
Gudra mājokļa veidošana 0
Būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs stāsta, ka slimo ēku sindroms rodas, ja, piemēram, būvobjektā izmanto 200 mm biezu, monolītu betona pārsegumu. Tas Latvijas klimatiskajos apstākļos uzņem vairāk mitruma, nekā spēj atdot, jo izteikti darbojas betona kapilārā kondensācija. Nepārtrauktais segums rada materiāla deformāciju un tā ķīmisku sadalīšanos, un gaisā nonāk cilvēka veselībai kaitīgi, alerģiski savienojumi. Savukārt grīdas segumu līmējot tieši uz betona virsmas, nevis izmantojot starpslāni, rodas ideāla vide sārmu ķīmiskajai reakcijai ar līmvielām – sāk izdalīties butanols, alkaloīdi un gaistošas organiskās vielas.
! Juris Biršs iesaka noskaidrot sliktā gaisa iemeslu telpās, veicot īpašu gaisa kvalitātes un plūsmas testu. To piedāvā Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūts.
Vienkāršākais problēmas risinājums – telpu regulāra vēdināšana. Ja ir kondicionieris, tas regulāri jātīra, neļaujot uzkrāties mikrobiem.
Remontējot mājokli, jāpārliecinās, vai apdares un būvniecības materiālu ražotājs ir veicis testus un uzņemas atbildību par kvalitāti, kā arī tie jālieto atbilstīgi norādēm, ievērojot žūšanas un nostāvēšanās laiku.
Telpu iekārtojumā maksimāli jāizvairās no materiāliem, kas palielina putekļu rašanos, – tiem jābūt viegli kopjamiem. Jāizvēlas pēc iespējas saudzīgāki tīrīšanas līdzekļi.