Ilglaicīgās sociālās aprūpes centra “Stūrīši” 92 vietas vienmēr aizpildītas 2
Plaša pakalpojumu pakete
“Guttentag,” vācu valodā man labdienu padod kāda gados vecāka sieviete, kura mitinās Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) sociālās aprūpes centrā “Stūrīši”. Centru tik bieži apmeklē pārstāvji no citām Eiropas valstu Sarkanā Krusta organizācijām, ka tā iemītnieki – cilvēki ar smagiem garīgiem un kustību traucējumiem, kā arī vecuma demenci – iemācījušies sveicināties arī svešvalodā.
Ārzemju ciemiņu mērķis gan neesot iepazīties tikai ar dzīvi “Stūrīšos”, kas atrodas skaistā vietā Talsu novada Laidzes pagastā, bet apmeklēt arī citas Kurzemes LSK iestādes, piemēram, Stendes īslaicīgās sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes centru, Stendē, Grobiņā, Kuldīgā darbojošos higiēnas centrus, kur tie vietējie iedzīvotāji, kuriem mājās nav ūdens, var atnākt nomazgāties dušā un izmazgāt arī savu veļu. Ja cilvēks uz kādu no šiem centriem atnācis ar sociālā dienesta nosūtījumu, viņam nekas nav jāmaksā par pakalpojumiem.
Kuldīgā arī izveidots LSK fizikālās rehabilitācijas un veselības kabinets, kurā pa dienu pieejamas dažādas fizioterapijas procedūras. Īpaši tās iecienījuši iedzīvotāji, kuriem jāatveseļojas pēc lūzumiem. Šā centra pakalpojumi pacientiem ir izdevīgi, jo maksa par procedūrām ir mazāka nekā citās medicīnas iestādēs. Veselības istabas atvērtas arī Grobiņā un Ventspilī.
Kurzemes LSK sniedz aprūpi mājās – Talsu un Ventspils novadā. Tas nozīmē, ka mājās pie cilvēka ierodas Sarkanā Krusta aprūpētājs.
Tukšām rokām ciemos nebrauc
Kā stāsta LSK Kurzemes komitejas izpilddirektore un vienlaikus arī sociālās aprūpes centra “Stūrīši” direktore Anita Boitmane, tieši pateicoties daudzo sadarbības partneru, īpaši no Vācijas Sarkanā Krusta Celles apgabala, sniegtajai humānajai palīdzībai, bijis iespējams gan izveidot ilglaicīgās sociālās aprūpes centru personām ar garīgu atpalicību (LSK tas ir vienīgais šāda veida centrs Latvijā), tajā pakalpojumu no LSK pērk Labklājības ministrija un pašvaldības, gan arī sniegt tik daudz sociālās palīdzības pakalpojumu Kurzemes reģionā. “Piemēram, “Stūrīšos” ļoti labās funkcionālās gultas un matračus esam saņēmuši no Vācijas, tāpat trauku mazgājamās mašīnas un citu sadzīves tehniku, ar humānajā palīdzībā saņemto apģērbu esam apģērbuši visus centra iemītniekus, kā katram patīk vislabāk. Cilvēki pie mums tiešām ir labi ģērbti,” stāsta A. Boitmane. “Dāvinājumā saņemta kafija, tēja, cepumi arī domāti visai grupai, ko mēs apkalpojam. Tad izvērtējam, kura konkrētajā gadījumā ir mērķa grupa, un tur dodam atvesto.”
Tomēr A. Boitmane atzīst, ka daudz ko no iepriekš minētā nebūtu iespējams īstenot bez Teterevu fonda atbalsta. “Strādājam arī ar Teterevu fondu, rakstām tam pieteikumus, piemēram, par aprūpi mājās, lai veciem, vientuļiem un nespējīgiem cilvēkiem mēs varētu atvest klāt ēdienu. Mēs to nevarētu izdarīt, ja nesaņemtu Teterevu fonda atbalstu. Caur šo fondu Kuldīgā esam izveidojuši sociālo prasmju darbnīcu, kur strādājam ar visu trūcīgo ģimeni vai ar tādām, kam nav nekādu sadzīves iemaņu – mācām šiem cilvēkiem pašiem gatavot ēst, mazgāt traukus, svinēt gadskārtu un citus svētkus, piemēram, Jāņos mācām siet sieru,” stāsta A. Boitmane.
Tiek domāts arī par “Stūrīšu” tālāku attīstību, piemēram, nesen atvērta podniecības darbnīca cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, iekārtotas brīvā laika telpas, kur klienti var gūt sociālās iemaņas sevis aprūpē, attīstīt savas spējas gan ēst gatavošanā, gan dažādās nodarbībās. Svarīgi, ka katram no 92 iemītniekam, kuri šeit mitinās, iespēju robežās un pēc intereses tiek dota iespēja piedalīties centra ikdienas norisēs.
Jau saņemts atbalsts sociālās aprūpes centra ārtelpu sakārtošanai – tiks uzstādīti jauni soliņi, nojume un izveidotas takas. Nav noslēpums, ka cilvēkus ar garīgu saslimšanu palīdz ārstēt ne tikai medikamenti, kas viņiem regulāri jālieto, bet arī daba, un tā šeit, Laidzes pagastā, ir ļoti skaista.
Izmanto arī darba terapiju
“Malacis esi, ka staigā,” tā, kādai sirmmāmiņai palīdzot sakārtot nepaklausīgās matu šķipsnas, saka “Stūrīšu” sociālā darbiniece Lāsma Šnēfelde. Viņa stāsta, ka aprūpētāji ar demenci slimajiem vecajiem cilvēkiem, kuriem šis centrs nu kļuvis par mājvietu, neļauj “iegulēties”, mudinot viņus doties pastaigā kaut vai pa gaiteni. “Mēs arī klientus visu laiku aktivizējam, sēdinām uz podkrēsliem, vingrinām, cenšamies viņus pēc iespējas mazāk padarīt atkarīgus no autiņbiksītēm, ja iespējams, vedam ārā,” teic L. Šnēfelde. “Izgulējumu mūsu klientiem nav, un par to saņemam daudz uzslavu no piederīgajiem.”
“Stūrīšu” pirmajā stāvā dzīvo tie invalīdi, kuri spēj pārvietoties tikai ratiņkrēslā vai pilnībā nespējīgi cilvēki. Otrā stāva plašajās istabās lielākoties izmitināti ar demenci slimie vecie ļaudis, bet trešajā stāvā – cilvēki ar garīgu un psihisku saslimšanu. Tieši šie centra iemītnieki var patstāvīgi pārvietoties un daudz palīdzēt centra darbā, piemēram, viņi dežurē ēdnīcā, klāj kopgaldu, novāc un mazgā traukus, piedalās ēst gatavošanas nodarbībās, piemēram, cep pankūkas, kas pašiem pēc tam tik ļoti garšo, palīdz dārza darbos, jo centrā cenšas paši audzēt dārzeņus un pēc tam tos marinē, lai ziemā bagātinātu ēdienkarti. “Labie darbi tiek arī novērtēti – kad beidzas mēnesis, katrs, kurš strādājis un sakrājis attiecīgu skaitu plusiņu, saņem saldumu paciņu vai dodas kādā braucienā vai apmeklē koncertu. Cenšamies novērtēt pat tos, kas nedaudz palīdzējuši, jo zinām, ka neko vairāk viņi nemaz nespēj paveikt,” stāsta sociālā aprūpētāja Šnēfelde.
Par “Stūrīšu” psihiskā veselības stāvokļa stabilitāti rūpējas ārsts psihiatrs, kurš uz šejieni brauc katru nedēļu, un, protams, māsas, kuras, ikdienā strādājot ar šā pansionāta iemītniekiem, jau laikus pamana viņu garastāvokļa svārstības. Ir gadījumi, kad pacientam jāpaārstējas slimnīcā vai jāsāk lietot vēl kādas citas zāles. Bet, ja gadās kāda vīrusa saslimšana, ļoti labi tiekot galā paši centra mediķi, kuri kādreiz strādājuši Talsu slimnīcā.
“Stūrīši” ir kā sava neliela pasaule cilvēkiem ar garīgu vai fizisku nespējību, taču viņi tajā var justies komfortabli, jo pansionātā dara visu, lai viņi šeit būtu labi aprūpēti.
