Tad jau arī cerībās uz Ķīnas “Zīda ceļa” kravām esam tikpat naivi. Gaidām kravu plūsmu, kamēr ķīnieši interesējas par infrastruktūras objektu un pārkraušanas izveidi. Kamēr gaidām otru paraugkravu ar konteineriem, tikmēr ķīnieši pie Minskas būvē loģistikas lielpilsētu “Veļikij Kameņ”. 0
Domāju, ja baltkrievi ar ķīniešiem paveiks, ko plānojuši, mums visiem pietiks. Tā jau būs “mazā Ķīna” Baltkrievijā, kur būs ne tikai pārkraušana, bet arī ražošana. Ķīnieši brauks ar ģimenēm, bērnudārziem un skolām.
Mums agrāk vai vēlāk kravas diversificēsies. Krievijas ogles un nafta, kas ir pamatprodukts Ventspilij, vairāk ies caur pašas Krievijas ostām. Jādomā par konteinerkravu piesaisti, par loģistikas ķēdes veidošanu. Valstij jārada vienots piedāvājums.
Kad pērn bija Ķīnas samits 16+1, tas bija labs vēstījums pasaulei. Parādes konteinervilciens izmeta loku caur Rīgu un atgriezās Minskā.
Tagad jau runājam par parādes vilcienu no Indijas. Bet vienotais piedāvājums Ķīnai, kāpēc būtu jāiegulda Latvijā, joprojām nav tapis. Vienotā piedāvājuma izstrāde uzticēta “LDz Logistics”, kas pie tā šobrīd strādā. Vajag ātrāk. Buksējam. Arī konteinerkravu piesaistē no “Veļikij Kameņ” Klaipēdas osta izgriež mums pogas.
Tā būs brīnumnūjiņa? Labākajā gadījumā Latvija būs “Zīda ceļa” atzars uz Skandināviju, ne veco Eiropu.
Šai samitā teicu: atvest vilcienu no 11 000 km attāluma, parādīt un tad atdzīt atpakaļ uz Baltkrieviju, nav jēgas. Jādomā par atpakaļkravām. Un tādas ir – mums ir ļoti turīgi kaimiņi, kas ražo preces ar augstu pievienoto vērtību.
Darbs nesīs augļus, ja vienotajā piedāvājumā spēsim investoriem, kravu īpašniekiem un pārvadātājiem nodrošināt labu, ekonomiski pamatotu, efektīvu, drošu, saprotamu ceļu kravai, viņi nāks uz šejieni. Investori vairākkārt mums atzinuši, ka labprāt sadarbojas, jo mēs ļoti rūpīgi strādājam ar viņu produktiem. Piemēram, ar oglēm. Turklāt tās pa ceļam nepazūd, kā tas mēdz gadīties tajās, kas nav Baltijas valstu ostas. Krievijas investori ir ieinteresēti ieguldīt stabilā vidē. Taču vienota transporta koridora izveide nav Latvijas valsts prioritāte. Es ļoti ceru uz profesoru Igoru Kabaškinu, kurš uzaicināts pie tā izstrādes. Bet viņš nav ministrs, kuram jāpieņem lēmums…