Ieguldījumi sekmē zivaudzēšanu un apstrādi 0
Latvijas zivsaimniecības nozarē un ar to saistītajās teritorijās kopš 2007. gada no Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) pilnībā finansēti 1194 projekti par 71 milj. latu. Šajā plānošanas periodā līdz 2013. gada beigām zivsaimniecības nozarei kopumā pieejami vairāk nekā 117 milj. latu.
Par atbalstu prioritārajiem virzieniem stāsta Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš (attēlā).
Lielākās investīcijas – zivju apstrādei un akvakultūrai
Gandrīz puse no visiem EZF līdzekļiem, t.i., vairāk nekā 49 milj. latu, ieplānoti akvakultūrai, zivsaimniecības un akvakultūras produktu apstrādei un mārketingam, kā arī zvejai iekšējos ūdeņos, kurā gan ieguldījumi ir bijuši ļoti mazi. Uz izsludinātajām pieteikšanās kārtām gan zivju apstrādē, gan akvakultūrā bija daudz vairāk gribētāju, nekā bija pieejami līdzekļi.
Projekti, kas saistīti ar zvejas un akvakultūru produktu apstrādi, saņēmuši atbalstu, sākot no pāris tūkstošiem līdz pat trīs miljoniem latu, kā, piemēram, zivju konservu ražotāji SIA “Karavella” un citi apjomīgi projekti.
Lielās konservu rūpnīcas, kurām ir ļoti daudz vajadzību, no fonda saņem tikai 30% atbalstu, taču mazie un vidējie – līdz 60%. Eiropas Savienības (ES) politika nosaka, ka lielāks atbalsts jāsniedz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Latvijas nostāja ir atšķirīga, jo zivju konservu ražotājiem ar lielo roku darba īpatsvaru ir ļoti liela nozīme piekrastes reģionu attīstībā un darba vietu radīšanā. Taču ES dalībvalstu vidū mums diemžēl nav daudz atbalstītāju, lai situāciju būtu iespējams mainīt.
Plānošanas perioda sākumā akvakultūras uzņēmumiem būtisks finansējums tika piešķirts arī dīķsaimniecību veidošanai, bet jau otrajā perioda pusē secinājām, ka ir nepieciešams vairāk attīstīt inovācijas un jaunas audzēšanas tehnoloģijas, jo dīķu akvakultūra nevar konkurēt ar slēgtām audzēšanas sistēmām sugu dažādības un tirgus pieprasījuma nodrošināšanas ziņā. Tāpēc perioda beigās līdzekļi tiek vairāk novirzīti inovatīvām tehnoloģijām – intensīvajai zivju audzēšanai slēgtās platībās un recirkulācijas sistēmās, kas var nodrošināt optimālu ūdeņu kvalitāti un temperatūru, paātrinot zivju augšanas procesu, kā arī nodrošinot efektīvu cīņu pret slimībām. Tā ir zivju audzēšana kontrolētā vidē ar labāku produktivitāti un iznākumu. Arī nākotnē akvakultūras attīstībā mēs šo virzienu redzam kā perspektīvāko.
Ņemot vērā uzņēmēju milzīgo interesi par šā prioritārā virziena pasākumu īstenošanu un to, ka ne visus projektus praksē vienmēr izdodas īstenot, lai nodrošinātu EZF līdzekļu pēc iespējas maksimālu apguvi, valsts uzņēmās pat virssaistības – piešķīra par 5,8 miljoniem latu vairāk, nekā bija sākotnēji iedalīts no fonda.
Ar papildu finansējumu būs iespējams atbalstīt vairāk pieteikumu, kas varētu ļaut novērst risku, ka perioda beigās kāda neīstenota projekta gadījumā paliktu neizlietoti fonda līdzekļi, jo jāņem vērā, ka šis ir pēdējais gads, kad vēl var tikt iesniegti projekti. Pēc tam ir doti papildu divi gadi, kad visiem projektiem ir jābūt pabeigtiem, citādi neizmantotā nauda būs pazaudēta.
Mazāk kuģu – augstāka zvejas efektivitāte un līdzekļi attīstībai
Vairāk nekā 28 milj. latu no EZF izmantojami kopējās ieinteresētības pasākumiem, apvienojoties uzņēmējiem vai viņu ražotāju organizācijām. Tās ir investīcijas gan ražošanas, pārstrādes vai mārketinga iekārtās un infrastuktūrā, gan zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās. Par fonda naudu uzbūvētas saldēšanas iekārtas, kur uzglabāt nozvejotās un līdz krastam nogādātās zivis, izveidotas noliktavas, zivju izkraušanas vietas u. c. Šo projektu īstenošanai ar atbalsta intensitāti līdz 90% zvejniekiem noderēja arī tie līdzekļi, kurus viņi ieguva no zvejas flotes sabalansēšanai pieejamā atbalsta virziena līdzekļiam, t.i., par tautā saukto kuģu sagriešanu metāllūžņos, kas ļāva pārējiem kuģiem uzlabot zvejas iespējas, un viņu darbība kļuva ekonomiski attaisnotāka.
Zvejniecības sektorā kopumā kuģu izņemšana no zvejas uzlaboja zvejnieku nozveju apjomu. Zvejas efektivitāte ir ievērojami pieaugusi – tā saka paši zvejnieki, tas redzams arī statistikas rādītājos.
Mazāks zvejas kuģu skaits zvejniekiem pat palīdzēja daudz vieglāk pārvarēt krīzes situāciju, jo naudu par sagrieztajiem kuģiem viņi varēja ieguldīt savā darbībā, kā arī sekmīgāk pārdzīvot kvotu samazināšanu.
ES politika neparedz par norakstītajiem kuģiem saņemtās kompensācijas tiešā veidā investēt flotē, kas dotu iespēju vairāk nozvejot zivis. Tāpat atbalsta pasākumos atļauti tikai ieguldījumi higiēnas, darba un kuģošanas drošības apstākļu uzlabošanai, piemēram, sakaru, navigācijas sistēmās u. tml. Taču daudzi zvejnieki šīs atbalsta iespējas jau bija izmantojuši iepriekšējā periodā, tāpēc vairākkārt šādi ieguldījumi vienam kuģim nebija vajadzīgi. Maz izmantota, jo zvejniekiem neizdevīga, ir arī fonda piedāvātā iespēja nomainīt kuģa dzinēju. Jaunajam dzinējam jābūt ar zemāku jaudu, taču mūsu zvejas kuģi salīdzinājumā ar rietumu kaimiņu zvejas floti jau tā ir mazjaudīgāki.
Vēl viens EZF prioritārais virziens – zivsaimniecības reģionu ilgtspējīga attīstība – paredz plašu atbalstu, piemēram, ceļu izbūvei, zivju tirgum, tūrismam, atpūtas vajadzību nodrošinājumam u. c., taču mūsu vēlme – lai projekts būtu saistīts un dotu ieguldījumu nozarē tiešā vai pakārtotā veidā. Lai šiem projektiem un teritorijai, kurā tie tiek īstenoti, būtu jūtama “zivju smarža”.
Publikācija tiek finansēta no Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļiem
