Bijušais priekšsēdētājs 2
Ukrainis Pjotrs (pasē – Pēteris) Movčans (68) ir bijušais ciema padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs. Viņu Indrā sastopu nejauši uz ceļa, dodoties uz pastu pēc avīzēm. Krāslavas novada Indras pagasta centrā dzīvo kopš 1970. gada, uz kurieni atsūtīts pēc Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas beigšanas Jelgavā. Dzimis Ukrainā, netālu no Kijevas.
“Tolaik Kijevā augstskolās varēja iestāties, ja biji vidusskolu beidzis ar medaļu vai varēji visus eksāmenus nolikt uz teicami. Padzirdēju, ka Latvijā uz studijām nav tik liela konkursa, tāpēc atbraucu. “Mehos” gan netiku, studēju ekonomiku. Pēc augstskolas mani nosūtīja uz Indru, Ždanova kolhozu par galveno ekonomistu. 1972. gadā iecēla par ciema padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju,” stāsta Pjotrs, kurš Indrā arī apprecējies ar vietējo meiteni.
Ciemu vadījis tikai četrus gadus, jo saslimis ar asinsvēzi. Vairākus gadus ar to cīnījies. Maskavas olimpiādes gadā – 1980. – viņu no nāves izglābis dvīņubrālis, no kura dabūjis daļu kaulu smadzeņu, kurām ir nozīmīga loma asinsrites sistēmā. Darba dzīvi turpinājis par darbinieku veikalā, tālāk, kā pats saka, pēc valsts pārbūves – par zemes ierīkotāju jaunajiem privātīpašniekiem un beidzis kā apkopējs vietējā kultūras namā, ko vada vecākā meita Anželika (46). Otra meita Tatjana (39) dzīvo un strādā Īrijā. Lepojas ar mazdēlu Māri, kurš Rīgā studē medicīnas inženieriju. Kopā ar sievu dzīvo sievas vecāku mājās piecus kilometrus no robežas. Dzīvoklis, ko saņēmis kā ciema izpildkomitejas priekšsēdētājs, stāv tukšs. Pensija – 260 eiro.
Ukrainā pie brāļa un mātes (93) Pjotrs bijis pirms diviem gadiem, īsi pirms Maidana, par ko neko labu nedomā. Ir pārliecināts, ka Ukraina ar savām problēmām varēja tikt galā bez nemieriem un kara ar Krieviju, Krimai un Doņeckai dodot lielāku autonomiju.
Padomju gadus Pjotrs atceras kā jautrākus (kaut arī visādi gājis), jo bijis jaunāks un vesels. Tagad jācīnās ar vecumu, slimību un depresiju. Latvijai novēl būt patstāvīgākai: neklausīt tik daudz Briselei, kā savulaik Maskavai.