Ielas nosaukums atgādina vēsturi 0
Publiskā telpa, vai tā būtu iela, skvērs, parks, laukums (vai arī monēta, pastmarka un naudas zīme), ir “skola”, kas atgādina sabiedrībai notikumus un cilvēkus, kas ir veidojuši mūsu likteņus un apziņu. Ielu nosaukumi un pieminekļi ir saite ar pagātni, to aplūkošana ir kā īsā lekcija, atgādinājums par mūsu brīvību un pienākumu to sargāt.
Ar tādu izpratni Okupācijas muzeja vēstures komisija lēma iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus ar kādu noliegtu vai aizmirstu notikumu un ar cilvēku, kurš veidoja mūsu saiti ar laupīto brīvību un neatkarību. Pieminot un godinot šo cilvēku, mēs daļēji nolīdzinām vairāk nekā 70 gadu vecu parādu Latvijas tautas tiesiskās eksistences sargam.
1940. gada 23. jūlijā Samners Velss, tā laika ASV valsts sekretāra (ārlietu ministra) vietnieks, nosodīja Padomju Krievijas vardarbīgu iebrukumu Baltijas valstīs un deklarēja Amerikas ārpolitikas nostāju, kas neatzina okupācijas leģitimitāti. Šī politika turpinājās 51 gadu un tai pievienojās gandrīz visas demokrātiskās valstis. Pusgadsimtu tiesisko Latviju pārstāvēja tās diplomāti brīvā pasaulē. “Padomju” Latvija nebija atzīta kā tiesiska PSRS sastāvdaļa, bet gan vardarbīgi okupēta teritorija. S. Velsam nācās šo nostāju aizstāvēt, kad PSRS vēstnieks Vašingtonā Omanskijs konfrontēja viņu. Velss noraidīja iebildumu, paskaidrojot, ka ASV valdība “principā neredz starpību starp Krievijas uzkundzēšanos Baltijas tautām un Vācijas mazo Eiropas kaimiņu okupāciju”.
Velsam nācās atvairīt spiedienu arī no Rietumu sabiedrotajiem. Lielbritānijas ārlietu ministrs Īdens un vēstnieks Vašingtonā lords Halifakss, atzīstot savu cinismu pret Baltijas valstīm, bija gatavi pieņemt padomju prasības.
Velsa neapstrīdamais arguments: “Mēs atteiksimies no mūsu būtiskajām morālajām pozīcijām, kas ir mūsu spēks, ja mēs atzītu brutālo Krievijas iekarojumu Baltijā. Kur tad paliktu mūsu pārmetumi Hitleram par holandiešu, beļģu un citu brīvu tautu apspiešanu?”
Latvijas vēstnieks Alfrēds Bīlmanis Vašingtonā iesaistīja mazo Latvijas tirdzniecības floti karā pret nacistisko Vāciju. Tā bija vienīgā leģitīmā valstiskā darbība Otrā pasaules karā.
S. Velsa stingrā aizstāvība ievadīja Latvijas un līdz ar to Baltijas valstu leģitīmās eksistences nepārtrauktību līdz 1991. gadam, kad Latvija atkal stāvēja “uz savām kājām”.
Lai īstenotu Velsa atmiņas godināšanu, bija jāpārvar zināmi šķēršļi. “Trūka” ielas vai laukuma, kas sabiedrības apziņā nebūtu nostiprinājušies ar to vecajiem nosaukumiem. Bija daži politiski iebildumi. Risinājums radās ar jaunās ASV vēstniecības celšanu, kuras adrese tagad ir Samnera Velsa iela 1!
Tagad garāmgājējs, paceļot acis, saņem īsu skaidrojumu: bija okupācija, ko Amerika neatzina kā leģitīmu, Latvijas tiesību sargs bija Samners Velss.
