Iegrožos parādu piedzinējus 0
No nākamā gada 1. maija Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) būs jāprasa īpašas atļaujas, kas parādu piedzinējiem dos tiesības nodarboties ar parādu piedzīšanu. Šādas atļaujas nebūs vajadzīgas vienīgi zvērinātiem advokātiem.
Tā noteikts novembrī Saeimā pieņemtajā Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā, kas ir spēkā kopš šā gada 11. decembra. Likums nosaka kārtību, kā turpmāk parāda piedzinējam jāsazinās ar parādnieku. Cita starpā viņam rakstiski jāpaziņo parādniekam par sevi, dokumentiem, kas apliecina tiesības piedzīt parādu, tā apmēru un maksāšanas termiņu, kā arī par parādnieka tiesībām 21 dienas laikā, skaitot no paziņojuma saņemšanas dienas, rakstiski izteikt pamatotus iebildumus.
Tāpat likumā aprakstīts, kā no 11. decembra parāda piedzinējam jāuzvedas. Bez parādnieka piekrišanas viņam aizliegts dzenāt parādnieku viņa darbavietā vai dzīvesvietā, izpaust ziņas par parādnieku un tā parādu, piemēram, darba devējam vai parādnieka ģimenes piederīgajiem. Parāda piedzinējam aizliegts draudēt un aizskart parādnieka cieņu un godu, tramdīt parādnieku mājās pēc plkst. 21, kā arī brīvdienās un svētku dienās.
Ar šo likumu Saeima un valdība cer ierobežot parādu piedzinēju patvaļu, kas, spriežot pēc PTAC saņemtajām iedzīvotāju sūdzībām, aug augumā. Pagājušajā gadā to bija 13, bet šogad jau gandrīz četrreiz vairāk. Taču dažādos interneta portālos sūdzību skaits par dažādām parādu piedzinēju firmām sniedzas simtos – būtībā līdz šim tās legāli nodarbojās ar izspiešanu.
Kaut arī parādu piedziņa ir ķēpīgs bizness, kopš saimnieciskās krīzes sākuma un lielas iedzīvotāju daļas grimšanas parādos tas kļuvis par ienesīgu biznesu, kuram pievērsušies gan advokātu birojos, gan dažādās privātfirmās, kurām pat nav tiesību ar to nodarboties.
2008. gadā legāli ar parādu piedziņu nodarbojās četras līdz piecas firmas, bet pašlaik to skaits pārsniedz 20, neskaitot nelegālās, oficiāli šo biznesu nereģistrējušās.
PTAC direktore Baiba Vītoliņa atzīst, ka līdz šim šo parādu piedzinēju darbību neierobežoja nekādi likumi. Būtībā jebkurš varēja piereģistrēt savu firmu Uzņēmumu reģistrā un sākt parādu piedziņas biznesu. Parādniekam varēja piedraudēt, dzenāt darbavietā, zvanīt vai sūtīt īsziņas, vai ierasties viņa mājās vēlu vakarā, noteikt nesamērīgu atlīdzību ar parāda piedziņu saistītajām darbībām un izmantot citus nekrietnus paņēmienus.
“Paldies Dievam, ka šis likums beidzot ir pieņemts,” saka Latvijas kredītņēmēju apvienības valdes pārstāvis Jānis Āboliņš. Vai tas ieviesīs kārtību parādu piedzinēju un parādnieku attiecībās, viņaprāt, tas kļūs redzams turpmākajos divos trijos gados. Arī viņš atzīst, ka pašlaik parādu piedzīšanā valda pilnīga patvaļa, parādu piedzinēji var izrīkoties ar parādniekiem, kā ienāk prātā, nekādi likumi viņus neaizsargā.
Nākamā gada 1. februārī būs spēkā Ministru kabineta noteikumi, kurā būs noteikti parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamie apmēri un izdevumi, kas parādniekam nav jāatlīdzina.
Noteikumos būs prasības, kas jāievēro parādu piedzinējam, lai varētu saņemt īpašo atļauju, kā arī tās izsniegšanas, izmantošanas, darbības apturēšanas, pārreģistrācijas un anulēšanas kārtību.
