Ieguldījums sabiedrībā – kvalitatīva un pieejama aprūpe 5
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dažas dienas pirms komisijas priekšsēdētājas runas par stāvokli Eiropas Savienībā mēs vēlētos atgādināt par nozīmīgu solījumu pagājušā gada runā – tā ir Eiropas Aprūpes stratēģija, kuras mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem nodrošināt vislabāko aprūpi un vislabāko darba un privātās dzīves līdzsvaru. Visa mūža garumā mums visiem vajadzīga aprūpe vai kāds jāaprūpē. Tiek lēsts, ka katram trešajam eiropietim ir aprūpes pienākumi un vairāk nekā 9,1 miljons cilvēku, galvenokārt sievietes, strādā aprūpes nozarē.
Eiropas Savienībā mēs cenšamies veidot sabiedrību, kurā mums visiem – gan jauniem, gan veciem – neatkarīgi no fiziskajām spējām ir vienlīdzīgas iespējas īstenot savus dzīves mērķus. Tāpēc mūsu uzdevums ir panākt gan profesionālās, gan neformālās aprūpes vērtības lielāku atzīšanu un nodrošināt, lai augstas kvalitātes aprūpes pakalpojumi ir pieejami ikvienam.
Kvalitatīva un pieejama aprūpe par pieņemamu cenu dod lielākas iespējas sievietēm iekļauties darba tirgū un izvēlēties vēlamo karjeru. Eiropas Savienībā aptuveni 7,7 miljoni sieviešu (salīdzinot ar 450 000 vīriešu) pašlaik ir bez darba, jo ir aizņemtas, pildot neformālās aprūpes pienākumu. Gan sievietēm, gan vīriešiem būtu jābūt iespējai izvēlēties, apvienojot savus privātos un profesionālos pienākumus. Tāpēc ieguldījums bērnu aprūpē, kā arī ilgstošā aprūpē ir ieguldījums dzimumu līdztiesībā.
Augstas kvalitātes aprūpe ir nepieciešama visos mūža posmos. Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēma veicina bērnu attīstību un palīdz samazināt sociālās atstumtības risku, sekmējot vienlīdzību dzīves gaitu sākumā. Labāk pielāgotas aprūpes iespējas Eiropā palīdzēs atvieglot slogu ģimenēm, kurās ir bērni ar īpašām vajadzībām, no kuriem pusi pašlaik aprūpē tikai viņu vecāki.
Jaunajā Eiropas Aprūpes stratēģijā, kas tika publiskota 7. septembrī, Eiropas Komisija ierosina pārskatīt Barselonas mērķus bērnu aprūpes jomā, lai vismaz 50% bērnu, kas jaunāki par trim gadiem, piedalītos agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmā (palielinot pašreizējo mērķi, kurš ir 33%). Latvijā šis rādītājs ir 28%. Pēdējos 20 gados ES līmenī ir panākts progress, tomēr atšķirība starp dalībvalstīm ir milzīga: tā atrodas 6–66% robežās. Ar jaunajiem, vērienīgajiem, tomēr reālistiskajiem mērķiem mūsu nolūks ir panākt progresu visās dalībvalstīs un reģionos.
Eiropas Aprūpes stratēģijā ir sniegti arī konkrēti ieteikumi, kā uzlabot ilgstošo aprūpi. Covid-19 pandēmija ir pievērsusi uzmanību tam, cik nepieciešama ir noturīgāka aprūpes sistēma.
Tā kā Eiropā notiek ievērojamas demogrāfiskās situācijas izmaiņas, ko raksturo arī sabiedrības novecošana, paredzams, ka to personu skaits, kurām varētu būt vajadzīga ilgstošā aprūpe, palielināsies no aptuveni 30 miljoniem 2019. gadā līdz gandrīz 40 miljoniem 2050. gadā. Aptuveni 52 miljoni eiropiešu nodrošina neformālu ilgstošo aprūpi ģimenes locekļiem vai draugiem.
Kvalitatīva un cenas ziņā pieejama ilgstošā aprūpe sniedz iespēju gados vecākiem cilvēkiem un personām ar invaliditāti saglabāt neatkarību un dzīvot cieņpilni. Tāpēc stratēģijas mērķis ir piedāvāt pakalpojumu klāstu, kas atbilst cilvēku vajadzībām. Mēs vēlamies, lai dalībvalstis palielinātu tādu profesionālās ilgstošās aprūpes pakalpojumu pieejamību un daudzveidību kā aprūpe mājās, kopienā balstīta aprūpe un aprūpe iestādēs. Ilgstošās aprūpes pakalpojumi, kuri ir labi integrēti veselības aprūpē, var palīdzēt mazināt slimnīcu un citu veselības aprūpes iestāžu slogu.
Aprūpes nozarē ir ļoti liels darbinieku trūkums, un mums ir jānovērš šīs problēmas pamatcēloņi, uzlabojot darba apstākļus, algas un apmācību. Eiropas Savienībā aprūpes nozarē pašlaik strādā vairāk nekā 9,1 miljons cilvēku, no kuriem 90% ir sievietes. Lai saglabātu ilgstošās aprūpes tvērumu tādā pašā līmenī kā pašlaik (kas ne vienmēr ir pietiekams), līdz 2050. gadam nozarei ir nepieciešami vēl vismaz 1,6 miljoni ilgstošās aprūpes darbinieku.
Lai izveidotu vienlīdzīgu un taisnīgu sabiedrību, mums ir jārīkojas izlēmīgi. Cilvēkiem ir jābūt iespējai līdzsvarot savus profesionālos un ģimenes pienākumus. Jānodrošina, lai katram bērnam būtu pieejama kvalitatīva bērnu aprūpe. Katram vecāka gadagājuma cilvēkam un personai ar invaliditāti ir jāsaņem pienācīgs atbalsts un kvalitatīvi aprūpes pakalpojumi. Ir jānovērtē katra aprūpes darbinieka darbs šajā profesijā.
Dosim cilvēkiem kvalitatīvas izvēles iespējas kvalitatīvai nākotnei! Aprūpe nodrošina augstu ieguldījumu atdevi. Ir pēdējais laiks gādāt par aprūpi.
Dubravka Šuica, EK priekšsēdētājas vietniece jautājumos par demokrātiju un demogrāfiju;
Nikolā Šmits, ES darba un sociālo tiesību komisārs;
Helena Dalli, ES līdztiesības komisāre.
