Eiropā kā karstus pīrādziņus izķer Latvijas pelmeņus 0
Ne visas tautsaimniecības nozares koronavīrusa ietekmē piedzīvo grūtības un ražošanas lejupslīdi – ir arī jomas, kurās aug pieprasījums un līdz ar to arī palielinās produkcijas izlaide.
Kā “LB” atzina “HKScan Latvia” pārdošanas direktors Heino Lapiņš, gaļas ražotāji pēdējās nedēļās vairs pat nespēj apmierināt visu pieprasījumu, kas joprojām turpina augt, jo sevišķi eksporta tirgos Centrālajā un Rietumeiropā. It īpaši krass izrāviens vērojams pelmeņu segmentā, kur pieaugums sasniedzis 80%, – uzņēmums pāris mēnešu laikā ir eksportējis par 180 tonnām pelmeņu vairāk nekā attiecīgajā posmā pērn. Turklāt šajos datos nav ierēķināti pelmeņu pārdošanas apjomi Baltijas valstis.
Tiesa, vīrusa pandēmijas apstākļos ir jārēķinās ar loģistikas sadārdzināšanos, taču gaļas eksports tik un tā ir izdevīgs.
H. Lapiņš atzīst, ka eksporta pieaugums ir saistīts ar pastiprināto iepirkšanos, kas daudzās Eiropas valstīs notiek krietni aktīvāk un plašāk nekā Latvijā, liekot tur runāt pat par pircēju paniku. Cilvēki bailēs no vīrusa izplatīšanās un neziņas par nākotni galvenokārt iepērk produktus ar ilgāku lietošanas termiņu, tajā skaitā pelmeņus un saldētu gaļu.
Pēdējās dienās arī Latvijā vērojams iepirkšanās drudzis, tiek pirkti konservi, gaļa un ātri pagatavojamie produkti. Tomēr, kā uzskata Lapiņš, diezin vai tā tas turpināsies ilgi, jo brīdī, kad būs uzkrātas zināmas pārtikas rezerves, pastiprinātā iepirkšanās beigsies un gaļas pārdošana strauji kritīsies. Iekšējā tirgū strauji samazinājušās piegādes restorāniem, kafejnīcām un citiem ēdināšanas uzņēmumiem, kuru darbība tiek vai nu sašaurināta, vai apturēta, kā tas notiek ar skolu ēdināšanas uzņēmumiem.
Protams, iespējams, ka, cilvēkiem vairāk laika pavadot mājās, gaļas patēriņš nedaudz palielināsies, jo viņi vienkārši ēdīs vairāk. Tā tas karantīnas pasākumu laikā notika, piemēram, Ķīnā, kur mainījās arī gaļas patēriņa struktūra. Proti, liellopu gaļas patēriņš samazinājās, jo to ķīnieši iepriekš vairāk ēda restorānos un citās ēstuvēs, kamēr strauji pieauga cūkgaļas lietošana, jo ēdienus no šī produkta tradicionāli vairāk gatavo mājās.
“Tomēr kopumā vietējais patēriņš un tā iespējamais pieaugums Latvijā mūsu ražošanas apjomus nespēs būtiski iespaidot. Ar eksportu ir citādi. Mūsu ražošanas apjomi, kas Latvijas mērogā šķiet lieli, milzīgajiem Eiropas tirgiem ir nebūtiski, un, arī beidzoties pieprasījuma pieaugumam un patērētāju panikai, Latvijas ražotāji Centrālās un Rietumeiropas valstīs spēs pārdot pietiekami lielu produkcijas daudzumu, lai saglabātu ražošanu arī recesijas laikā, ja tāda iestāsies.
“Atcerēsimies, ka eksports Latvijas ražotājiem būtiski palīdzēja pārvarēt iepriekšējo lielo krīzi, un arī tagad to nepieciešams veicināt un atbalstīt. Nozari uztrauc bezatbildīgi aicinājumi aizvērt robežas arī precēm. Arī importa ierobežošanai būs ļoti bēdīgas sekas, jo mūsu valsts gaļas pārstrādātāji importē, piemēram, garšvielas, un arī gaļas ražošanā Latvija nav pašpietiekama. Slēdzot preču plūsmu, agrāk vai vēlāk beigsies izejvielu krājumi un nebūs vairs ko eksportēt. Gan ražotājiem, gan valstij ir izdevīgi izmantot pašreizējo izdevīgo konjunktūru, taču jāatceras, ka nekas nav mūžīgs un jādomā arī par nākotni,” rezumē Lapiņš.
