Iekoptajā dārziņā saimnieko cits. Pašvaldības rīcības dēļ, cilvēki zaudē personiskās mantas, sagādātos dārza piederumus un mājiņas 6
Pārdaugavas iedzīvotāji, kuri ilgus gadus nomājuši pašvaldībai piederošo zemi sakņu dārziem, šopavasar piepeši atklājuši, ka viņu iekoptajos lauciņos saimnieko citi ļaudis. Līdzšinējiem nomniekiem pat nenojaušot, pašvaldība iznomājusi tos viņiem.
Jaunie saimnieki nomainījuši vārtu atslēgas, vairs neļaujot agrākajiem nomniekiem piekļūt ne viņu iekoptajai zemei, ne viņu dārza mājiņās glabātajām mantām un piederumiem.
Nomātu zemi iznomā otrreiz
Rīdziniece Alīna Kilgišova stāsta, ka Pārdaugavā starp Hapaka grāvi un Lāčupīti mazdārziņu nomājusi kopš 2017. gada 1. jūnija. Par to viņa bija noslēgusi līgumu ar sakņu dārzu biedrību “Rūķītis”. Biedrība Pārdaugavā no pašvaldības nomā ap 17 hektāru lielu zemes gabalu.
“Šī gada 18. martā pēkšņi nejauši uzzināju, ka manu trīs aizvadītos gadus kopto mazdārziņu Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija piedāvājusi iznomāšanai kā brīvo zemes gabalu,” turpina Alīna, “tas bija prātam neaptverami!
Zemi nebiju aizlaidusi, to pastāvīgi izmantoju. Par zemes nomu vienmēr biju samaksājusi laikus, nevienam neko parādā nebiju.
Uz zemes atrodas dārza mājiņa, kuru biju nopirkusi no agrākā zemes nomnieka un kurā uzglabāju dārza piederumus. Bet tagad žogam atslēga priekšā, un es vairs nekur netieku iekšā!”
Kad tajā pašā dienā Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijā Alīna jautājusi, kāpēc mazdārziņš piedāvāts iznomāšanai citiem, viņai par to pat nepaziņojot, kāda izpilddirekcijas darbiniece ieteikusi uzrakstīt iesniegumu, lūdzot pagarināt ar viņu noslēgto zemes nomas līgumu.
Alīna tā arī izdarījusi. Bet 1. aprīlī no Pārdaugavas izpilddirekcija rakstiski atbildējusi, ka mazdārziņa noma viņai atteikta, tāpēc ka tas jau iznomāts citam rīdziniekam.
Izpilddirekcijā apgalvo, ka paziņojumi ar aicinājumiem līdz 2019. gada 1. jūlijam noslēgt zemes nomas līgumus esot bijuši izvietoti mazdārziņu teritorijā. Ja cilvēki tiem nepievērš uzmanību, tad paši vien esot vainīgi.
Par nomu iedzīvotājus nebrīdina
Par Pārdaugavas izpilddirekcijas rīcību aprīļa vidū Alīna uzrakstījusi pašreizējam Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītājam sūdzību, prasot apturēt ar jauno nomnieku noslēgto nomas līgumu.
Cita starpā rīdziniece norādījusi, ka viņu neviens iepriekš neesot brīdinājis par viņai iznomātā mazdārziņa iekļaušanu brīvo zemju sarakstā. Tāpat viņai nekas neesot bijis zināms arī par ģimenes dārziņu teritorijā izliktiem paziņojumiem.
“Jā, es saprotu ka zeme pieder pašvaldībai, bet es varu to tikai nomāt,” atzīst Alīna, “bet nekad nevarēju iedomāties, ka šādā veidā mani var padzīt no zemes, nododot to citam nomniekam ar visām man piederošajām mantām.”
Rīdziniece Natālija Sosnovska stāsta, ka aprīlī viņas mazdārziņam esot uzradušies pat divi nomnieki. Ar izpilddirekcijas atļauju viņas līdz šim izmantotais 400 kvadrātmetru zemes gabals pāršķērēts uz pusēm.
Natālija teic, ka viņa mazdārziņam tuvākajā apkārtnē neesot manījusi nekādus paziņojumus ar aicinājumiem pārslēgt nomas līgumus ar Pārdaugavas izpilddirekciju. Par to uzzinājusi tikai aprīlī, ieraugot žoga vārtiem priekšā jauno nomnieku uzliktās atslēgas.
“Jaunajiem nomniekiem izpilddirekcijā paziņots, ka šim zemes gabalam neesot nomnieku, kaut arī tas nepavisam neatbilst patiesībai,” turpina Natālija, “2017. gadā noslēgdami nomas līgumu ar biedrību “Rūķītis”, zemi bijām iekopuši, uzbūvējām arī dārza mājiņu. Bet tagad pat savām mantām vairs netiekam klāt.”
Var nonākt līdz dūru cīņām
Kad Natālija jautājusi izpilddirekcijā, vai nav iespējams atcelt nomas līgumu, tur atbildējuši, ka to nedarīs. Uz jautājumu, ko cilvēkiem, kuri līdz šim nomājuši mazdārziņus, iesākt un kā tikt pie savām mantām, tur atbildējuši, lai par to vienojoties ar jaunajiem nomniekiem.
Alīna Kilgišova teic, ka ar Pārdaugavas izpilddirekcijas absurdo rīcību un šādām atbildēm cilvēki nekad nebūs mierā. Viņasprāt, šāda rīcība starp vecajiem un jaunajiem nomniekiem var izraisīt sadursmes, kurās katrs ar dūrēm mēģinās pierādīt savu taisnību.
Bet par sekām, viņasprāt, atbildība būs jāuzņemas pašvaldībai un Pārdaugavas izpilddirekcijai. Pēc Alīnai e-pastā sūtītajām vēstulēm spriežot, viņas mazdārziņa jaunais nomnieks noskaņots kareivīgi, uzskatot, ka tiesības izmantot šo zemi un visu, kas uz tās, viņam piešķīrusi pašvaldība un ka viņš no tām nekad neatteiksies. Un jau piedraudējis, ka izsauks policiju, ja viņa mēģināšot iekļūt viņam iznomātā mazdārziņa teritorijā.
Vainīgs “Rūķītis”!
Kas licis pašvaldībai un Pārdaugavas Izpilddirekcijai rīkoties tā, ka vienam un tam pašam zemes gabalam tagad ir divi vai pat trīs nomnieki?
No pašvaldībā skaidrotā notikušajā esot vainojama sakņu dārzu biedrība “Rūķītis”. Pašvaldībai piederošo aptuveni 17 hektāru nomnieks “Rūķītis’” jau ilgstoši neesot iesniedzis pašvaldībai zemes nomnieku sarakstus.
Tādējādi pašvaldībā netiekot skaidrībā, kuri zemes gabali ir aizņemti un kuri ir brīvi un iznomājami. Lai zinātu, kuri izmanto zemi, pašvaldība gribētu noslēgt zemes nomas līgumus ar katru nomnieku atsevišķi.
Savukārt “Rūķītis” gribētu, lai arī turpmāk līgumu ar pašvaldību noslēgtu biedrības vārdā. Biedrības “Rūķītis” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Feldmanis uzskata, ka tā būtu vienkāršāk tāpēc, ka laika gaitā mazdārziņu lietotāji mainās.
Kādam agrākajam lietotājam aizejot viņsaulē, viņa vietā iestājas viņa ģimenes piederīgie. Bet laikus izsekot visām pārmaiņām biedrība vienmēr nespēj. Anatolijs teic, ka pašvaldība viņam neesot neko bildusi par turpmākās rīcības plānu, kas skar pašreizējos nomniekus. Par ģimenes dārziņu lietotāju sarakstu esot gan runāts, bet izpilddirekcija pati esot pārtraukusi šo sarunu.
Atbildot uz Alīnas Kilgišovas sūdzību, tagadējais izpilddirektora pienākumu izpildītājs paskaidro, ka starp Pārdaugavas izpilddirekciju un biedrību “Rūķītis” noslēgtais pagaidu zemes nomas līguma termiņš beidzies 2018. gada 31. decembrī. Tāpēc “Rūķītim” vairs nav nekādu tiesību ne kaut ko noteikt, ne nomāt.
Uz izpilddirekcijas līdzšinējiem lūgumiem iesniegt ģimenes dārziņu lietotāju sarakstus “Rūķītis” neesot atsaucies. Tāpēc esot nolēmuši ar “Rūķīti” nesarunāties un jaunu līgumu vairs nenoslēgt. Bet noslēgt pagaidu zemes nomas līgumus ar katru mazdārziņu lietotāju atsevišķi.
Pagājušā gada jūlijā toreizējais Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs, pārmetot biedrības “Rūķītis” valdes priekšsēdētājam Anatolijam Feldmanim vilcināšanos ar sarakstu iesniegšanu, cita starpā norādījis, ka līdz jūnija beigām pašvaldība bija noslēgusi atsevišķus zemes nomas līgumus ar vairāk nekā pusi līdzšinējo mazdārziņu nomnieku.
Ar to amatpersona likusi saprast, ka pašvaldība ij negrasoties atteikties no prasības noslēgt līgumus ar katru nomnieku atsevišķi.
Pašvaldība rīkojusies negodīgi
Alīna Kilgišova uzskata, ka Pārdaugavas izpilddirekcija izrīkojusies negodīgi pret viņu un citiem iedzīvotājiem, kuri nomājuši zemi un kuri nesaskaņu dēļ ar biedrību “Rūķītis” tagad nostādīti muļķu lomā.
“Iekams izlikt kādu mazdārziņu brīvo zemju sarakstā, Pārdaugavas izpilddirekcijai kā šīs zemes īpašnieka pārstāvim vispirms pašai bija jānoskaidro, kuri mazdārziņi tiek apsaimniekoti un kuri patiešām ir pamesti,” spriež Alīna, “ja izpilddirekcija būtu apsekojusi manu mazdārziņu, tad nevarētu nepamanīt to, ka šajā teritorijā tas ir viens no vislabāk sakoptajiem.”
Pēc dažu manis aptaujāto iedzīvotāju apgalvotā, izpilddirekcijas pārstāvji esot pat redzēti mazdārziņu teritorijā, tātad labi redzēja, kuri mazdārziņi tiek apsaimniekoti un kuri ne.
Arī jaunie zemes meklētāji, pirms vēl nebija lēmuma par zemes piešķiršanu nomā, ļoti labi zinājuši, kuriem mazdārziņiem ir saimnieks. Tomēr tas nemulsinājis to pieprasīt nomā.
Pašvaldības tiesības zināt, kuri nomnieki saimnieko tai piederošajā zemē, šķiet loģiskas un neapstrīdamas. Tomēr paņēmieni, kā tikusi īstenota nomnieku maiņa, bijuši pagalam stulbi. Iekams pašvaldības mājas lapā piedāvāt nomā kādu zemes gabalu, tas bija septiņreiz jāapseko dabā un jāpārliecinās, ka tam patiešām nav saimnieka. Tas netika izdarīts.
Ja kaut kādu iemeslu dēļ “Rūķītis” nebija iesniedzis izpilddirekcijā ziņas par pašvaldībai piederošā zemes gabala nomniekiem, tad, pēc apmuļķoto iedzīvotāju domām, tāpēc tagad nebūtu jācieš viņiem, kuri par to nebija un arī nevarēja būt atbildīgi.
Un, viņuprāt, strīds ar šo biedrību un lēmums neturpināt ar to savulaik noslēgto nomas līgumu neattaisno izpilddirekcijas rīcību, iznomājot citiem zemi, kuru cilvēki jau bija iekopuši un izmantoja gadiem ilgi.
