Ielu tirgotājus grib pieskatīt stingrāk. Ko tas mainīs patērētājiem 0
Aptaujājot 13 pilsētu pašvaldības un ielu tirdzniecības uzraudzībā iesaistītās iestādes, Ekonomikas ministrijā secinājuši, ka līdzšinējā ielu tirgotāju uzraudzība nav pietiekama.
Lai novērstu pārkāpumus ielu tirdzniecībā, esot jāievieš stingrāka kārtība.
Patlaban attiecīgs Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums ir nonācis līdz izskatīšanai Ministru kabineta komitejā.
Pārkāpumu uzskaitījumā starp visbiežāk atklātajiem ir pašu izaudzēto lauksaimniecības produktu tirdzniecība neatļautās vietās, pārpirkto augļu un dārzeņu uzdošana par pašu dārzos izaudzētajiem, tirdzniecība ar pārtiku, kas nav uzrādīta ielu tirdzniecības atļaujās, cenu nenorādīšana un citas.
Aptaujāto pašvaldību un ielu tirdzniecības uzraudzībā iesaistīto iestāžu starpā gan nav vienprātības, kā ieviest šo stingrāko kārtību.
Ekonomikas ministrijā domā, ka to nodrošinātu tirgotāju biežākas pārbaudes, uzraugu plašākas pilnvaras un lielāki naudas sodi pārkāpējiem.
Līdz šim par pārkāpumiem ielu tirdzniecībā visvairāk sodus uzlicis Pārtikas un veterinārais dienests – 319, Valsts policija – 122 un Valsts ieņēmumu dienests – 115.
Toties Latvijas Tirgotāju asociācijā uzskata, ka kārtību vispirms nodrošinātu vienādi “spēles noteikumi” tirdzniecības dalībniekiem, kuriem obligāti jālieto kases aparāti un kuriem kases aparātu lietošanā ir noteikti atvieglojumi, un kuri nepārdod pašu izaudzētos augļus un dārzeņus, pašu salasītās savvaļas ogas un sēnes vai pašu noķertās zivis. Citstarp būtu jāaizliedz iepirktu preču un rūpnieciski ražotas produkcijas ielu tirdzniecība.
Arī Latvijas Pašvaldību savienība aicina ielu tirdzniecībā pilnīgi aizliegt iepirkto preču pārdošanu, atļaujot tirdzniecību tikai ar pašu tirgotāju dārzos izaudzēto, mežā salasīto vai upēs un ezeros nozvejoto.
Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācija uzskata, ka rūpnieciski ražotu preču pārdošana būtu pieļaujama tikai īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības organizēšanas laikā, nosakot konkrētu dienu skaitu gadā.
Lielākā daļa aptaujāto Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras dalībnieku domā, ka, pirms kādu ielu tirgotāju bargāk sodīt, uzraugiem vispirms būtu jāizskaidro tirgotājam viņa tiesības un pienākumi, brīdinot par sodu, ja pārkāpumā viņš tiktu pieķerts atkārtoti.
Atzīstot, ka tirdzniecība tikai ar pašu dārzos izaudzēto vai mežos salasīto būtu viens no iespējamiem risinājumiem ielu tirdzniecībā, Ekonomikas ministrijā piebilst, ka jau pašlaik vietējām pašvaldībām ir tiesības noteikt, kādas pārtikas preces ielu tirgotāji drīkst pārdot un kādas ne.
Papildinot ar to Ministru kabineta noteikumus par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību, tā tiktu ierobežota uzņēmējdarbība publiskajās vietās. Vienlaikus arī pircējiem būtu mazāk iespēju nopirkt šos pārtikas produktus.
Aptaujāto nevalstisko organizāciju, Ekonomikas ministrijas un citu valsts pārvaldes iestāžu starpā nav vienprātības arī par to, kuriem ielu tirgotājiem būtu jāprasa kases aparāti un kurus no šā pienākuma varētu atbrīvot.
Nevalstisko organizāciju ieskatā iedzīvotājiem, kuri tirgo tikai pašu audzētu produkciju, kases aparāti gan nebūtu vajadzīgi.
Pašlaik Ministru kabineta noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību paredz, ka ielu tirdzniecībā bez kases aparāta var pārdot preces, ja nodokļu maksātājs ir persona, kura nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.
Kā arī tad, ja nodokļu maksātājs ir persona, kura reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un pārdod pašu iegūtās vai ražotās preces mazumtirdzniecībā.
