Maksās miljonus par jauno elektrovilcienu ražošanas uzraudzību. Kādēļ? 20
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Viens no pirmajiem janvārī pieņemtajiem valdības lēmumiem satiksmes nozarē bija par to, ka “Pasažieru vilciena” (“PV”) jauno 32 elektrovilcienu iegādes projektam atvēlēs vēl divus miljonus eiro vilcienu ražošanas uzraudzībai.
Kā jau ziņots, pēc apmēram 15 gadu ilgas, vairāku izziņotu un pārtrauktu jaunu vilcienu iepirkumu konkursu sāgas trešajā piegājienā uzvarēt izdevās “Škoda Vagonka” – Latvijā labi pazīstamam Čehijas sabiedriskā transporta līdzekļu ražotājam ar nepavisam labu reputāciju “Rīgas satiksmes” iepriekšējo gadu koruptīvo darījumu kontekstā.
Šķaidās ar miljoniem, varbūt zog?
Slēdzot līgumu, cenā ietilpst vilcienu, to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde, rezerves daļu fonda piegāde pirmajiem pieciem gadiem, kā arī personāla apmācība – tā apgalvoja “PV” vadība pirms pusotra gada.
Tagad lēmusi, ka līdzšinējo 255,889 miljonu eiro vietā projekta izmaksas būs 257,889 miljoni, jo par aptuveni diviem miljoniem eiro “PV” iegādāšoties ārpakalpojumu vilcienu ražošanas uzraudzībai.
Ja reiz mūsu ielaisto “kaišu”, piemēram, vēsturisko vilcienu nomaiņai, dod ES naudu, tad varbūt arī nevajag šūmēties un mierīgi ļauties dārgajai ielaistās slimības ārstēšanai? Jauno vilcienu gadījumā – apmaksāt vienus ārzemniekus, ka viņi uzmana citus ārzemniekus, kā viņi saražo preci pēc pasūtījuma?
Vadās pēc labākās ES valstu prakses
“Pasažieru vilciens” ārējā eksperta piesaisti pamato šādi: tā ir labākā ES valstu prakse, jo ritošā sastāva projektēšana un ražošana neesot pārvadātāja specializācija. Pārvadātājs šos vilcienus ekspluatē pēc saņemšanas no ražotāja. Pēc vilcienu saņemšanas un nodošanas ekspluatācijas laikā varot atklāties dažādi slēpti defekti.
Tādējādi vilcieniem jāveic garantijas remonti un tas varot radīt situāciju – lai gan vilcieni ir piegādāti, tos noteiktu laiku nav iespējams ekspluatēt.
Lai šādu situāciju pēc iespējas izslēgtu, jau vilcienu ražošanas procesā nepieciešams piesaistīt uzraudzības ekspertus, kuriem ir pieredze un zināšanas vilcienu projektēšanā un ražošanā. “Iepirkumā potenciālajiem uzraudzības veicējiem ir izvirzītas prasības par kompetenci un pieredzi vilcienu ražošanas uzraudzībā ES valstīs. Ļoti liela iespējamība, ka ražošanas uzraudzību veiks ārvalstu speciālisti,” “Latvijas Avīzei” skaidroja “PV” pārstāve Agnese Līcīte.
Uzraudzība galvenokārt esot nepieciešama elektrovilcienu ražošanas visu posmu kontrolei (tajā skaitā virsbūvju un ratiņu rāmju metināšanai, elektroinstalācijas un mehānisko elementu montāžai, aizsargpārklājumu uzklāšanai, vadības sistēmu programmēšanai, starpetapu pārbaudei). Tāpat katra vilciena ražošanas pārbaudei pirms nosūtīšanas no rūpnīcas, vilcienu sertifikācijas procesā, kā arī katra vilciena pieņemšanas procesā pirms nodošanas lietošanā “PV”.
Papildus notikšot uzraudzība arī elektrovilcienu verifikācijas un garantijas periodā.
Iespējams, adekvāti
Lai arī Rīga vēl iepriekšējā gadsimta beigās ražoja pasažieru vilcienus vienai no lielākajām pasaules valstīm, nepilnu 30 gadu laikā kopš Rīgas vagonbūves rūpnīcas slēgšanas pie mums tagad tiešām būtu grūti atrast vietējos speciālistus. Ar vienu tādu “Latvijas Avīzei” izdevās sazināties. Viņš arī neslēpa, ka ir saņēmis aicinājumu pievienoties vienam ārvalstu pretendentu uzraudzības uzņēmumam, taču no tā atteicies, jo ir jau aizņemts pastāvīgā darbā citā daudz ilglaicīgākā projektā. Šī iemesla dēļ eksperts vēlējās palikt anonīms.
Jomas speciālists norādīja, ka alternatīva papildu darba apjoma veikšanai varētu būt attiecīgo speciālistu pieņemšana darbā uz laiku, bet to noteikti nevarētu paveikt esošais “PV” inženiertehniskais sastāvs, kas nodrošina ikdienas uzdevumus. Latvijā nez vai izdotos piesaistīt speciālistus ar dziļi specifiskām zināšanām un pieredzi.
Uzraudzībai atvēlētā summa viņam šķiet samērojama ar potenciālo dīkstāves risku, ja neuzraudzītas ražošanas gadījumā vilcieniem rastos kādi defekti. Te gan runa neesot par pašu defektu novēršanu, jo tas jāsedz ražotāja garantijām. Turklāt tik dārga projekta gadījumā ieviešanas uzraudzība esot nepieciešama, visdrīzāk – naudas devēju pieprasīta.
