Kā atpazīt krāsas alerģiju. Uzreiz var neizpausties 0
Mūsdienās arvien vairāk cilvēku sirgst ar dažādām alerģijām: ziedputekšņu, medikamentu, dažādu pārtikas produktu. Bet tikai nedaudzi zina, ka cilvēks var būt jutīgs arī pret iekštelpu – sienu, griestu, logu, mēbeļu un citām – krāsām. Veselības centra 4 grupas uzņēmuma Derma Clinic Riga sertificētais dermatologs RAIMONDS KARLS iesaka, kā no tām izvairīties.
No iekštelpu remonta visvairāk cieš plaušas, bronhi un deguna dobums, kā arī āda. Elpošanas orgānus ietekmē gaistošie organiskie savienojumi jeb vielas, kas izgaro no krāsām, savukārt āda reaģē no tiešā kontakta ar krāsu. Cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret ziedputekšņiem, mājas putekļiem un pelējumu, ir lielāka iespēja iegūt kairinājumus, ieelpojot krāsas garaiņus. Savukārt, ja cilvēkam īpaši jutīga āda, kas reaģē no dažādu materiālu tiešas saskares, piemēram, tā nepanes lateksa, gumijas un citus cimdus, kā arī novērojamas alerģiskas reakcijas pēc šampūnu lietošanas, pastāv lielāka iespēja ciest arī no tiešas saskarsmes ar krāsu.
Dermatologs Raimonds Karls skaidro, ka iekštelpu krāsu sastāvā pie šādām vielām pieder organiskie vai rūpnieciskie šķīdinātāji un epoksīda sveķi. Pirmo reizi veicot remontu, cilvēks ādas reakcijas var nenovērot, jo āda šajā laikā iepazīstas ar krāsu un cenšas izstrādāt antivielas. Alerģija var izpausties nākamajās reizēs, kad organisms apzinās, ka šādas antivielas izstrādāt nespēj.
Īpaši pakļauti kairinājumiem var būt profesionāli celtnieki un cilvēki, kas ar krāsošanas darbiem nodarbojas ikdienā, jo viņiem āda ir pakļauta ilgākai saskarsmei ar krāsu. Papildu kairinājumu jebkuram cilvēkam var radīt atvērtas brūces.
Pirmie simptomi, kas var rasties krāsošanas procesā, ir alerģija vai kairinājums. Ja parādās nieze – tātad ir alerģija, bet, ja sārtums un dedzinoša sajūta, – kairinājuma dermatīts. Vislabākais ir krāsošanas procesu nekavējoties pārtraukt. Dažkārt simptomi pāriet paši no sevis, bet aptiekā var iegādāties bezrecepšu medikamentus vai ādas kopšanas līdzekļus alerģiskas reakcijas mazināšanai. Ja tā nepāriet, nekavējoties jāsazinās ar ģimenes ārstu vai dermatologu.
Noderēs aizsarglīdzekļi
“Lai izvairītos no ādas kairinājumiem un alerģijām, visdrošākais ir izmantot individuālos aizsarglīdzekļus, piemēram, cimdus,” uzsver dermatologs Raimonds Karls. Tas palīdzēs ne tikai pasargāt rokas no kaitīgajām vielām, bet arī no nepieciešamības krāsu notīrīt ar abrazīvām pastām, vaitspirtu vai benzīnu, kas var izraisīt ādas sausumu un iekaisumus. Krāsošanas procesā ieteicams izmantot kokvilnas cimdus. Jāņem vērā, ka ērtākam priekšmetu tvērienam šādu cimdu plaukstas daļas bieži vien ir noklātas ar gumijas bumbiņām, kuru saturā ir epoksīda sveķi – vielas, kas alerģiskiem cilvēkiem var izraisīt ādas kairinājumu. Šādā gadījumā labāk izvēlēties kokvilnas cimdus bez šā pārklājuma. Lai pasargātu elpceļus no kaitīgajiem izgarojumiem, krāsojot arī ieteicams lietot respiratoru.
Ražotāji arvien vairāk rūpējas par savu patērētāju veselību, cenšoties krāsas padarīt veselībai un videi draudzīgākas. Uz krāsu iepakojuma redzamie marķējumi var palīdzēt vieglāk orientēties starp visiem piedāvātajiem krāsu zīmoliem un izdarīt pareizo izvēli. Dažām krāsām ir piešķirti Baltijas valstu alergologu asociāciju atzinumi, parādot, ka tās ir piemērotas arī cilvēkiem ar jutīgu ādu.
