Komplekts vīrieša drošībai 1
“Ne viens vien domā – ievietos mani tādā universālā datorā, kas uzreiz atklās visas slimības, ja tādas būs, kā arī pateiks, kas jādara. Diemžēl šāda iekārta vēl nav izgudrota. Tādēļ pašam jābūt gana vērīgam, lai neatstātu organisma raidītos signālus nepamanītus, un jāuzticas ārstam,” mudina dakteris Lasmanis. Viņš ieskicē tehniskās apkopes minimumu, kas nepieciešama vīrietim.
> Vienreiz gadā veikt pilnu asinsainu, izmeklēt veselību padziļināti. Konkrētus izmeklējumus ieteiks ārsts – atkarībā no sūdzībām un pamanītajiem veselības traucējumiem.
Mūsdienās ļoti daudziem ir mazaktīvs dzīvesveids, pietrūkst kustību, tādēļ ar laiku kļūst lēnāka asinsrite, rodas ateroskleroze, veidojas aptaukošanās. Tas var izraisīt hroniskas sirds un asinsvadu kaites, draudēt ar endokrīnu saslimšanu, piemēram, cukura diabētu.
Te jāatgādina par fizisko aktivitāšu nepieciešamību. Tām nav vecuma ierobežojuma. Tāpat kā gribam ēst un padzerties, nepieciešams arī regulāri fiziski sevi nodarbināt. Vismazākais – trīs reizes nedēļā pa vienai stundai, turklāt fiziskajai slodzei jābūt tādai, lai pulss paātrinātos virs 100 sitieniem minūtē, ķermenis būtu viegli iesvīdis. Katra atrunāšanās ir apzināta savas veselības ignorēšana. Šīs nevērības sekas nākas dārgi ārstēt.
> Sasniedzot pusmūža vecumu, vajadzētu regulāri – vismaz reizi gadā – pārbaudīt cukura līmeni asinīs.
> Lai izvērtētu aterosklerozes iespējamību – noteikt holesterīna daudzumu asinīs: cik lielā mērā tas nogulsnējies asinsvadu sieniņās, vai var izraisīt smagas kaites, piemēram, miokarda infarktu, insultu, trombozi. Svarīgi noskaidrot ne tikai kopējo holesterīna līmeni, bet arī tā frakcijas – noteikt, cik daudz ir tā dēvētā sliktā holesterīna (ZBL jeb zema blīvuma lipoproteīns). Tieši tas nogulsnējas asinsvados – šim rādītājam asinsanalīzēs jābūt pēc iespējas zemākam.
> Ja holesterīna skaitlis ilgstoši bijis augsts, der pārbaudīt kakla asinsvadus. Holesterīns nogulsnējas uz sirds asinsvadu sieniņām, veido plāksnītes jeb pangas. Tas var izraisīt asinsvadu sašaurināšanos un tādējādi apgrūtināt asinsapgādi gan sirdij, gan smadzenēm un citiem orgāniem.
> Noteikti jāveic kardiogramma. Pēc tās var spriest, vai nav nepieciešama arī padziļināta izmeklēšana, piemēram, sirds vainagartēriju caurskate.
Piebilde. Valsts apmaksātus laboratoriskos izmeklējumus iespējams saņemt, ja tie pamatoti ar slimības diagnosticēšanu, tomēr jārēķinās ar gaidīšanas laiku ārstniecības iestādēs, kas mēdz būt visai ilgs.
Veselības inspekcija informē, ka ikvienam reizi gadā pienākas vispārējā ģimenes ārsta veselības pārbaude (izņemot gadījumu, ja ģimenes ārsts gada laikā izmeklējis slimības laikā).
Vecumā no 50 gadiem reizi gadā tiek apmaksāts slēpto asiņu izmeklējums fēcēs kā skrīningtests zarnu vēzim.
Valsts apmaksā vakcināciju pret difteriju un stinguma krampjiem, kas jāatkārto ik pēc 5–10 gadiem.
Raksts no žurnāla “36,6°C” tematiskā izdevuma “Vīrieša veselības ceļvedis”
