citās pilsētās. Līdzīgi kā 2003. un 2007.gada pētījumos, arī 2011.gada pētījumā visbiežāk narkotikas pamēģinājuši un lieto tie, kuri dzīvo Rīgā. Dzīves laikā tās pamēģinājuši 23,7% iedzīvotāju 15–64 gadu vecumā.
Citās pilsētās narkotikas pamēģinājuši 12–13%, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā Rīgā. Mazpilsētās narkotikas pamēģinājušo skaits ir nedaudz mazāks – 10%, taču pēdējā gada laikā skaits ir līdzīgs tam, kāds tas ir republikas nozīmes pilsētās. IeM pauda uzskatu – rezultāti apliecina, ka nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību šo vielu izplatības apkarošanai Rīgā, kur īpaši satraucoši ir rādītāji par narkotiku lietošanu jauniešu vidū, piemēram, Rīgā narkotikas pamēģinājusi puse jeb 51% 15–34 gadus vecu vīriešu.
Tāpat ministrijas apkopotie dati liecina, ka jauno psihoaktīvo vielu straujā izplatība kļuvusi par būtiskāko jautājumu narkotiku izplatības un ar to saistītās atkarības ierobežošanas jomā. Nekontrolēta tirdzniecība veicinājusi šo vielu lietošanas izplatību tieši jauniešu vidū, izraisot akūtas un hroniskas veselības problēmas. Lai gan likumu grozījumi ir panākuši jauno psihoaktīvo vielu brīvas tirdzniecības pārtraukšanu, prognozējams, ka ar radītajām sekām valsts kopumā saskarsies arī turpmāk, tādēļ politikas turpmākajā attīstībā jāparedz intensīvāka rīcība narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu lietošanas profilakses un ārstniecības jomās.
