“Ieguvumi mazi, sekas nepatīkamas!” “Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs Beiziķis par atteikšanos no Krievijas naftas 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis skaidro “Latvijas Biznesam” gan to, kā degvielas tirgu ietekmēs atteikšanās no Krievijas naftas, gan arī to, kādas sekas radīs iecerētā atteikšanās no obligātās biopiedevas degvielai.
Vai varat raksturot Latvijas degvielas tirgu?
Beiziķis: Latvijā 2021. gadā tika pārdoti 1,5 miljardi litru degvielas, šī gada pirmajā ceturksnī – 350 miljoni litru. 80% no pārdotā apjoma veido dīzeļdegviela – tie bija 1,26 miljardi litru pērn, benzīns – 216 miljoni litru, atlikušais ir gāze. 133 miljoni litru no patērētās dīzeļdegvielas bija lauksaimniecības dīzeļdegviela – tie ir apmēram 8,8 procenti no visas degvielas. Šī gada trīs mēnešos degvielas mazumtirdzniecība ir pieaugusi par 2,74% benzīnam un par 8,39% dīzeļdegvielai.
Kā degvielas tirgotāji, kas šajā reģionā visi pārdod no Krievijas naftas ražotu degvielu, izturas pret ideju, ka Eiropas Savienība pakāpeniski atsakās no Krievijas naftas pirkšanas?
Taisnība, ka līdz pat nesenam laikam Latvijā pārdeva no Krievijas naftas gatavotu benzīnu un dīzeļdegvielu, piemēram, pagājušajā gadā Latvija saņēma 30% degvielas no “Nestes” naftas pārstrādes rūpnīcas Porvo, 60% no “PKN Orlen” rūpnīcas Mažeiķos un vēl 10% no Krievijas rūpnīcām, kas aizstājušas savulaik no Baltkrievijas rūpnīcām saņemto degvielu, kuru nebija iespējams pirkt pret Baltkrieviju vērsto sankciju dēļ.
Tā visa bija degviela, kas pārsvarā tika ražota, pārstrādājot Krievijas naftu. Taču taisnība ir arī tas, ka, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, naftas pārstrādātāji ļoti ātri pārorientējās – piemēram, “Neste” atteicās no Krievijas naftas izmantošanas jau marta sākumā. Tika sameklēti piegādātāji Ziemeļjūras reģionā un šobrīd, uzpildoties “Neste” stacijās, jūs ielejat no Ziemeļjūras naftas gatavotu benzīnu vai dīzeļdegvielu, kas ražota “Nestes” rūpnīcā Somijā.
Kā šī pāreja ietekmē naftas kā izejvielas cenu?
Šajā mainīgajā tirgū to ir grūti noteikt. Ja naftas cenu svārstības ir 10–20% ietvaros, tad naftas produktu cenu svārstības ir 40–50% apmērā. Pateikt, cik liela daļa no šīm svārstībām ir objektīva un saistīta ar dārgāku naftu un garāku piegādes ķēdi, bet cik liela daļa – panikas un spekulāciju radīta, ir grūti. Vienīgais, ko var pateikt droši – šīs svārstības vairāk ietekmē naftas produktu nekā pašas naftas cenas.
Dīzeļdegvielas cena šogad pieaugusi par apmēram 50%, benzīna par 30%, bet naftas – tikai par 10–20%. Tā kā no Krievijas tika saņemta liela daļa dīzeļdegvielas, Eiropā uztraucas ne tik daudz par tās cenu, bet gan par pieejamību aktīvajā lauksaimniecības sezonā – pavasarī, vasarā un rudenī.
Pēc pavasarī izskanējušajiem viedokļiem, ka Latvijā varētu uz laiku no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada beigām atteikties no prasības par obligāto biodegvielas piedevu, izveidojusies dīvaina situācija – ar šo iespējamo lēmumu neapmierināti ir ne tikai biopiedevu ražotāji, bet arī fosilās degvielas tirgotāji, kuri, šķiet, biopiedevu ražotājus labāk redz ejam nekā nākam. Kāpēc tā?
Būtu jāsāk ar atkāpi, ka valdības lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts un, visticamāk, tiks pieņemts tikai jūnijā, un, attiecīgi, stāsies spēkā jau dažas dienas pēc pieņemšanas. Joprojām tiek gaidīts apstiprinājums no Eiropas Komisijas, vai šādu ieceri vispār atļaus. Ja atļaus un valdība lēmumu pieņems, tad degvielas tirgotājiem tas radīs virkni problēmu, jo līgumi ar rūpnīcu par degvielas piegādēm tiek slēgti uz gadu, saskaņā ar tiem tiek iepirkta nafta un plānoti darbi – tos nav tik viegli mainīt.
Tā kā bija plānots, ka biopiedeva veidos 7% no patērēt plānotā dīzeļdegvielas apjoma, tad attiecīgi periodā no jūlija līdz oktobra beigām veidosies 7% dīzeļdegvielas deficīts. Jāpaskaidro, ka Latvijā biopiedevu dīzeļdegvielai pievieno no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim, tā var būt viena no divām iespējamajām – vai nu no rapšu eļļas gatavotais biodīzelis, vai arī “Nestes” ražotā atjaunojamā dīzeļdegviela “Neste MY”, kas tiek gatavota, pārstrādājot izlietotas augu eļļas un atkritumus.
31. oktobris noteikts kā ierobežojums tādēļ, ka no rapšu eļlas ražotajam biodīzelim ir zemāki aukstumizturības parametri, tādēļ aukstās ziemās to izmantot nevar. “Nestes” atjaunojamajai degvielai vai bioetanolam, kuru jauc klāt benzīnam, šādu ierobežojumu nav, to var lietot visu gadu. Benzīnam pievieno etanolu 10% apjomā visu gadu.
Tātad – ja attiecīgais valdības lēmums tiks pieņemts, tad pirmās sekas būs tādas, ka tirgū izveidosies 7% dīzeļdegvielas deficīts, kuru aizpildīt, papildus pasūtot rūpnīcām, diez vai būs iespējams. Trūkstošo fosilo daļu nāksies nopirkt mirkļa tirgos, un vēl nav zināms, par kādu cenu. Protams, teorētiski varētu turpināt pievienot biopiedevu, aizliegts nav, taču tad tirgū veidotos nevienlīdzīga konkurence – būtu vieni, kas turpinātu pievienot, un tādēļ viņu tirgotā degviela varētu maksāt dārgāk, bet citi nepievienotu un dīzeļdegvielas pašizmaksa varētu būt zemāka. Šādā situācijā neskaidrības būtu arī klientiem, jo tirgū pastāvēs atšķirīgas kvalitātes prasības degvielai.
Valdība apgalvo, ka obligātās bioloģiskās piedevas atcelšana samazinās degvielas cenu par 10 līdz 12 eiro centiem…
Man šie skaitļi šķiet nepamatoti optimistiski. Šāds skaitlis tiek iegūts, aprēķinot, cik ir 5–6% no pašreizējās degvielas cenas, un pieņemot, ka acīmredzot gada otrajā pusē tā pārsniegs divus eiro par litru. Šādam aprēķinam ir virkne trūkumu – pirmkārt, tas neņem vērā to, ka 7% degvielas būs jāpērk mirkļa tirgos par neapšaubāmi augstāku cenu, nekā piegādātu no rūpnīcas; otrkārt – tas neņem vērā, ka degvielas tirgotājiem būs jāmaksā soda sankcijas par lauztajiem līgumiem ar biopiedevu ražotājiem – tas arī “apēdīs” daļu no starpības.
Par naftas cenu prognozēšanas drošumu vispār negribu izteikties. Rezumējot – neticu, ka attiecīga valdības lēmuma rezultātā 1. jūlijā pircēji ieraudzīs par 10 centiem litrā lētāku dīzeļdegvielu, man šķiet, ka starpība varētu būt ap pieciem sešiem centiem.
Ja nepaveicas un naftas un naftas produktu cenas “palecas” augstāk nekā šobrīd, var prognozēt, ka minēto 7% nopirkšana izmaksās ļoti dārgi, starpība var sarukt pat līdz diviem trim centiem. Benzīnam ietekmes nebūs praktiski nekādas, jo benzīna un bioetanola cenas ir ļoti līdzīgas.
Būtu vērts atcerēties, ka pirms 1. aprīļa, kad bija jāsāk pievienot biopiedevu, arī runāja, ka cenas augšot par 10 centiem. Realitātē izrādījās citādi – 1. aprīlī cenas nemainījās, bet nedēļu vēlāk dīzeļdegviela maksāja jau par pieciem centiem lētāk – to ietekmēja naftas produktu cenu svārstības. Ņemot vērā iespējamo dārgo cenu par lēmumu atteikties no biopiedevas, iespējamā cenas samazināšanās par dažiem centiem man šķiet pārāk mazs ieguvums.
Kāda ir šī cena?
Pirmkārt, grūtības visiem biopiedevu ražotājiem – viņi ņēmuši kredītus, paplašinājuši ražošanu, kredīti jāatmaksā, bet ieņēmumu nebūs, jo līgumi tiks lauzti. Otrkārt, tiek grauta investoru paļāvība uz Latvijas valdības lēmumu konsekvenci, kas vēlāk var smagi atspēlēties. Visbeidzot, neviens nav atcēlis Zaļā kursa mērķus – līdz 2030. gadam 14% no fosilās degvielas transportā ir jāaizstāj ar atjaunojamiem resursiem.
Ja šī mērķa izpildes sākums tiek atlikts uz 2024. gadu, tad pēc tam būs jākustas uz priekšu divtik ātri, tikai – vai to spēsim? Savukārt, ja mērķi netiks sasniegti, Latvijai draud sods – pēc Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas aplēsēm, soda maksājums varētu sasniegt 20 miljonus eiro, taču nevar izslēgt arī bargākas sankcijas.
Kāda būtu jūsu piedāvātā alternatīva?
Man grūti teikt, kādas degvielas cenas tika ņemtas vērā, veidojot 2022. gada budžetu, taču domāju, ka varam diezgan droši teikt, ka tie nebija gandrīz divi eiro par litru. Tātad – šogad valsts saņēmusi budžetā visu plānoto akcīzes nodokli un krietni lielāku PVN, nekā bija plānots. Valstij ir rezerve, lai samazinātu kādu no degvielas cenu ietekmējošajiem nodokļiem, kam būtu daudz skaidrāka un precīzāka ietekme nekā biopiedevu obligātuma atcelšanai.
Jāpiebilst, ka līdzīgi rīkojas arī citas valstis – lai mazinātu inflācijas ietekmi, akcīzes nodokli un PVN degvielai samazinājusi, piemēram, Polija un Vācija. Šādas nodokļu izmaiņas ir viegli ieviešamas un administrējamas gan no valsts, gan degvielas tirgotāju puses, arī termiņus var pagarināt atkarībā no situācijas tirgū.
Kā degvielas cenas Latvijā izskatās uz kaimiņvalstu fona?
Baltijas reģionā degvielas cenas šobrīd ir vienas no zemākajām Eiropā, citur jau ir pāri diviem eiro par litru. Benzīns Latvijā ir apmēram par 5–7 centiem litrā lētāks nekā Igaunijā, dīzeļdegviela ir apmēram vienādā cenā, pateicoties tam, ka Igaunija Covid-19 pandēmijas sākumā samazināja akcīzi dīzeļdegvielai par 12 centiem/l. Lietuvā ir viszemākās akcīzes nodokļa likmes gan benzīnam, gan dīzeļdegvielai un rezultātā arī zemākās cenas – degvielas cenas Lietuvā ir apmēram piecus līdz septiņus centus lētākas nekā pie mums.
