Kāpēc noteiktās telpās un mājās sāp galva, rodas vājums un trūkst elpas 0
Ir telpas un mājas, kurās, ilgstoši uzturoties, iemītniekiem rodas galvassāpes, vājums, pat elpas trūkums. Speciālisti šos simptomus skaidro ar slimo ēku sindromu.
Skābekļa badā
Pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā, enerģētiskās krīzes laikā, taupīja enerģiju, telpās samazinot ventilāciju. Ēku apdarē izmantotie materiāli, kurināmā sadegšanas produkti, ārējās vides un sadzīves elektronisko ierīču piesārņojums, tabakas dūmi, putekļi, baktērijas, vīrusi un sēnes uzkrājās dzīvojamās telpās.
Diemžēl arī mūsdienu konstrukcijas ne vienmēr ir veselīgas, jo skaņas izolācijas dēļ atkal tiek upurēta ventilācija. Turklāt cilvēki lielāko dienas daļu pavada iekštelpās, ieelpojot paaugstināta mitruma radītu pelējumu, kaitīgus izgarojumus vai putekļus. Alergoloģe Ieva Cīrule ar to izskaidro biežās alerģijas, jo nepietiekami vēdinātās telpās uzkrājas vīrusi, mikrobi, izgarojumi no nekvalitatīva vai nepiemērota grīdu seguma, izolācijas materiāliem, mīksto mēbeļu uzkrātajiem putekļiem. Savukārt biroju gaisa kondicionieros uzkrājas sēnes.
Jaunbūvēs diskomforta periods ir īslaicīgs un pārejošs, bet, ja problēmas ir ilgstošas, jādomā par slimo ēku sindromu. Alergoloģe stāsta, ka par to liecina klepus, acu asarošana, elpas trūkums, aizlikts vai tekošs deguns, šķavas, migrēna, nogurums, miegainība, kas izpaužas tikai noteiktās telpās – skolā, darbavietā vai mājās. Slikts gaiss ietekmē arī koncentrēšanās spējas, jo smadzenes saņem mazāk skābekļa. Attīstās neirozes, rodas problēmas savstarpējā komunikācijā. Elpceļu un to gļotādas kairinājums palielina uzņēmību pret baciļiem – pavājinās imunitāte. Riska grupā ir bērni, grūtnieces, veci ļaudis un cilvēki, kuriem jau ir alerģijas un hroniskas slimības.
Protams, šādus simptomus var izraisīt arī darba specifika vai stress.
