IeM iestāde pārskaita naudu par nenotikušu darījumu, sākta pārbaude 0
Iekšlietu ministrijas (IeM) Nodrošinājuma valsts aģentūra pārskaitījusi līdzekļus privātai kompānijai “Nameks” it kā par izpildītu līgumu, tomēr faktiski darbi nav tikuši paveikti, un par notikušo IeM sākusi virkni disciplinārlietu, 29.aprīlī vēstīja Latvijas televīzijas raidījums “De facto”.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pērn bija konstatējis nepieciešamību demontēt trīs trauksmes sirēnu iekārtas, lai atbrīvotu jumtus uz to remontu laiku. IeM Nodrošinājuma valsts aģentūra noslēdza līgumu ar “Nameks” par iekārtu montāžu un demontāžu. Spriežot pēc iepirkumu publikācijas, kompānijai visi darbi bija jāpaveic par aptuveni desmit tūkstošiem latu.
Tomēr nu izrādījies, ka iekārtas ir noņemtas, atpakaļ aizvien nav uzliktas. Savukārt nauda – gandrīz desmit tūkstoši latu jeb faktiski visa līgumā paredzētā summa -, jau sen kā pārskaitīta par it kā pabeigtu darbu.
VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Vilis Students skaidro, ka šajā gadījumā VUGD ir vien kā starpnieks starp SIA “Nameks” un Nodrošinājuma valsts aģentūru, jo “mēs neesam maksātāji un mēs nepārvaldām finanšu līdzekļus, lai varētu ietekmēt firmu. Mūsu iespējas ir tehniskas – informēt gan Nodrošinājuma valsts aģentūru, gan firmu, ko esam arī darījuši”.
To, ka nauda samaksāta par neizdarītu darbu, nesen uzzinājusi Iekšlietu ministrija. Tā uzsākusi auditu, kura laikā informācija apstiprinājusies. Pēc iepazīšanās ar audita slēdzienu iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Reformu partija) 27.aprīlī pieņēmis lēmumu par četru sistēmas darbinieku disciplināratbildības vērtēšanu. Tie ir Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Raimonds Bluķis un iestādes finanšu daļas vadītājs, kā arī VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš un viens civilās aizsardzības eksperts.
IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone norāda, ka tālākās pārbaudēs skaidros, kādu iemeslu dēļ darbi nav veikti un kādēļ par darbu jau ir samaksāts. Viņa turklāt neizslēdz iespēju, ka pēc dienesta pārbaužu pabeigšanas un amatpersonu atbildības izvērtēšanas tiks lemts par “vēršanos tālākās institūcijās”.
Kāda bijusi vienošanās par darbu pabeigšanu un kā tie tiks pabeigti, pašlaik nav īsti skaidrs. Tāpat nav zināmi arī iemesli, kādēļ veikts pārskaitījums. Pēc ugunsdzēsēju teiktā, jumti martā bijuši gatavi sirēnu uzstādīšanai. Formāli šie darbi prasot pāris dienu, tomēr iekārtas vēl nav uzstādītas, skaidro Students. Nodrošinājuma valsts aģentūra komentārus no savas puses nesniedz, norādot, ka viņi neesot atbildīgi par līguma izpildi, jo darbu izpildi kontrolē ugunsdzēsēji. Un balstoties uz to, aģentūra pārskaita naudu. “To mēs zinājām, ka darbi nav izpildīti, tieši tāpat kā to zināja aģentūra,” saka Students.
Savs skaidrojums ir kompānijai “Nameks”. Tā informējusi, ka viena no sirēnām šobrīd tiek uzstādīta, bet divām citām trauksmes iekārtām mainīta atrašanās vieta un attiecīgie projektēšanas un saskaņošanas darbi, ko veic ugunsdzēsības un glābšanas dienests, esot ievilkušies līdz maija sākumam.
Kompāniju “Nameks” dibinājuši bijušie iekšlietu sistēmas darbinieki, bet kompānijas vadībā ir kādreizējais Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Grigulis. Viņš un šī brīža Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Bluķis savulaik bija kolēģi Iekšlietu ministrijā. Starp kompānijas dalībniekiem ir arī bijušais Drošības policijas priekšnieks Jānis Apelis. “Nameks” pēdējos gados ieguvis virkni pasūtījumu gan no Nodrošinājuma valsts aģentūras, gan Rīgas pašvaldības policijas, gan citām iestādēm, norāda raidījums.
“De facto” atgādina, ka IeM Nodrošinājuma valsts aģentūra pašlaik organizē iekšlietu sistēmas iepirkumus un tās kompetencē ir miljoniem vērtu konkursu rīkošana, tostarp skandāliem pavadītais auto nomas iepirkums. Iespējams, pēdējais notikums ar pārcentīgu naudas līdzekļu pārskaitīšanu ir iniciējis plašākas pārbaudes uzsākšanu šajā IeM iestādē.
“Iekšlietu ministrs tieši šobrīd domā par iespēju uzdot ārpuskārtas auditu par atsevišķu līgumu grupu vai kopu, ko slēdz NVA, un es domāju, ka to mēs varēsim pieņemt nedēļas laikā, noformulēsim riska zonu, jo mēs nespējam veikt par pilnīgi visiem miljonu iepirkumiem, kas ir vairāki simti. Izvērtēsim riskus un vērsīsim uzmanību uz tiem, kas ir vai nu finansiāli ar lielāku ietekmi, vai tie, kas ir vairāk apdraudēti,” informē Pētersone.
