Iekšējais spēks senioram ļauj tikt galā ar pārmaiņām 0
Cēsniece Valija Ducena (attēlā), vaicāta par to, kas viņai kā pensionārei ir svarīgi, lai justos labi, pirmo min komunikāciju ar draugiem un paziņām. Citas nodarbes, kas iepriecina, – darbošanās dārzā, mājas uzkopšana, sakārtota apkārtne un ceļošana (ja vien līdzekļi atļautu, bet nu pensionāru finansiālais stāvoklis ir smags jautājums).
“Jūs jau zināt to teicienu, ka kustība ir dzīvība. Bet galvenais – lai dvēsele nav grumbās un krunkās. Ja nekas vairs nepatīk, tad nekas arī nepalīdzēs – ne saieti, ne ceļošana, ne kas cits,” bilst Valija.
Psiholoģe Evita Štāla dienas centrā “Ābeļzieds” Rīgā strādājusi ar vēlīnā brieduma cilvēkiem, vadījusi un veidojusi pozitīvās psiholoģijas autorprogrammu. Uz savu novērojumu, pētījumu un pieredzes pamata rakstījusi maģistra darbu “60 – 80 gadus vecu cilvēku dzīves spēka attīstošie un traucējošie faktori”. Lūdzām psiholoģi dalīties pieredzē par to, ar kādām problēmām iznāk saskarties vecumā, un sniegt ieteikumus, ko vajadzētu darīt, lai justos labi jeb kā novecot pozitīvi.
Palīdz domubiedru atbalsts un sapratne
“Šobrīd daudzi pensionāri teic, ka jūtas nevajadzīgi, pamesti un vientuļi, ka traucē neticība valdībai un norises valstī. Šiem cilvēkiem ir svarīgi attīstīt viņu dzīves (iekšējo) spēku, lai viņi justos pašpietiekami, optimistiski spētu pieņemt visus notikumus savā dzīvē, atcerētos un fokusētos uz pozitīviem notikumiem un uzticētos apkārtējiem. Tieši dzīves spēks nepieciešams, lai pārvarētu negatīvus psihiskus stāvokļus (arī depresiju). Pozitīva dzīves uztvere mazina sāpes pēc operācijām, dod iespēju vieglāk pārciest dažādus negatīvus, no cilvēka neatkarīgus notikumus, ar kuriem jāsastopas,” stāsta E. Štāla.
Psiholoģe uzsver, ka senioriem ir ļoti nepieciešami centri, kur satikt domubiedrus, lai motivētu sevi iziet no mājas. “Tikko sasniegušiem pensijas vecumu, protams, ir vieglāk gan pielāgoties, gan atrast sev patīkamas nodarbes, taču, jo vecāks cilvēks, jo vairāk rodas arī veselības problēmas, līdz ar to pazeminās motivācija kaut ko darīt, rodas nomācošas domas un garastāvoklis,” stāsta E. Štāla.
“Grupas atbalsts un sapratne ir ļoti nozīmīga, lai cilvēks, kas ir vēlīnā brieduma vecumposmā, spētu attīstīt savu dzīves spēku un veiksmīgāk pārdzīvotu vientulību, negatīvus notikumus un to, ko nevar ietekmēt. Grupā dalībniekiem iespējams salīdzināt biedru pārdzīvojumus un izjūtas ar savējām.”
Pēc psiholoģes gūtās pieredzes var secināt, ka vēlīnā briedumā cilvēkam būtisks dzīves spēka faktors ir komunikācija ar citiem, jo bieži šā vecuma cilvēki ir vientuļi un ir vajadzīgs papildu stimuls, lai viņi sevi motivētu būt aktīviem. “Tādēļ seniori neapzināti meklē pozitīvas emocijas, lai vieglāk tiktu galā ar ikdienas grūtībām un vientulību. Ir veci cilvēki, kas sadraudzējas ar kaimiņiem un zina, pie kā vērsties, ja radušās kādas grūtības. Ir tādi, kuriem patiešām nav radinieku, tāpēc priecē, ja šādi cilvēki ir atraduši dienestu, kur var satikt līdzīgos, nodarbināt sevi un uzzināt ko jaunu,” viņa stāsta.
Jāmeklē iespēja kaut ko darīt
Psiholoģe novērojusi, ka ir tādi seniori, kas uz dienas centrā piedāvātajām nodarbībām nāk atkārtoti un ilgu laiku, arvien izmēģinot ko jaunu un gūstot no tā prieku. Taču ir arī tādi, kas atnāk tikai reizi un tā arī neiesaistās turpmākās nodarbībās, ir klusi, nemanāmi, ar neitrālu acu skatienu. Novērotais ļāvis secināt, ka tie, kas ikdienā dara to, kas viņus iepriecina, satiekas ar vienaudžiem, kuriem ir līdzīgas intereses, gūst papildu spēku un enerģiju citām viņiem nozīmīgām lietām un, iespējams, vieglāk tiek pāri grūtām dzīves situācijām. Proti, viņi izvēlas pozitīvi novecot.
Tāpat psiholoģe novērojusi, ka dienas centrā parasti ierodas sievietes, kas pavadījušas mūžībā savus vīrus un dzīvo vienas, kā arī sievietes, kas tikko sasniegušas pensijas vecumu un beigušas aktīvā darba gaitas. “Tas ir milzīgs trieciens un nopietna krīze, jo ir grūti savu dzīvi iedomāties bez otra cilvēka. Tas, kas uz mirkli atvieglo šīs nepanesamās sāpes, ir citu cilvēku klātbūtne un nepalikšana vienatnē ar savām skumjām. Cilvēkiem ir svarīgi fiziski izkustēties un satikt kaut vienu cilvēku, kuram viņš ir svarīgs. Būtiski, ka var izrunāt sāpes vai prieku,” pārliecināta psiholoģe.
Dienas centra grupā bijušas arī tādas dāmas, kas jokojot teikušas, ka, strādājot un pelnot naudu, domājušas – nu tik, pensijā būdamas, ies uz koncertiem un teātriem, taču naudas tam nepietiek, tāpēc tas ir liels ieguvums – atrast vietu, kur to visu tu vari saņemt bez maksas, gūt pozitīvas emocijas un pavadīt savu brīvo laiku pilnvērtīgi, bagātinot sevi.
Ir cilvēki, kuriem pietiek iekšējo resursu vai piemīt spēcīgas personības iezīmes, lai meklētu iespēju, kā dzīvot tālāk pēc piedzīvotās krīzes. Cilvēka izdzīvošanas instinkts grūtās dzīves situācijās liek meklēt personības resursus. Vēlāk, stāstot par to, kas palīdzējis pārvarēt grūtības, viņi min – “palīdzēja pārdzīvot cerība”, “iespēju tik ilgi nodzīvot deva mans optimisms”, “iemācījos tikt galā pati”, “meklēju iespēju kaut ko darīt”, “zem guloša akmens ūdens netek”. Reiz atrasts, šis iekšējais resurss turpmāk tiks lietots atkārtoti, saskaroties ar līdzīgām situācijām.
