Vadošie Latvijas kooperatīvi “Latraps” un “VAKS” ieguldīs miljonus zirņu proteīna rūpnīcā 0
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vadošie Latvijas kooperatīvi “Latraps” un “VAKS” izveidojuši jaunu uzņēmumu “ASNS Ingredient” ar mērķi Jelgavā būvēt dzelteno zirņu proteīna ražotni. Tās izveidē tiks ieguldīti 75 miljoni eiro.
Plānots, ka būvniecības darbi sāksies nākamgad un ražotne tiks atklāta gadu vēlāk. Projektu iecerēts realizēt divās kārtās. Vispirms tiks iedarbināta viena ražošanas līnija, kas apstrādās aptuveni 69 tūkstošus tonnu zirņu.
Pēc tam tiks atvērta otra, un abu kopīgā jauda būs 138 tūkstoši tonnu zirņu gadā. Pirmo kārtu plānots pabeigt 2022. gada otrajā pusē, bet 2024. gada nogalē vajadzētu būt pabeigtai visai rūpnīcai. Tad plānots algot 65 darbiniekus un apgrozīt aptuveni simt miljonus eiro gadā.
Dzelteno zirņu olbaltumvielu izolāts tiek uzskatīts par svarīgu izejvielu tā dēvētajai superpārtikai, jo no tā var pagatavot uzturvērtības ziņā pat gaļu un pienu aizstājošus produktus.
Turklāt eksperti to sliecas uzskatīt par efektīvu risinājumu skaitliski aizvien augošās cilvēces paēdināšanai, vienlaikus nepaātrinot klimata pārmaiņas.
“Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu ideja par zirņu proteīna ražotni ir brīnišķīga, tā piedāvās globālajam tirgum Latvijā audzētu pārtiku inovatīvā veidā un vienlaikus risinās divas fundamentālas globālās problēmas – ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un klimata pārmaiņas. Tas ir vairāk nekā lieliski,” ieceri vērtē ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs.
“Latvijā ir ļoti labas iespējas audzēt labību, bet tā ir jau plaši pieejama prece. Lai gan arī labības cena nākotnē augs, cilvēku skaitam uz Zemes palielinoties un arvien vairāk tos patērējot, tā tomēr ir tikai izejviela. Savukārt zirņu proteīns jau ir produkts ar augstāku pievienoto vērtību, lielāku pārstrādes vērtību. Turklāt tas pārstāv šobrīd īpaši strauji augošu segmentu.”
Arī “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš ieceri vērtē ļoti atzinīgi: “Pākšaugu pārstrāde dod iespēju iegūt augu proteīnus, kas ir izejviela gaļas aizstājējproduktu ražošanai. Tā kā gaļas patēriņš rada daudz lielāku negatīvo ietekmi uz vidi, strauji augoša ekonomikas un dzīvesveida tendence pasaulē ir gaļas aizstājēju lietošana. To ražošanai nepieciešamās izejvielas tiek iegūtas no pākšaugiem. Ja Latvija piedalīsies šīs jaunās vērtības ķēdes attīstībā, tas ir ļoti pozitīvi, jo tādā veidā būsim strauji augošā tirgus nišā.”
Turklāt Latvijas klimats ir ļoti pateicīgs zirņu audzēšanai. Ražotnes uzbūvēšana pavērs jaunu nišu vietējiem zemkopjiem, paplašinās darbu pārtikas nozares zinātniekiem un varētu ierosināt pārtikas ražošanas jaunuzņēmumu atzara dzimšanu. Savukārt Latvijai kopumā būs iespēja ar panākumiem konkurēt globālajā tirgū pavisam jaunā segmentā.
