Ieilgušais pikets II. Likumos saskata pretrunas, tāpēc lēmumu pārsūdzēs 5
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu pret biedrības “Latvijas Ukraiņu kongress” vadītāju Mikolu Pavļuku, nolēmusi, ka viņam jāmaksā 20 eiro sods par aizliegtās simbolikas lietošanu 26. janvāra piketā pie Krievijas vēstniecības.
Šī M. Pavļukam bija jau otra tiesa par to pašu 26. janvāra piketu. (Par pirmo rakstīju “LA” 20. februāra numurā – sk. “Ieilgušais pikets”.) Valsts policija uzskatīja, ka Mikola Pavļuks neesot pakļāvies policijas darbinieku prasībai novākt plakātu ar aizliegto PSRS simboliku, un tas ir pārkāpums. Izskatot visus materiālus un uzklausot lieciniekus, pirmā tiesa neguva apstiprinājumu par pretošanos policijai, tāpēc lēma lietvedību izbeigt. Taču 4. martā tiesnesis Dzintars Melbārdis skatīja otru policijas rosināto lietu, šoreiz tieši par aizliegtās simbolikas izmantošanu. M. Pavļuka turētajā plakātā bija redzams krusts, kādu lietoja nacistiskā Vācija, un zīmējuma simboliskā jēga bija parādīt šodienas Krievijas politikas garīgo līdzību ar nacistisko Vāciju. Mikola Pavļuks paskaidrojumā tiesai sacīja, ka piketa laikā policisti viņam par šo krustu nav aizrādījuši. (Tā kā plakātā bija vēstījums no abām pusēm, iespējams, policijas darbinieki sākumā uzmanību bija pievērsuši tikai plakāta priekšpusei, kas piketa laikā bija vērsta pret Krievijas vēstniecību; bet secinājumu par krustu kā aizliegto simboliku, iespējams, izdarījuši jau vēlāk, kad plakāts kļuva par lietisko pierādījumu.)
Tiesnesis jautāja M. Pavļukam, vai viņam kā piketa pieteicējam ir zināmas likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” prasības. Ukraiņu kongresa vadītājs atbildēja apstiprinoši, taču minēja arī, ka aizliegumu izmantot bijušās PSRS un nacistiskās Vācijas simboliku izpratis tā – ka nedrīkst izmantot tos, lai slavinātu šos režīmus. To viņš nav darījis. “Piemēram, Okupācijas muzejā taču šī simbolika ir publiski apskatāma,” piebilda M. Pavļuks.
Ko tad paredz likums? Likumā par sapulcēm, piketiem un gājieniem ir aizliegts “izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku (arī stilizētā veidā)”, savukārt “Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma” 4. pantā teikts, ka aizliegts “izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus – sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni”, taču šajā likumā ir vēl teikums: “izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu” (izcēlums mans. – D. K.).
Kāpēc viens likums atļauj šo simboliku izmantot gadījumos, kas nav saistīti ar totalitāro režīmu noziegumu slavināšanu, bet otrs likums – ne? To vaicāju Saeimas deputātam juristam Andrejam Judinam, kurš skaidroja: svētku sastāvdaļa var būt kādi literāri uzvedumi u. tml. Bet pikets ir protesta forma, un noteikts, ka simboliku nedrīkst izmantot. Lai nebūtu nekādu pārpratumu vai aizbildinājumu no to personu puses, kuri šo simboliku vēlētos izmantot, piemēram, 9. maijā. Šis aizliegums savulaik tika pieņemts tāpēc, ka šeit vēl ir daudz cilvēku, kuri vēlētos slavināt PSRS laikus, bet citiem, it īpaši tiem, kuri piedzīvojuši staļiniskās represijas, PSRS slavināšana ir kā morāla vardarbība. Vai tagad iznāk, ka Mikola Pavļuks, kas gluži otrādi – nevis slavina PSRS un nacistisko Vāciju, bet protestē, ka Krievija kā agresors attiecībā uz Ukrainu rīkojas līdzīgi nacistiskajai Vācijai un attiecībā pret lidotāju Nadju Savčenko – tāpat kā PSRS staļinlaikos, ir šīs mūsu, nepārvarēto padomju mantojuma seku ķīlnieks? No vienas puses, policisti, ierosinot administratīvo lietu, pildīja likuma burtu: aizliegtā simbolika bija lietota, tātad likums pārkāpts. Bet, no otras, atceros, ko pērn intervijā sacīja Valsts policijas Rīgas reģiona Kārtības policijas priekšnieks pulkvedis Aleksandrs Bukēvičs – ka policistiem stingri jāievēro “kā likuma gars, tā likuma burts”. Kā tad ir šoreiz? Nešķiet, ka Pavļuka aizturēšanas gadījumā būtu ievērots likuma gars.
Tiesā M. Pavļuka aizstāve Ieva Brante lūdza vai nu Pavļuku attaisnot, vai atzīt viņa pārkāpumu par maznozīmīgu. (Administratīvā pārkāpuma kodeksa 21. pants nosaka iespēju atbrīvot no administratīvās atbildības maznozīmīga pārkāpuma gadījumā, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.)
Vakar kļuva zināms tiesas lēmums. Tiesa uzskata, ka M. Pavļuka darbības policija pareizi kvalificējusi, ka vaina ir pierādīta, bet kā vainu mīkstinošs apstāklis ņemts vērā, ka piketā pēc policijas darbinieku izteiktā brīdinājuma Pavļuks centies PSRS simboliku ar pildspalvu aizsvītrot, bet tas nav pilnībā izdevies. Tāpēc M. Pavļukam jāmaksā sods – 20 eiro.
Aizstāve Ieva Brante solīja lēmumu pārsūdzēt apgabaltiesā. Viņa to darīs, lai vērstu uzmanību, ka likumdevēja noteiktais likumā par sapulcēm, piketiem un gājieniem un “Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” ir interpretējams atšķirīgi.
Tiesas lēmumā ir arī teikums, ka tiesa nevērtē Pavļuka tiesas sēdē norādītos šīs lietas politiskos aspektus.