Zigfrīds Dzedulis: Piecu eiro atlaide elektrības rēķinā nav problēmas risinājums 18
Valdība grasās piemaksāt pašvaldībām, lai tās spētu izmaksāt pabalstus trūcīgo un maznodrošināto ģimenēm par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem. Elektrības mēneša rēķins šīm ģimenēm tādējādi saruktu par pieciem eiro (3,5 latiem).
Ar to mēģinās piebremzēt iedzīvotāju grimšanu vēl lielākā nabadzībā, ko izraisīs no šā gada 1. aprīļa plānotā, tagad līdz 2015. gadam atliktā un lielai iedzīvotāju daļai joprojām nesaprotamā elektrības tirgus “brīvlaišana” un tikpat nesaprotamais “Latvenergo” elektrības cenu palielinājums. Tas neizbēgami izraisīs pārtikas preču un pakalpojumu cenu kāpumu. Bet, iestājoties aukstam laikam, tikpat sekos lielāki rēķini arī par mājokļa apkuri.
Tā kā “Latvenergo” starta un pamata tarifu nebūs un trūcīgajiem klientiem nekādu citu atvieglojumu vairs nedos, Labklājības ministrijā atzīst, ka pieaugs to cilvēku skaits, kuri no saviem ienākumiem nespēs samaksāt par dzīvokli. Ministrijā lēš, ka trūcīgo iedzīvotāju skaits, kurus elektrības sadārdzinājums piespiedīs lūgt pašvaldībā dzīvokļa uzturēšanas pabalstus, pieaugšot līdz 200 tūkstošiem.
Eiropas Savienības statistikas biroja “Eurostat” apkopotie dati gan liecina, ka Latvijā nabadzība apdraud aptuveni 40 procentus iedzīvotāju. Eiropas Savienībā nabadzīgākas ir vien Bulgārija un Rumānija. Tātad pabalstus vajadzēs daudziem. Šaubas par reālu palīdzību visiem trūcīgajiem un maznodrošinātajiem raisa arī cits iemesls. Ik gadu tūkstošiem cilvēku pabalsts tiek atteikts, tāpēc ka viņi neatbilst ierēdņu mākslīgi izgudrotajām mērauklām.
Lūk, pensionēts rīdzinieks nespēj samaksāt par dzīvokļa īri un apkuri. Bet par trūcīgu vai maznodrošinātu viņu neatzīst un nekādus pabalstus vai atlaides nedod, ja, piemēram, Alūksnes novadā viņam pieder neapbūvēts zemes gabals. Kaut gan tas pensionāram, protams, nekādus papildu ienākumus nedod, drīzāk papildu rūpes par nekustamā īpašuma nodokli, taču, pēc Rīgas domes ierēdņu domām, viņš vēl ir gana turīgs. Trūcīgo un maznodrošināto statusam tāpat neatbilst, piemēram, rīdzinieks, kuram pieder deviņus gadus vecs auto, kaut arī no tā tāpat nekādu papildu ienākumu nav iespējams gūt, vien ik gadu jāmaksā prāvs ceļa nodoklis. Šo apšaubāmo kritēriju uzskaiti varētu vēl turpināt. Tā vietā, lai būtiskai nabadzības ierobežošanai rosinātu, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa samazinājumu maizei, pienam un citai pārtikai, cilvēkiem piedāvā stāties cieņu pazemojošās rindās pēc pabalstiem un elektrības rēķinu atlaidēm.
Piecu eiro atlaide elektrības rēķinā tiem, kurus atsijās trūcīgo un maznodrošināto statusam, noteikti nebūs nekāds atspaids. Tā būs vien īslaicīga kārtējā ielāpa likšana nabadzības mētelim, kuros spiesti tērpties tūkstošiem iedzīvotāju. Ilūzijas radīšana par valsts gādību.
