Žoga būvēšana ir Lukašenko interesēs, jo viņš vēlas pārveidot Baltkrieviju par cietumu 0
Rihards Vītols, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Lietuvai nācies iesaistīties migrantu krīzes risināšanā, jo tūkstošiem migrantu izmanto Baltkrievijas režīma doto zaļo gaismu, lai netraucēti šķērsotu robežu un sasniegtu laimes zemi Eiropu. Lietuva tagad ir spiesta risināt problēmas, ar kādām jau gadiem ilgi nākas cīnīties Eiropas dienvidu valstīm.
Lietuvas un arī Latvijas iedzīvotājiem vārdi “bēgļu krīze” pārsvarā saistījās ar TV ziņās dažkārt redzamiem sižetiem no Eiropas dienvidu valstīm (Itālijas, Grieķijas, Spānijas), kur krasta apsardze un glābēji zvejoja no jūras migrantus, kas pārpildītās laivās centās šķērsot Vidusjūru, lai nokļūtu Eiropā.
Tas viss šķita diezgan tālu, un radās iespaids, ka uz mums īsti neattiecas, tādēļ Baltijas valstis nelabprāt uzklausīja runas par “bēgļu kvotām”, kas palīdzētu sadalīt nastu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai patvēruma meklētāju uzņemšana nebūtu nogrūsta tikai uz dienvidu valstu pleciem.
Taču pēdējā laikā situācija ir mainījusies, jo patvēruma meklētājiem no Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīm ir parādījies jauns maršruts, kā sasniegt savu sapņu zemi Eiropu.
Tas ved caur Baltkrieviju, kas Aleksandra Lukašenko darbības dēļ ir kļuvusi par Eiropas izstumto. Lukašenko ir nolēmis atriebties eiropiešiem, neliekot nekādus šķēršļus migrantu plūsmai un pat veicinot to.
Migranti izmanto iespēju netraucēti šķērsot Baltkrievijas un Lietuvas robežu, kas viņiem paver durvis uz Eiropas Savienību.
Lukašenko atriebība
Visā 2020. gadā Lietuvu no Baltkrievijas sasniedza ap 80 migrantu, bet šogad robežu šķērsojuši jau ap 2000 migrantu, un viņu skaits ar katru dienu arvien palielinās.
Mainījies arī migrantu sastāvs: agrāk caur Baltijas valstīm Eiropā centās iekļūt galvenokārt vjetnamieši, Vidusāzijas valstu un dažu Krievijas reģionu iedzīvotāji (čečeni u. c.), bet pēdējā laikā nelegālo migrantu vidū dominē ieceļotāji no Irākas (galvenokārt kurdi), Sīrijas, Afganistānas un Āfrikas valstīm.
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka jaunā migrantu ceļa atklāšanu veicinājusi Baltkrievijas vadoņa Aleksandra Lukašenko īstenotā politika. Pagājušā gada augustā Lukašenko tika pasludināts par Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu uzvarētāju, bet baltkrievu opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti tikuši viltoti.
Kad sākās masu protesta akcijas un valdošā režīma pretinieku aresti, daudziem Baltkrievijas opozīcijas pārstāvjiem nācās doties trimdā un vairāki atrada patvērumu tieši Lietuvā.
Viņu vidū ir arī Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska, kas dzīvo Viļņā (kad Lukašenko režīms pieprasīja viņas izdošanu, Lietuvas ārlietu ministrs, ievērojamā politiķa Vītauta Landsberģa mazdēls Gabrieļus Landsberģis paziņoja, ka “drīzāk elle aizsals, nekā mēs izskatīsim jūsu prasības”).
Lukašenko režīma attiecības ar Lietuvu vēl vairāk saasinājās maijā, kad Baltkrievija pārtvēra lidsabiedrības “Ryanair” pasažieru lidmašīnu, kas lidoja uz Viļņu, un apcietināja baltkrievu opozīcijas aktīvistu Romānu Protaseviču. Eiropas Savienība pēc šī incidenta ieviesa vēl bargākas sankcijas pret Lukašenko režīmu.
Lukašenko atbilde nebija ilgi jāgaida. Viņš paziņoja, ka Baltkrievija turpmāk negrasās likt šķēršļus nelegālo imigrantu un narkotiku plūsmai uz Eiropu, jo tā esot Eiropas, nevis Minskas problēma.
“Ja kāds domā, ka mēs tagad slēgsim robežu ar Poliju, Lietuvu, Latviju un Ukrainu, lai kļūtu par rezervātu bēgļiem no Afganistānas, Irānas, Irākas, Lībijas, Sīrijas un Tunisijas, tad viņš krietni maldās. Mēs nevienu necenšamies apturēt, jo viņi jau nenāk pie mums. Viņi dodas uz apgaismoto, silto, mājīgo Eiropu,” teica Lukašenko. Viņš noliedza atbildību par migrantu krīzi pie Lietuvas robežas, jo ne jau viņš personīgi uz saviem pleciem nesot migrantus uz Lietuvu.
Lietuvas amatpersonas gan uzskata, ka tik vērienīga migrantu straume nebūtu iespējama bez Lukašenko ziņas un Baltkrievijas varasiestāžu līdzdalības.
Lietuvieši spriež, ka Baltkrievija ne tikai “piever acis” uz migrantu plūsmu, kas cenšas nokļūt Lietuvā, bet arī aktīvi to veicina.
Lietuvas valdības vadītāja Ingrīda Šimonīte uzskata šādu rīcību par “hibrīdkara izpausmi” ne tikai pret Lietuvu, bet arī visu Eiropas Savienību.
“Putinam un Lukašenko nerūp Irākas vai Āfrikas valstu migrantu liktenis. Viņi tikai mēģina izmantot šos cilvēkus, lai pastiprinātu spiedienu uz Eiropas Savienību.”
Vienvirziena tūristi
Migranti no Tuvo Austrumu valstīm labprāt izmanto iespēju nokļūt Eiropā caur Baltkrieviju un Lietuvu, jo šis ceļš ir daudz ātrāks un vieglāks. Līdz šim daudzi migranti devās uz Eiropu caur Turciju un Balkānu valstīm, bet tas bija smags un sarežģīts maršruts.
Citi mēģināja no Ziemeļāfrikas ar laivām šķērsot Vidusjūru, lai tiktu līdz Itālijai vai Grieķijai, bet šis ceļš ir ļoti riskants un daudzi zaudēja dzīvību Vidusjūras viļņos.
Ceļš caur Baltkrieviju ir daudz vienkāršāks, jo Minskā ir iespējams nokļūt ar pasažieru lidmašīnām, kas veic reisus no Turcijas un Irākas.
Lidsabiedrība “Irākas aviolīnijas” jau kopš 2017. gada veic lidojumus no Bagdādes uz Minsku, bet kopš 10. maija uz Minsku lido arī lidsabiedrība “Fly Baghdad”. Baltkrievijas varasiestādes apgalvo, ka irākiešu tūristiem esot liela interese par Baltkrievijas vēsturi un tūrisma objektiem.
Taču patiesībā liela daļa “tūristu” nemaz neplāno atgriezties Irākā, jo lidojums uz Baltkrieviju viņiem ir veids, kā tikt līdz Eiropai, kur viņi vēlas sākt jaunu dzīvi.
Lidmašīnas biļete no Bagdādes līdz Minskai maksā ap 400 eiro, bet migrantu pārvadāšanā ir iesaistījušies arī dažādi starpnieki, kas piedāvā “pilna servisa” pakalpojumu līdz pat pārvešanai pār Lietuvas robežu.
Kā liecina Lietuvas sabiedriskā medija “LRT” veiktā izmeklēšana, starpnieki par irākiešu nogādāšanu līdz Lietuvai iekasē 6000 līdz 15 000 dolāru.
“Mēs varam piedāvāt Baltkrieviju, Vāciju, Lietuvu un citas valstis. No šejienes uz Baltkrieviju, pēc tam 20 minūtes līdz Lietuvai. Tas maksās 10 000 dolāru vienam cilvēkam, lai no Bagdādes tiktu līdz Lietuvai,” irākiešu žurnālistiem stāstīja kāds no starpniekiem, kas Irākā piedāvā šos pakalpojumus.
Būvē dzeloņstiepļu žogu
“LRT” veiktā izmeklēšana arīdzan atklāja, ka ar šo biznesu piepelnās arī Baltkrievijā valdošais režīms. Irākiešiem, kas vēlas doties “tūrisma braucienā” uz Baltkrieviju, esot jāiemaksā 3000 dolāru drošības nauda.
Ja ceļotājs neatgriežas Irākā un paliek Eiropā, iemaksātā nauda nonākot Baltkrievijas rīcībā. Pēc ielidošanas Minskā migranti tiek nogādāti kādā no viesnīcām, kur pavada dažas dienas. Tad viņus ar auto nogādā līdz Lietuvas robežai un pamāca, kā tikt pāri.
Kāds no migrantiem stāstīja, ka līdz robežai braukuši piecas vai sešas stundas, tad auto apstājies un vadītājs teicis: “Ejiet šajā virzienā, tur būs Eiropa. Redzēsiet žogu, tam viegli tikt pāri. Otrā pusē gaidīs mašīna un aizvedīs jūs tālāk.”
Nekādas mašīnas otrā pusē nav bijis, un migranti krietni pārsaluši, līdz viņus aizturējusi Lietuvas robežsardze.
Līdzīgu stāstu ziņu aģentūrai “AP” izstāsta Lietuvā nokļuvušais irākietis Haidars el Garavgs: “Mēs gājām pa mežu, pa purvu, bridām pa ūdeni. Redzējām arī meža zvērus. Es domāju, ka nomiršu tajā mežā, bet lai slavēts Allāhs, kas mūs izglāba un palīdzēja tikt līdz šejienei.”
Dažkārt migrantus uzrāda vietējie iedzīvotāji, kas ziņo robežsardzei par svešinieku parādīšanos. Lietuvieši raizējas, ka migrantu pieplūdums varētu radīt draudus vietējo drošībai. “Mēs negribam, lai pie mums notiek tās briesmu lietas, kas vērojamas Francijā, Spānijā un citur,” sarunā ar “AP” spriež zemnieks Jons Brediķis.
Pašlaik novērošanas kameras ir uzstādītas mazāk nekā pusē no gandrīz 680 km garās Lietuvas un Baltkrievijas robežas. Tādēļ lietuviešu robežsargiem nav viegli pamanīt un notvert robežpārkāpējus.
“Ja mēs pirms tam nesaņemam informāciju vai nav pieejamas novērošanas sistēmas, tad migrantu aizturēšana kļūst par loteriju. Tā būs, kamēr mēs šeit neuzbūvēsim Berlīnes mūri,” sarunā ar “LRT” joko lietuviešu robežsargs Arvīds Vilkaitis.
Lietuvas valdība plāno iztērēt vairāk nekā 40 miljonus eiro, lai gandrīz visā Baltkrievijas robežas garumā uzstādītu dzeloņstiepļu žogu, kas apgrūtinās robežas šķērsošanu. Migrantu krīzes dēļ Lietuvā ir izsludināts ārkārtējais stāvoklis, kad valdībai piešķir plašākas pilnvaras.
Seims jau ir nobalsojis par migrantu tiesību ierobežošanu, piemēram, viņus varēs aizturēt uz termiņu līdz pat sešiem mēnešiem. “Šī ir ārkārtas situācija. Pret mums tiek vērsts hibrīdkarš, tādēļ atbildei jābūt atbilstošai,” uzskata Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite.
Atcerējās par solidaritāti
Dzeloņstiepļu žoga būvēšanu gan kritizē cilvēktiesību aizstāvji un nevalstiskās organizācijas, kas uzskata, ka šis žogs ne pārāk atturēs migrantus, toties varētu aizkavēt Baltkrievijā valdošā režīma pretiniekus, kam būs grūtāk aizbēgt no Lukašenko režīma represijām.
Pēc aktīvistu domām, žoga būvēšana ir Lukašenko interesēs, jo viņš vēlas pārveidot Baltkrieviju par cietumu, no kura nav iespējams aizbēgt. Un tagad Lukašenko pašam nekas nebūs jādara, jo žogs tiek būvēts Lietuvas pusē par lietuviešu naudu.
Skaidrs, ka ne jau Lietuva ir migrantu galamērķis, jo viņi vēlas sasniegt Vāciju, Zviedriju un citas Rietumeiropas valstis, kur ir augstāks dzīves līmenis. “Mēs atvainojamies, ka nācās pārkāpt robežu, bet mums nav cita veida, kā legāli nokļūt Lietuvā. Mums bija jāizmanto šis ceļš, jāriskē, lai nokļūtu drošībā,” sarunā ar “LRT” atzīst Irākas kurds Selvans.
Daļa patvēruma meklētāju gan paliek un iekārtojas uz dzīvi Lietuvā.
“Es atceros kādu irākieti, kurš pieprasīja patvērumu Lietuvā,” stāsta robežsardzes pārstāve Tamāra Vilkoitiene. “Viņš prata 14 valodas, un iemācījās arī lietuviešu valodu. Viņš ieguva tulka licenci un sāka tulkot no kurdu uz lietuviešu valodu. Bija dīvaini, kad viņš darba darīšanās atgriezās robežkontroles punktā, kur pats reiz bija aizturēts.”
Lietuvas politikas komentētāji atgādina, ka 2015. gadā, kad Eiropas dienvidos pastiprinājās bēgļu krīze, Lietuva negribēja iesaistīties Eiropas Savienības solidaritātes programmā, saskaņā ar kuru Lietuvā bija plānots izvietot ap 1100 bēgļu. Taču tagad Lietuvā ieradies vēl lielāks bēgļu skaits, un nu jau ir pienākusi Lietuvas kārta prasīt palīdzību no Eiropas.
Pierobežas pilsētas Druskininku mērs Ričards Maļinausks raidsabiedrībai “LRT” stāsta: “Tā nav tikai Druskininku problēma. Tā ir pirmkārt visas Lietuvas un tālāk arī Eiropas problēma. Ja šī ir Eiropas ārējā robeža, tad mums visiem kopā ir jāiesaistās šīs problēmas risināšanā.”
