Ielāps uz ielāpa: sena japāņu boro tehnika dod otru mūžu novalkātām drēbēm 4
Ilze Pētersone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Japāņi boro tehnikai veltījuši ekspozīciju pat kādā Tokijas muzejā, taču vienlaikus tā ir arī sāpīgs atgādinājums par laiku, kad liela daļa Japānas zemāko slāņu iedzīvotāju slīga nabadzībā. Paņēmiena sākotnējais mērķis bija aizlāpīt caurumus kimono, mūsdienās to izmanto gan jaunu tērpu darināšanā, gan novalkāta, bet mīļa apģērba gabala saglābšanai.
Lupatiņa pie lupatiņas
“Paņēmiens ir ļoti vienkāršs – liec uz auduma detaļas un piešuj kā drākelējot. Rokdarba sarežģītība ir atkarīga no tā, vai vēlies, lai ielāpu malas ir gludas vai ar bārkstīm. Es cenšos, lai nebūtu skrandiņu,” par savu boro tehnikas pieredzi stāsta pieredzes bagāta rokdarbniece Amatniecības kameras meistare Dzintra Ozola. Ielāpu diegšanu viņa apguvusi arī praktisku mērķu vadīta, jo bija sakrājies daudz dažādu atgriezumu no pašas darinātajiem rokdarbiem, bet kā taupīgai latvietei roka necēlās tos izmest.
Boro nav vienīgais lupatiņu pielietošanas paņēmiens, kaut kas līdzīgs sanāk arī ar pečvorku jeb kviltu, indiešu kanthu vai vēl kādu paņēmienu, tomēr Dzintru uzrunājusi ne tikai tehnika, bet arī tās rašanās apstākļi. “Aizkustināja, ka boro saistīts ar Japānas 16. gadsimta vēsturi, kad valstī valdījusi milzu nabadzība, un cilvēki bijuši spiesti saviem izdilušajiem kimono likt ielāpu uz ielāpa, jo jaunam naudas nepietika. Kimono viņi izmantoja arī, lai apsegtos, tāpēc bija svarīgi, ka tas dod siltumu, un ielāpi tika uzšūti ar ciešiem dūrieniem.”
Kā meistare ar divdesmit gadu pieredzi nevarot atļauties strādāt tikai ar vienu darbu, tāpēc paralēli iesāk vairākus boro rokdarbus. Lai vienveidīgā darbība nenomāktu, strādājot ar pārtraukumiem, un gatavais veikums redzams pēc vairākiem mēnešiem vai pat pusgada. “Esmu arī vadījusi nodarbības boro tehnikā, taču ne visas dalībnieces aizrāva tās vienkāršība un monotonitāte,” atzīst rokdarbniece. Pati līdz šim “salāpījusi” sešas jaciņas, un tikai viena no tām atrodas pie meistares, pārējām ātri vien atradušies jauni īpašnieki.
Pastendē šuj boro kleitas un spilvendrānas
Ar boro tehniku pirms pāris gadiem iepazinās arī Talsu novada Pastendes kultūras nama lietišķās mākslas kolektīva “Kurši” rokdarbnieces. “Esam liela saime, intereses dažādas, tāpēc līdzās tradicionālajai mākslai apgūstam arī ko jaunu, un tā pie mums atnāca boro,” stāsta vadītāja Biruta Austrupa. Amatniecības kameras meistares Oļesjas Miķelsones ierosme izmēģināt seno japāņu rokdarbu izvērsusies par plašāku projektu, ko finansiāli atbalstījusi novada kultūras nodaļa.
“Lai nenosistu apetīti, boro tehniku sākām apgūt ar ko vienkāršāku – spilvendrānām,” skaidro vadītāja. Pamatam iepirkušas zilganu audumu kā atsauci uz seno tradīciju, kad Japānā audumus krāsoja ar indigo krāsu. Lika lietā no citiem rokdarbiem pārpalikušās lupatiņas, diegu galus, līdz tapa 25 košas spilvendrānas, kuras tika izliktas apskatei izstādē. Taču ar spilveniem rokdarbniecēm nebija gana, boro tehnikā viņas uzšuva sev arī kleitas. Dažas no tām guvušas atzinību izstādē Rīgā “Radošais nemiers”.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
