Iegūsti dziju no… suņa vilnas 2
No suņu pavilnas iegūtajai dzijai piemīt spēja ne vien kārtīgi sildīt, bet arī uzlabot valkātāja veselību. Izstrādājumi no šī dabiskā materiāla ir viens no senākajiem un pārbaudītākajiem tautas medicīnas līdzekļiem.
Iegūšana
Adīšanai izmanto dziju, kas savērpta no suņu pavilnas. Pie tās tiek, mājas mīluli izķemmējot (dažkārt – nocērpjot), ko parasti dara divreiz gadā – pavasarī un rudenī. Asspalvaino suņu šķirņu apmatojums dzijai neder, bet garspalvaino pavilna – gan.
– Labas kvalitātes dziju var iegūt no kolliju, kaukāziešu, samojedu (tiem ir sniegbalta pavilna, kas reti sastopama), čau-čau, haskiju, vācu aitu suņu, ņūfaundlendu un jauktenīšu pavilnas, kā arī no pūdelīšu kažoka cirpuma. Tikai jāņem vērā – ja saimnieks pūdelīti pats noskuj uz nullīti, šķipsnas ir garas un dzijai der, bet, ja kažoku pielīdzina suņu frizētavā, iegūst īsus un asus sarus, kas dzijai neder, – skaidro Daiga Sotaka, kas jau krietnu laiku pievērsusies dažādu izstrādājumu darināšanai no suņu pavilnas dzijas.
Ķemmēšanai izmanto speciālus susekļus, ko var iegādāties zooveikalos, vai arī matu sukas. Speciāliste zina teikt, ka, izķemmējot liela auguma suni, vienā reizē tiek pie aptuveni puskilograma pavilnas.
Lai savērptu dziju, tā vēl jāuzkrāj. Glabā slēgtā traukā ne ilgāk par vienu vai diviem gadiem.
– Neapstrādāta suņu pavilna ļoti “garšo” kodēm. Lai tās netiktu klāt, jāuzglabā slēgtā stikla vai plastmasas traukā, pievienojot pretkožu līdzekļus. Slēgtā traukā pastāv risks, ka pavilna sasutīs. Lai tas nenotiktu, ķemmējums ik pa laikam jāizcilā, – pamāca D. Sotaka.
Suņu tāpat kā aitu vilnu vispirms kārš (ja nav kārstuvju, var izmantot divus suseklīšus), lai iegūtu vienmērīgu kodaļu. Tad vērpj – vai nu mājās ar vērpjamo ratiņu vai uztic tiem, kas pavilnu apstrādā rūpnieciski.
– Ja nav vērpjamā ratiņa vai neprot ar to rīkoties, izkārsto pavilnas kodaļu var ar rokām pietīt aitas vilnai, kokvilnas vai lina diegam. Daži izmanto zīda diegu, taču tas ir slidens, tāpēc suņa vilna ātri vien noslīd, – norāda adītāja un brīdina, ka šajā nolūkā nekādā gadījumā nedrīkst izmantot sintētisko dziju.
– Sintētika grauj suņa vilnas īpašības!
Iedarbība
Suņu pavilnai piemīt spēcīgas ārstnieciskas īpašības. No šī dabīgā materiāla darināta cepure vai lakats mazina galvas un ausu sāpes. Ja moka ginekoloģiskas vai nieru slimības, ir problēmas ar muguru, tās atvieglo adīta josta. Tā un arī ceļgalu un roku aproces līdz radikulīta gadījumā. Tiem, kas cieš no osteohondrozes, der šalle vai lakats. Par garām zeķēm priecājas ne vien mežstrādnieki, mednieki, zemledus makšķernieki un tie, kam jāstrādā laukā, bet arī visi, kam slikta asinsrite, tāpēc kājas salst pat siltās telpās, un arī tie, kuriem piemetusies podagra, ir artrīts vai vēnu varikoze. Savukārt veste vai džemperis ir nenovērtējama garderobes sastāvdaļa, ja nedod mieru bronhīts.
Adījumiem lielākoties izmanto 100 % suņu vilnas dziju. Lai ietaupītu dārgo materiālu, to var adīt pamīšus ar aitas vilnas dziju.
Simtprocentīgu suņvilnu ieada vien tajās vietās, kas saskaras ar ķermeņa daļu, kur veselības problēmas, piemēram, zeķēm – papēžos un purngalos, vestēm – muguras daļā, džemperos – elkoņos, plecu un muguras daļā. Lai zeķes papēdis un purngals būtu izturīgāks, suņu vilnas pavedienam var pievienot lina diegu.
Kopšana
Daiga Sotaka uzsver, ka nevērpto suņa pavilnu nemazgājot, vien adījumu, kas no tās tapis.
– Ja pavilnu izmazgā pirms vērpšanas, tā saveļas un kļūst tik blīva un cieta kā voiloks, – pieredzē dalās rokdarbniece.
Mazgāšanai ieteicams izmantot speciālos suņiem paredzētos šampūnus vai mazgāšanas līdzekli vilnas izstrādājumiem “Kastanis”. Adījumu izspaida, lai atbrīvotu no ūdens, un uz pusstundu ietin frotē dvielī. Žāvē izklātu uz sausa dvieļa. Lai pirmajā reizē noņemtu suņa kažoka specifisko aromātu, izstrādājumu vispirms iemērc 40 grādu ūdenī un patur, līdz tas atdziest. Tad procesu atkārto. Noteikti jāatsakās no veļas mīkstinātāja, jo suņu vilnas izstrādājumi tāpat ir gana mīksti, arī smarža, ko piešķir rūpnieciski ražotais līdzeklis, tiem nav vajadzīga.
UZZIŅA
• Asspalvaino suņu pavilna dzijai nav piemērota. • Suņu vilnas specifiskais aromāts pazūd pēc pirmās mazgāšanas. • Šim dabīgajam materiālam piemīt spēja uzsūkt 50 % mitruma no sava svara, tāpēc suņu vilnas zeķēs kājas vienmēr ir sausas. • Jo izstrādājumā bagātīgāk izmantota suņa vilnas dzija, jo īsāku laika tas jāvalkā, lai sasniegtu vēlamo efektu. • Adījumi no suņa pavilnas dzijas nav ieteicami cilvēkiem, kuri ir alerģiski pret dzīvnieku apmatojumu. • Suņu vilnas dzijas gatavošana ir darbietilpīga, ar daudz atbirumiem, tāpēc izstrādājumi no tās ir dārgi. Vilna maksā no Ls 50 kilogramā, cimdi un zeķes – no Ls 15 līdz 25, sildoša josta – Ls 25, veste – no Ls 45. • Lai ekonomētu šo dārgo dziju, tai parasti pietin aitas vilnu, linu vai kokvilnu.
|
