Ieildzis klepus pats no sevis nepāries 0
Ja organisms nespēj izstrādāt pietiekami daudz antivielu, gadās, ka kāds no daudzajiem apkārt klīstošajiem vīrusiem “aplaimo” ar klepu un citiem saaukstēšanās simptomiem.
Saaukstēšanās novājinātajam organismam sagādā lieku stresu, tādēļ nevajadzētu to palielināt, turpinot ierastās ikdienas gaitas. “Saslimušais, staigājot apkārt bez maskas, ir bīstams apkārtējiem, jo katrā klepošanas reizē inficē gaisa tuneli sešu metru garumā, trīs kvadrātmetru apjomā, izplatot trīs miljonus baktēriju vienā telpas kubikcentimetrā,” uzsver LU asociētā profesore Silvija Remberga.
Noskaidrot iemeslu
Klepojot elpceļi attīrās no liekā un kaitīgā, taču, ja šis process turpinās ilgāk nekā nedēļu vai pat divas, būtu jānoskaidro iemesls. Klepus var liecināt ne tikai par saaukstēšanos.
Hronisku klepu, kas turpinās ilgāk par astoņām nedēļām, visbiežāk izraisa bronhiālā astma, pastiprināta gļotu izdalīšanās no deguna blakusdobumiem un barības vada atvilnis.
Lai noskaidrotu ieilguša klepus cēloni, jāveic asins analīze un plaušu rentgens. Var būt nepieciešama arī datortomogrāfija plaušām, krēpu pārbaude, elpošanas funkcijas noteikšana ar spirogrāfijas palīdzību un atsevišķos gadījumos pat bronhoskopija.
Svarīgi palīdzēt organismam
Slimības attīstības gaitu nosaka tās izraisītājs un sirdzēja imunitāte. Vienam klepus pāriet ātri, bet otram mēdz attīstīties bronhīts un plaušu karsonis. Lielāks komplikāciju risks iekaisušās bronhu gļotādas dēļ pastāv smēķētājiem. Alerģijas slimniekiem vīrusi, kas izraisa saaukstēšanos, var provocēt astmas lēkmi.
“Katram ir savs līdzeklis, kas iedarbojas visefektīvāk – piens ar medu un olas dzeltenumu, melnā šokolāde vai kas cits,” novērojusi medicīnas sabiedrības “ARS” terapeite Lāsma Četverga. Viņa pati klepus gadījumā veic bronhu drenāžas vingrinājumus. Tā kā ikdienā neelpojam ar pilnu krūti, iztīrīt plaušas palīdz gaisa balona, ziepju burbuļu vai svecīšu pūšana, jo šīs darbības liek dziļi ieelpot un izelpot. Ārste pārliecinājusies, ka bērnam pret klepu var labi palīdzēt, ja zem lāpstiņām uzsmērē medu un virsū 20 minūtes patur ar mizu vārītu, nedaudz atdzesētu kartupeļu pusītes. Jāievēro – ne šo, ne citu sildīšanas procedūru nedrīkst veikt, ja ir paaugstināta temperatūra.
Tiem, kas bieži sirgst ar augšējo elpošanas ceļu infekcijām, der apdomāt, vai nebūtu vērts vakcinēties (ar vakcīnu pret pnei- mokoku infekciju) – tad tās turpmākos piecus gadus piemeklēs retāk.
Klepu nevajadzētu atstāt bez ievērības arī tādēļ, ka bieža un ilgstoša klepošana ar laiku rada izmaiņas bronhos un trahejā, tādēļ rudeņos un pavasaros mēdz uzliesmot hronisks bronhīts vai traheīts. Kāsēšana ar laiku veicina to sieniņu izstaipīšanos, kas apgrūtina atklepošanu, kā arī var izraisīt bronhu paplašinājumu veidošanos, kur, sakrājoties plaušu izdalītajam sekrētam, iespējams sastrutojums, bet tas savukārt var izraisīt asinsvadu plīšanu bronhu sieniņās un plaušu asiņošanu, norāda P. Stradiņa klīniskās slimnīcas pulmonoloģe Dace Žentiņa.
Vislielākā kļūda, kas klepus gadījumā tiek pieļauta, ir zāļu lietošana, nenoskaidrojot klepus cēloni un neņemot vērā tā veidu. Mitrs klepus, kad no bronhiem izdalās sekrēts, ārstējams citādi nekā sauss. Ne vienmēr ieteicams izmantot atklepošanu veicinošu sīrupu. Ja krēpas nav izveidojušās, tas tikai klepu pastiprinās. Taču, tām izdaloties, nedrīkst lietot klepu nomācošu līdzekli.
Zināšanai!
* Pie ārsta noteikti jāvēršas, ja klepu 3 – 4 dienas pavada svīšana, nespēks, sāpes krūtīs, aizdusa, izteikts vājums pat nelielas fiziskas slodzes laikā, kā arī ja klepus nav pārgājis nedēļas vai pat divu laikā, vai arī ilgstošs klepus kombinējas ar nedaudz paaugstinātu temperatūra (ap 370 C) un nespēku.
* Speciālistu nepieciešams apmeklēt, ja izdalīto krēpu daudzums pārsniedz vidēji lielu kafijas tasīti dienā.
* Asins stīdziņas krēpu gļotās visbiežāk liecina par elpceļos plīsušu asinsvadu, tomēr vajadzētu konsultēties ar ārstu, jo tās var būt arī plaušu karsoņa, plaušu vēža un citu nopietnu slimību pazīme.
