Iegūst melnās kastes 0
Krievijas atbalstīto teroristu grupējumi piekrituši Malaizijas izmeklētājiem atdot notriektās lidsabiedrības “Malaysia Airlines” lidmašīnas melnās kastes. Tas noticis pēc aptuveni 12 stundu garām sarunām starp nemiernieku līderiem no vienas puses un malaiziešu amatpersonām no otras puses. Tāpat tiek ziņots, ka Harkovā beidzot ieradies vilciens, kurā atrodas katastrofas 282 no 298 upuru mirstīgajām atliekām. No šīs Ukrainas austrumu pilsētas upuru līķi tiks nogādāti Nīderlandē, informē raidsabiedrība BBC.
Melnās kastes esot “neskartas”
Britu laikraksts “The Independent” savā interneta vietnē raksta, ka pašpasludinātās “Doņeckas tautas republikas” nemiernieku līderis Aleksandrs Borodajs nodeva lidmašīnas melnās kastes Malaizijas nacionālās drošības padomes vadītājam pulkvedim Mohamedam Sakri. Starptautiskās ziņu aģentūras informē, ka melno kastu nodošanas mirklī Borodajs atkal esot izmantojis izdevību, lai uzsvērtu, ka nemiernieki neesot notriekuši lidmašīnu. No Krievijas galvaspilsētas Maskavas atbraukušais nemiernieku vadonis Borodajs sacīja, ka kaujiniekiem neesot bijušas ne tehniskās iespējas, ne motīva lidmašīnas notriekšanai. Tikmēr Sakri, saņemot melnās kastes, paziņoja, ka pēc sākotnējās aplūkošanas var spriest, ka tās ir “labā stāvoklī”. “Izskatās, ka melnās kastes ir neskartas, kaut gan redzamas dažu bojājumu pēdas. Taču kopumā tās ir labā stāvoklī,” atzina Sakri, atsakoties paust savu vērtējumu par to, kurš varētu būt atbildīgs par lidmašīnas notriekšanu.
Tikmēr Nīderlandes prokurori saistībā ar lidmašīnas notriekšanu uzsākuši izmeklēšanu par iespējamu kara noziegumu pastrādāšanu, slepkavību un apzinātu lidmašīnās notriekšanu, informē ziņu aģentūra “Reuters”. Balstoties uz starptautisko noziegumu likumu, Nīderlande var tiesāt personas par kara noziegumu pastrādāšanu pret Nīderlandes pilsoņiem. No 298 katastrofā bojā gājušajiem cilvēkiem 193 bija Nīderlandes pilsoņi. Ukrainā ir ieradušies nīderlandiešu izmeklētāji, lai vāktu pierādījumus iespējamajai prāvai pret teroristiem, kuri notrieca lidmašīnu.
Grībauskaite aicina ES nepārdot vērtības
Francijas prezidents Fransuā Olands dienu pirms vakar notikušā Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministru saieta vietējiem medijiem atzina, ka darījums par pirmā “Mistral” klases desantkuģa piegādi Krievijai ir gandrīz pabeigts un tas tiks izpildīts, kā plānots, – līdz oktobrim. Tiesa, viņš norādīja, ka otrā karakuģa piegāde Maskavai būs atkarīga no turpmākās Krievijas rīcības, informē ziņu aģentūra “AFP”.
Francijas nostāja izpelnījusies citu NATO dalībvalstu asu nosodījumu. Īpaši skarbi par “Mistral” piegādēm Krievijai izteicies Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons un Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. Kemerons sacījis, ka pēc Malaizijas lidmašīnas notriekšanas helikopteru bāzes kuģu piegādāšana Krievijai ir “neiedomājama”. “Mums kopīgi ar sabiedrotajiem ir jāturpina izdarīt spiedienu, sakot, ka mēs nedrīkstam ar valsti, kas šādi uzvedas [domāts Krieviju. – J. K.], turpināt biznesu ierastajā manierē,” paziņoja Kemerons. Pirms vakardienas ES ārlietu ministru sanāksmes vairāku valstu amatpersonas aicināja pret Krieviju noteikt ieroču tirdzniecības aizliegumu, kas liegtu arī Francijai piegādāt “Mistral” kuģus Maskavai. Britu finanšu ministrs Džordžs Osborns paziņoja, ka Britānija ir gatava paciest ekonomiskās problēmas, ko radītu iespējama sankciju noteikšana pret Krieviju.
Arī Lietuvas prezidentes Grībauskaites asie vērtējumi par Francijas nevēlēšanos atcelt “Mistral” kuģu piegādes Krievijai izpelnījušies starptautiskās sabiedrības uzmanību. Sarunā ar Lietuvas radio Grībauskaite brīdināja, ka biznesa interešu ar Krieviju dēļ un “pērc un valdi” politikas dēļ ES apdraud savas vērtības un drošību. “Pašreizējo apstākļu dēļ militārās tehnoloģijas pārdošana Krievijai nevar tikt paciesta. Eiropa nedrīkst tirgoties ar savām vērtībām,” paziņoja Grībauskaite. Turklāt viņa aicinājusi atbildīgos par Malaizijas lidmašīnas notriekšanu saukt Hāgas tribunāla priekšā. Tikmēr Krievijas premjera vietnieks Dmitrijs Rogozins paudis šaubas, ka Francija varētu atcelt darījumu. “Runa ir par miljardiem eiro. Franči ir ļoti pragmatiski. Līguma atcelšana Krievijai kaitētu mazāk nekā pašai Francijai,” paziņoja Rogozins.
Putins sola atbildēt NATO
Vakar noritēja Krievijas drošības padomes sēde, kurā tika pārrunāta Krievijas “suverenitāte un teritoriālā vienotība”. Sēdes laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot atzinis, ka šobrīd tiešu militāru draudu Krievijai neesot. Taču viņš uzsvēra, ka Maskava “labi redz NATO armijas daļu grupēšanos Eiropas austrumos”. “Krievija adekvāti un samērīgi reaģēs uz NATO tuvināšanos Krievijas robežām,” paziņoja Putins. Viņš arī atkārtoti uzsvēra, ka Maskava darīs visu, kas tās spēkos, lai nodrošinātu Malaizijas lidmašīnas notriekšanas pienācīgu izmeklēšanu. Tāpat Krievijas prezidents izteicies, ka uz ieroču nolikšanu jāmudina ne tikai prokrieviskie kaujinieki, bet arī Ukrainas armija.
