Iejusties pasaules mūzikas kontekstā 0
Latvijas Mūzikas informācijas centra (LMIC) paspārnē darbu sākusi jaunā nacionālā ierakstu kompānija “Skani!”, kuras mērķis ir piedāvāt klausītājiem visā pasaulē labākos latviešu mūzikas paraugus.
Kā pirmo izdevēji piedāvā Latvijas Radio kora un diriģenta Sigvarda Kļavas veidoto ierakstu “Klusuma auglis” (The Fruit of Silence), tādējādi aizsākot Latvijas simtgadei veltītu četru mūzikas albumu sēriju. Radio kora 75. jubilejas gads, šā kolektīva spožais mākslinieciskais tēls un plašās tehniskās iespējas ir labi iemesli, lai ar ieskaņojumu iezvanītu arī valsts jubilejas gaidas, reprezentējot jaunāko latviešu kormūziku.
Kā saka Sigvards Kļava, Radio kora albumā ir bijusi vēlme akcentēt tās nianses un kvalitātes, kas raksturīgas un aktuālas šodienas latviešu kormūzikā, necenšoties veidot visaptverošu kora dziesmu retrospekciju vai labāko skaņdarbu izlasi. Drīzāk – radīt priekšstatu par Latvijas kormūzikas tendencēm, kvalitāti un kopainu, parādot un izceļot mūsu savdabību, izpildījuma smalko kultūru un muzikālo gaumi. Tās ir vērtības, kuras allaž tiekot pamanītas pasaules mūzikas kontekstā. Gluži vai simbolisks ir albuma nosaukums – “Klusuma auglis”. Gan komponists Pēteris Vasks, gan citi autori, gan arī pats Radio koris ir gājuši klusuma estetizācijas virzienā, meklējot tā dzīlēs un gradācijās paslēpto jēgu un skaistumu. Vai tik ne piano niansēs neslēpjas augstākā vokālās mākslas meistarība? Vai tik ne skaļuma pasaules pretmetā neslēpjas mūzikas dziļākā būtība iepretim sekli dārdošai, trokšņpilnai šizofoniskai piesātinātībai? Un vai klusuma vērtības apzināšanās nav kā ziemeļnieciska identitātes zīme, kurā ierakstās tautasdziesmas ar Dieviņa kluso braucienu no kalniņa lejiņā? Albums vedina ieiet smalkā, tehniski komplicētā skaņu pasaulē, kur komponists Kristaps Pētersons veido Šekspīra soneta teatralizētu versiju, spēlējas ar teksta foniskajām niansēm: tieši skanējums, bet ne satura verbālā puse te atklāj vārsmu dziļāko būtību. Maijas Einfeldes “Lux aeterna” – lūgšana no Sēru mesas – izteiksmīgi tiek paspilgtināta ar Tibetas zvaniem, bet Jura Karlsona “Dvēseles asaras” ar komponista paša radīto teksta divrindi uzrunā Visaugstāko: muzikāli labskanīgajā itāļu valodā tiek veidota septiņu skaņu melodija, kas tiek aizaudzēta augstu un dziļi līdz zvaigznēm. Santas Ratnieces “Debesu uguns” ievelk un gremdē skaņu struktūru dzīlēs, ietinot muzikālā audumā Sv. Asīzes Franciska lūgšanu – ar putniem koristu balsīs un čellu kā nebeidzamas mīlestības siltu izpausmi. Ērika Ešenvalda “Piliens okeānā” ar Mātes Terēzes vārdu un Sv. Asīzes Franciska lūgšanas apvienojumu demonstrē visdažādākos skaņveides paņēmienus, bet Mārtiņa Viļuma “Laiks mirguļo” atver slūžas neparasti plašam skaņu intonēšanas spektram. Albumu kā meditācija noslēdz Pētera Vaska opuss “Klusuma auglis” ar Mātes Terēzes lūgšanas vārdiem, kuros tiek iziets ceļš no klusuma uz klusumu – caur lūgšanu, ticību, mīlestību, kalpošanu. Koris savā sniegumā klusumu padara izcili spožu un krāsainu. Pārliecinoši.
Kā ik gadus, dodoties uz pasaules mūzikas gadatirgu WOMEX (un šogad tas notiek Budapeštā), LMIC ir sagatavojis arī jauniznākušo albumu fragmentu kompilāciju diska formātā, kam jāsniedz priekšstats par folkloras, postfolkloras, arī t. s. pasaules mūzikas versijām Latvijā – no autentiskiem tautas mūziķu ierakstiem ar unikālu arhīva vērtību līdz mākslinieciski brīvām radošām folkloras interpretācijām. Tā jau ir desmitā centra veidotā izlase, šoreiz tajā blakus aktuālajiem jaunumiem goda vieta ierādīta koncentrētai “Iļģu” ierakstu retrospekcijai ar dažādos albumos agrāk iekļautiem ieskaņojumiem no 90. gadu sākuma līdz pat jaunākajiem ierakstiem, demonstrējot grupas skanējuma un radošo pieeju izmaiņas. Šogad leģendārie folkloras kustības celmlauži kāpuši uz lielās WOMEX skatuves. Latviešu mūzikai tas atkal ir īpašs brīdis. Brīdis, kad būt kontekstā.
