Iekustina Lestenes likumprojektu 11
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ar balsu vairākumu otrdien lēma virzīt pirmajam lasījumam vēl šajā Saeimas sasaukumā likumprojektu “Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu likums”, neskatoties uz to, ka dokumentā vēl daudz juridisku nepilnību un precizējumu.
Šā likuma ieceri septembra sākumā parlamentā iesniedza valdības koalīcijas deputāti Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība), Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”), Krišjānis Feldmans (“Konservatīvie”), Juris Pūce (“Attīstībai/Par”) un Ināra Mūrniece (NA). Šootrdien bija praktiski pirmā reize, kad to skatīja komisijā. Kā uzsvēra R. Jansons, atsevišķs likums par Lesteni nepieciešams, lai nodrošinātu finansējumu.
Tas veidots pēc Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma un Likteņdārza likuma parauga. Lestenes memoriāla likuma tagadējā redakcija neparedz, ka valstij būtu obligāts pienākums šo objektu uzturēt. Valsts var piedalīties uzturēšanā, ja tam paredzēti budžeta līdzekļi. Tāpat likumprojekts pieļauj, ka uzturēšanā var piedalīties pašvaldības, publiskās un juridiskās personas.
Lestenes luterāņu baznīca kopš 1998. gada atzīta par valsts aizsargājamu arhitektūras pieminekli, bet šā gada 15. jūlijā ar Kultūras ministrijas rīkojumu to apvienoja vienā aizsargājamā vēstures pieminekļu kompleksā ar līdzās esošo Otrā pasaules kara piemiņas vietu – Lestenes memoriālu, tas ir, latviešu leģionāru brāļu kapiem, kā arī agrāko krogus ēku, kurā atrodas ekspozīcija par Otrā pasaules kara notikumiem Latvijā.
Lestenes kompleksu galvenokārt uztur Tukuma novada pašvaldība, ik gadu, pēc pašvaldības vadītāja Gundara Važas teiktā, tajā ieguldot 35–40 tūkstošus eiro. Tukuma novada pašvaldība gatava pildīt misiju arī turpmāk. Praksē, pašvaldības pilnvaroti, Lestenes leģionāru brāļu kapus kopj Latviešu karavīru piemiņas biedrība “Lestene”, kas uzstāda arī piemiņas plāksnes un kopā ar pašvaldību finansē muzeja ekspozīciju.
Šajā biedrībā ietilpst tāpat Lestenes luteriskās draudzes pārstāvji, līdz ar to tā rūpējas arī par baznīcas atjaunošanu.
Arī valsts finansē Lestenes leģionāru memoriālu, taču atbalsts ir neregulārs, un lemšanas brīžos jāsastopas ar atsevišķu Saeimas deputātu iebildēm. Likuma rosinātāju ieskatā, atsevišķs likums palīdzētu argumentēt, kāpēc valsts budžetā līdzekļi nepieciešami tieši šim objektam. Tāpat Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis uzskata, ka Lestenei nepieciešams atsevišķs likums: “Šis likums dotu attiecīgās objekta, vietas un saturiskās tēmas nozīmes stiprināšanu. Garantētu ilgtermiņa saglabāšanu. Šobrīd tur viss ir kārtībā, par objektu rūpējas. Bet vai būs kārtībā arī pēc 20–50 gadiem? Likumā ir ielikta garantija caur normatīvo aktu.”
Tomēr Saeimas juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone šonedēļ komisijas sēdes gaitā aizrādīja uz daudzām juridiskām nepilnībām, kuru novēršana, iespējams, prasīs pat jaunu likuma redakciju. Līdz ar to pašreizējā, 13. Saeima, likumprojektu varētu pirmajā lasījumā labākajā gadījumā izskatīt savā pēdējā sēdē oktobra beigās. Savukārt tālāka Lestenes memoriāla likumprojekta skatīšana un uzlabošana jau būs atkarīga no jaunās, 14. Saeimas deputātu prioritātēm.
