Iespēja ielūkoties savā… nākotnes veselībā 0
Ja būtu iespēja pagriezt laiku atpakaļ, daudzi, bet jo īpaši tie, kuriem nācies saskarties ar veselības problēmām, to noteikti izmantotu un savu mūžu nodzīvotu citādi. Droši vien vairāk rūpētos par veselību un piedomātu par dzīvesveidu – tik daudz nestresotu, nelietotu nevajadzīgus medikamentus, sportotu.Pašlaik medicīna vēl nepiedāvā ceļot laikā, bet gan ko citu – pa atslēgas caurumiņu ielūkoties savā nākotnes veselībā, lai varētu sevi pasargāt no dažādām veselības problēmām.
Pirms pāris gadiem pasauli aplidoja vēsts, ka slavenā Holivudas aktrise Andželīna Džolija šķīrusies no savām skaistajām krūtīm, lai tādējādi mazinātu vēža risku. No krūts vēža bija mirusi aktrises māte, vecmāmiņa un tante. Nesen ar šādu pašu mērķi ekrāna zvaigznei izoperētas arī olnīcas un olvadi. Iemesls – aktrisei atklātais gēns uzrādīja 87% krūts vēža un 50% olnīcu vēža varbūtību. Arī Latvijā pieejami šādi ģenētiskie testi, un, ja vien naudas maks to atļauj, ikviens var uzzināt, cik liels ir viņa risks saslimt ar to vai citu kaiti un kā no tās varētu izvairīties.
Samērā jauna metode
“Ģenētiskos testus, kuros iespējams izvērtēt DNS šūnas, preventīvā nolūkā pasaulē ļoti plaši izmanto jau vairāk nekā 15 gadu,” stāsta Veselības centra 4 Dermatoloģijas klīnikas dermatoveneroloģe, preventīvās medicīnas speciāliste Jana Janovska.
“Latvija patlaban ir vienīgā Baltijas valsts, kur pieejama šī diagnostikas metode, kuras gaitā tiek analizēta cilvēka personiskā DNS.”
Gēnu kods katram ir unikāls un individuāls. Ne tikai iedzimtības, bet arī apkārtējās vides faktoru iedarbības dēļ var notikt gēnu mutācija. Tieši to ģenētiskajos testos iespējams izdibināt un novērtēt.
Gēnu analīžu mērķis ir konstatēt konkrēta indivīda riska faktorus un laikus uzzināt, ka var attīstīties ģenētiski iekodēta slimība, piemēram, kardiovaskulāra vai onkoloģiska saslimšana.
Tikai drusciņ siekalu
Lai uzzinātu savus ģenētiskos kodus, pietiek vienu reizi mūžā nodot siekalas. Īpaši sagatavoties nav nepieciešams, vienīgi pusstundu pirms tam pacients nedrīkst ēst un smēķēt. No konkrētā indivīda iegūtais biomateriāls tiek nosūtīts uz speciālu laboratoriju.
Rezultāti tiek saņemti aptuveni pēc mēneša. Tajos redzamas pārmaiņas gēnos, kā arī riska faktori attiecīgo slimību attīstībai. Ārsts, kurš specializējies preventīvajā medicīnā, tos pēta, interpretē, izskaidro un sniedz pacientam ieteikumus, kā turpmāk rīkoties veselības saglabāšanas nolūkos.
“Kad saņemu rezultātu no laboratorijas, es pacientam izskaidroju, kādi viņam ir riska faktori un iedzimtas mutācijas,” konkretizē daktere Jana Janovska. “Šos testus veic tikai vienreiz dzīvē, jo mūža gaitā gēni nemainās. Bet paši gan varam mainīt dzīvesveidu, ēšanas paradumus, zāles, ko lietojam.”
