Ieguldījumi transporta koridorā atmaksātos. Saruna ar BATL prezidenti Ingu Antāni 0
Tarifi, dzelzceļa modernizācija, stividoru darbība, kravu apjomi – tie ir jautājumi, kuru risināšanai biedrībā “Baltijas asociācija –Transports un Loģistika” (BATL) apvienojušies Ventspils tranzīta uzņēmumi. “Mēs nepārstāvam tikai Ventspils ostas uzņēmēju intereses,” iebilst Inga Antāne, asociācijas prezidente, kura jau trešo gadu aktīvi cērt ceļu uz Ventspili, kaut gan pati uzsver, ka ieinteresēta “visa Latvijas dzelzceļa tranzīta koridora attīstībā. Ostas nav atsevišķi veidojumi, bet visas Latvijas infrastruktūras sastāvdaļa”.
Visvairāk nācies jūs dzirdēt pārmetam neizdevīgos tarifus uz Ventspili. Tie taču nav negodīgāki kā taksometram – noteikta maksa par katru nobraukto kilometru. Uz Ventspili vienmēr būs jāved tālāk nekā uz Rīgu…
Inga Antāne: Kopīgi strādājam pie infrastruktūras maksas aprēķināšanas metodikas. Vārds “godīgi” šajās biznesa attiecībās nebūtu piemērots. Ir jārunā par dzelzceļu un ostām kā vienotu Latvijas infrastruktūru, kuras pieejamību un veiktspēju regulē valsts ar normatīviem aktiem, ar tarifiem, izmantošanas kārtību. Faktiski valsts nosaka, kā tā infrastruktūra tiks izmantota. Nav Rīga, Liepāja, Ventspils – ir vienota Latvijas infrastruktūra.
Mums ir trīs ostas, kaimiņiem ir pa vienai, bet tām savā starpā nevajadzētu konkurēt. Tā iekšējā konkurence radusies tāpēc, ka pie mums tarifus aprēķina pēc vilcienkilometriem. Jo tālāk osta, jo vairāk maksā kravas. Uzņēmējiem vest vienu tonnu kravas uz Ventspili ir par trim četriem eiro dārgāk nekā uz Rīgu vai Klaipēdu. Pie esošās tarifu aprēķināšanas metodikas zaudējam valsts kopumā – kravas aiziet ne jau uz Rīga vai Liepāju, bet vispār projām. Daudz efektīvāk būtu, ja mums būtu vienots dzelzceļa tarifs visā valstī.
Ar privātajiem taksometriem nebūtu korekti salīdzināt, jo tie savā starpā konkurē ar pakalpojuma kvalitāti un cenu, taču ostas savā starpā konkurē ar valsts infrastruktūras izmantošanas priekšnoteikumiem. Vienai ostai tie ir labvēlīgāki, citai – ne. Uzņēmēji, kas strādā Rīgā, ir labākā situācijā nekā tie, kas strādā Liepājas vai Ventspils ostās.
Pārvadājumu maksu veido dzelzceļa tarifi, pārvadātāja tarifi un stividora tarifi. Mēs to “maržu” [starpību] mēģinām nosegt ar pārējām pazeminātām izmaksām, lai klientam būtu izdevīgi un lai nosargātu esošo tirgus daļu. Agrāk, līdz 2006. gadam, tarifus rēķināja citādi – pēc sliežu kategorijām.
