Valdis Krastiņš: Mazliet smieklīgi dzirdēt par “vēlētāju lielo atbalstu”, ja iegūtas ap simttūkstoš balsu 2
Simtgade nu nosvinēta. Un nosvinēta skaisti, pacilājoši. Bet nu – otrā simtgade un tās skarbie uzdevumi. Vispirms jau starptautiskā mērogā.
Pirms neilga laika Parīzē zem Triumfa arkas bija sapulcējušies vairāki desmiti valstu vadītāju, lai atzīmētu Pirmā pasaules kara noslēguma simtgadi. Francijas televīzija deva lielisku iespēju vērot viņu ķermeņa valodu, kas uzskatāmi raksturoja klātesošos un viņu savstarpējās attiecības. Viesi izkāpa no autobusiem un ieņēma savas vietas, bruņu mašīnā piebrauca Donalds Tramps ar Melāniju, apsēdās un ieņēma sev raksturīgo pozu – rokas starp ceļiem, mazliet saliecies, skatiens vienaldzīgs. Tad ieradās Vladimirs Putins ar absolūtu “pokera ģīmi”. Satricinātās attiecības starp Eiropu un ASV bija lasāmas kā uz delnas, gluži tāpat arī atklātā konfrontācija starp Eiropu un Krieviju.
Bet arī Eiropa nebūt nav vienota. Tās trauslums kļuvis redzams mirklī, kad savu posteni pametīs Angela Merkele, kad breksita viļņi draud aizslaucīt britu premjeri Terēzu Meju, kad dumpojas Višegradas valstis un Itālija. Kā šajā situācijā kuģot Latvijai?
Arī Latviju skāris sadrumstalotības vilnis, kurš pārvēlies pāri ne vienai vien Eiropas valstij. Ir mazliet smieklīgi dzirdēt apgalvojumus par “vēlētāju lielo atbalstu”, ja iegūtas sešpadsmit vietas Saeimā un ap simttūkstoš balsu.
Kā izveidot valdību? Lai to izdarītu, acīmredzot nāksies atkāpties no “principiālām” nostājām un labas daļas priekšvēlēšanu solījumu. Kompromisi! Bet “jaunie spēki” pagaidām ir kā spītīgi buki… Dzīvosim – redzēsim!
Nākamā gada maijā notiks Eiroparlamenta vēlēšanas. Tās parasti piesaistījušas pieticīgu uzmanību, bet šoreiz var būt citādi. Ja arī te izpaudīsies sadrumstalotība, tad var sagrīļoties visa Eiropas Savienības celtne. Un tas nu gan nav mūsu interesēs.
Patiesībā mēs saskaramies ar vienu no demokrātijas pamatproblēmām par vēlētāju orientāciju. Nepatika pret valdošo eliti diemžēl radīja Trampu; pie mums tā izveidoja sadrumstalotu Saeimu. Nāksies pieslīpēties. Jo parlaments nav kaujas lauks, bet gan viedokļu apmaiņa kopīga mērķa sasniegšanai. Man vaicās – kāds tad ir mērķis? Latvijas stabilitāte, drošība un labklājība otrajā gadu simtā!
