Bezvienošanās breksits kaitētu Britānijas drošībai: ieguvēji būtu teroristi un organizētās noziedzības darboņi 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Savienības un Britānijas politiķiem turpinot sarunas par abu pušu turpmākajām attiecībām pēc Apvienotās Karalistes formālās izstāšanās no ES 31. janvārī, analītiķi brīdina, ka, nepanākot vienošanos līdz gada beigām, var tikt iedragāti sakari tirdzniecībā, sociālās drošības jomā, kontakti starp likumsargāšanas iestādēm un Britānijas piedalīšanās ES programmās.
Efektīvu policijas darbu nosaka ātra informācijas apmaiņa
Gadu mijā beigsies breksita pārejas posms, kad pārtrūks sakaru kanāli starp Britānijas un ES valstu policiju, kiberdrošības dienestiem, noziegumu apkarošanas datu bāzēm, ceļotāju reģistriem un tiesu arhīviem. Britu izmeklētāji un prokurori pēkšņi zaudētu pie eju tiešsaistē ļoti svarīgai operatīvai informācijai: pasažieru datu bāzei, DNS un pirkstu nospiedumu kartotēkai Eiropas valstīs.
Aizdomās turētu likumpārkāpēju izdošana varētu prasīt gadu vai ilgāk, nevis vidēji 48 stundas, kā to paredz Eiropas aresta orderis.
Tiesiskās sadarbības lūgumi būtu vispirms jāsaskaņo pa diplomātiskajiem kanāliem un tikai tad tieši starp tiesībsargiem, pagarinot procedūru ilgumu. Bezvienošanās scenārijs nāktu par labu tikai noziedzīgo aprindu darboņiem, teroristiem un cilvēku tirgoņiem, atzīmē izdevums “Politico”.
Pat ja sarunvedējiem līdz oktobrim izdotos vienoties par policijas un tiesvedības iestāžu pārrobežu sadarbību līdz ar pašreiz iestrēgušo tirdzniecības vienošanos, britu tiesībsargiem ļoti pietrūktu nepārtrauktas pieejas vairākām pasaules plašākajām, modernākajām un savstarpēji savienotajām kriminālizlūkošanas datu bāzēm.
“Efektīvu policijas darbu nosaka izlūkošana un ātra informācijas apmaiņa, gandrīz reālajā laikā,” ziņojumā Britānijas parlamenta Lordu palātā teica Apvienotās Karalistes Nacionālo policijas dienestu vadības speciālists breksita lietās Ričards Mārtins.
“Jebkas, kas neļauj mums veikt šo darbu, rada mums problēmas,” atzina policijas komisārs, piebilstot, ka Britānijas policija 2019. gadā pārbaudījusi datus Šengenas informācijas sistēmā aptuveni 603 miljonus reižu, atrodot norādes uz desmitiem likumpārkāpēju. Tam vajadzētu būt nacionālam skandālam valstī, kas ir viens no lielākajiem islāmistu teroristu apdraudējuma mērķiem un kur aktīvi darbojas narkotirgoņi, cilvēku kontrabandisti un naudas atmazgātāji, atzīst tieslietu eksperti.
Taču kaitējums sabiedrības drošībai un noziegumu apkarošanas efektivitātei reti tiek pieminēts breksita sarunās, kur dominē tirdzniecības jautājumi.
Aizdomas par ES datu bāzu nesankcionētu izmantošanu
Konservatīvo partijas valdība mēdz lepoties ar stingru nostāju likuma un tiesu jomā, taču bezvienošanās breksits var mazināt tiesībsargāšanas iestāžu spējas un iedragāt valdības prestižu, dodot popularitātes punktus leiboristu opozīcijas pārstāvjiem. Jautāts, kā bezvienošanās breksits ietekmētu Britānijas drošību, valsts ministrs drošības lietās Džeimss Brokenšīrs atbildē Lordu palātas deputātiem atzinis: “Tas izraisītu zināmu abpusēju spēju zaudējumu Apvienotajai Karalistei un Eiropas Savienībai.”
Taču Apvienotajai Karalistei esot labi izveidoti un izmēģināti plāni, kā pārveidot sadarbību ar ES dalībvalstīm uz alternatīviem pamatiem pārejas posma beigās, kur iespējams, apgalvoja ministrs.
Viņa pieminētās alternatīvas ietver sadarbību ar Interpolu un divpusēju sadarbību ar Eiropas kaimiņvalstīm.
Eksperti uzskata, ka Britānijas līdzšinējā sadarbība ar Eiropolu bija daudz ātrāka un efektīvāka, salīdzinot Eiropola aprīkojumu ar modernu tālruni, bet Interpola tehniku ar 20. gadsimta teleksa aparātu. Apvienotās Karalistes aiziešana ietekmēs arī ES drošību, jo Britānija līdz šim dalījās ar partneriem ar plašu policijas un izlūkdienestu informāciju.
Dažas amatpersonas Briselē tur Britāniju aizdomās, ka tā izmanto ES datu bāzes, lai dalītos konfidenciālā informācijā ar ASV, kas līdz ar Apvienoto Karalisti ietilpst tā dēvētajā Piecu acu – ASV, Britānijas, Kanādas, Austrālijas un Jaunzēlandes – izlūkdienestu sadarbības grupā.
Eiroparlamenta deputāte no Nīderlandes liberāļu partijas Sofija Velda apsūdzējusi britu valdību “kovboju bara” uzvedībā, kad kādā noplūdinātā ES dokumentā atklāti apzināti veikti pārkāpumi, tajā skaitā britu iestādēm nelikumīgi kopējot informāciju no Šengenas datu bāzes.
