Kā līdzšinējie ministri palīdzējuši izstrādāt vienoto tranzīta piedāvājumu? Anrijs Matīss? Uldis Augulis? 0
2015. gadā, kad Ventspilī strauji kritās kravu apjoms, BATL iesniedza Satiksmes ministrijā pētījumu par konkurētspējas veicināšanu Latvijas ostās, kurā ierosinājām izlīdzināt tarifus. Toreizējais ministrs Anrijs Matīss izveidoja darba grupu, kura sāka meklēt risinājumus. Krita ministrs, un šī darba grupa vairs nav sasaukta. Tiesa, pašreizējais ministrs Uldis Augulis, stājoties amatā, atzina, ka dzelzceļa tarifi jāpārskata. Es tikai klauvēju pie ministra durvīm un vaicāju: vai ātrāk nevar? Kad mani vairs nedzird, tad klauvēju pie mediju durvīm.
Mums jāspēj paņemt maksimāli visas kravas, lai to tranzīta plūsmu noturētu. Piemēram, ogles. Tās tieši ietekmē mūsu tautsaimniecību. AS “Baltijas Ekspresis” ir tam lielisks piemērs, kam šogad būs rekords – 10 miljoni pārvadātu tonnu. Tagad, kad tam šogad izdevies pārvadāt vairāk ogļu kravu, ko piesaistījuši stividori, uzņēmums radījis 40 darba vietas, strādniekiem palielinājis algas, atnākuši strādāt jaunieši, kuriem nodrošina mācības. Tāpat arī kravu apjomu ar dzelzsrūdas koncentrātu, metāllūžņiem, rapša sēklām un piesārņoto augsni kāpinājis “Noord Nattie”. Tranzītam ir liela ekonomiskā atdeve. Latvijai tā ir jāizvirza kā tautsaimniecības prioritāte.
Nav dzirdēts par citiem transporta projektiem tā sauktā Junkera plāna īstenošanā kā tikai par “Via Baltica” Ķekavas apvedceļu. Un tas pats ir iesprūdis.
Latvija ir starp Eiropas valstīm, kas vismazāk aizņemas investīcijām transportā, mums pirms mēneša Luksemburgā norādīja Eiropas Investīciju bankas transporta nozares eksperts Vigo Legzdiņš. Tie ir lēti resursi, ko ar zemiem procentiem varētu izmantot ilgtermiņa projektiem. EIB piedāvā finansēt transporta projektus. Mums ceļi ir sabrukuši, autopārvadājumi ir lētāki nekā pa dzelzceļu, un esmu dzirdējusi par investoriem, kuri tāpēc nevēlas braukt caur Latviju. Mēs zaudējam kravas, ekonomika saplok, tāpēc jābūt elastīgākiem aizņēmumu piesaistīšanā. Mums jāizmanto visas Junkera plāna iespējas.
Eiropai ir ļoti lieli plāni attiecībā uz ostu attīstību – līdz 2030. gadam kravu apjomus plānots palielināt pusotru reizi, radot papildu 160 tūkstošus darba vietu. Mums steidzami jārīkojas, lai tranzīta jomā neatkristu otrā ātruma valstu grupā.
