Pieaug latviešu īpatsvars, bet kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā noslīdējis zem 1,9 miljoniem 24
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja gandrīz 1,9 miljoni – 1 893 223 – iedzīvotāju, kas ir par 14,5 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tautas skaitīšanas dati.
Iedzīvotāju skaits pērn sarucis straujāk – par 0,76% salīdzinājumā ar 0,64% gadu iepriekš.
Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 17,6 tūkstoši bērnu – par 1234 jeb 6,6% mazāk nekā 2019. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simts gadu laikā. Pērn nomira 28,9 tūkstoši cilvēku – par 1135 jeb 4,1% vairāk nekā 2019. gadā.
Kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011. gadā, kad iedzīvotāji tika apsekoti savās dzīvesvietās, to skaits samazinājies par 177 tūkstošiem.
Ar demogrāfijas datu publicēšanu Centrālā statistikas pārvalde sākusi 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas rādītāju nodošanu datu lietotājiem.
Atšķirībā no iepriekšējām tautas skaitīšanām 2021. gadā tiek izmantota tikai administratīvajos datu avotos pieejamā informācija, pilnībā atsakoties no iedzīvotāju aptaujas internetā un viņu dzīvesvietās.
32% Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgā
Valstī bija 1,29 miljoni jeb 68% pilsētu iedzīvotāju un 603 tūkstoši jeb 32% lauku iedzīvotāju. Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk nekā puse (52%) valsts iedzīvotāju. Pēdējos gados vērojama tendence, ka galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgas reģionu.
Rīgā dzīvo nepilni 615 tūkst. iedzīvotāju, kas ir 32% no visiem valsts iedzīvotājiem. Kopš 2020. gada publicēti dati arī par apkaimēm. Visvairāk rīdzinieku dzīvo Purvciemā – 54 tūkstoši, 41–45 tūkstoši iedzīvotāju ir Ķengaragā, Imantā un Pļavniekos.
Pērn Latvijā 19 novados no 110 novadiem iedzīvotāju skaits pieauga, un 15 no tiem bija Pierīgas novadi.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā būs 42 pašvaldības – septiņas valstspilsētu pašvaldības un 35 novadi, un no tiem lielākais novads pēc iedzīvotāju skaita būs Ogres novads ar 57,6 tūkstošiem iedzīvotāju, vismazākais – Valkas novads ar 7,6 tūkstošiem iedzīvotāju.
Latvieši – 62,7%
Negatīva dabiskā pieauguma rezultātā pērn samazinājās visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits. Latviešu skaits samazinājies par 0,4%, taču to īpatsvars valsts iedzīvotāju kopskaitā pieauga par 0,2 procentpunktiem un 2021. gada sākumā bija 62,7%.
No visiem valsts iedzīvotājiem 88% ir dzimuši Latvijā un 12% – ārvalstīs. 1,2% Latvijas iedzīvotāju dzimuši Eiropas Savienības valstīs, 5,8% – Krievijas Federācijā, 2,1% – Baltkrievijā, 1,7% – Ukrainā, 1,2% – citās valstīs. No nepilngadīgajiem bērniem 97% dzimuši Latvijā, 1,1% bērnu dzimuši Lielbritānijā, 0,3% Īrijā un 0,3% Krievijā.
Pēc valstiskās piederības 86,7% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (2020. gada sākumā – 86,3%), 10,1% nepilsoņi, 2,1% – Krievijas pilsoņi, 1,1% – citu valstu pilsoņi. 51% visu nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 16% no visiem Rīgas iedzīvotājiem.
No visiem Latvijas nepilsoņiem 74% iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem.
Mazāk aizbrauc, mazāk izbrauc
2020. gadā pandēmijas ietekmē samazinājusies iedzīvotāju mobilitāte, kas ietekmējusi arī starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rādītājus. Latvijā no citām valstīm ieradās 8,8 tūkstoši iedzīvotāju, bet aizbrauca 12 tūkstoši.
No Eiropas Savienības valstīm (bez Apvienotās Karalistes) ieradās 2,5 tūkstoši iebraucēju. No Apvienotās Karalistes iebrauca divi tūkstoši. Samazinājās imigrantu skaits no NVS valstīm – 2,9 tūkstoši iebraucēju (par 1,3 tūkst. jeb 31% mazāk nekā 2019. gadā), tajā skaitā no Krievijas ieradās tūkstotis imigrantu.
Iebraucēju skaits no citām valstīm kopā samazinājās vairāk nekā par trešdaļu, piemēram, no Indijas 2019. gadā ieradās 830 cilvēki, kuri uzskatāmi par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, bet pērn šo cilvēku skaits bija gandrīz uz pusi mazāks – 427.
2020. gada imigrācijā 4,7 tūkst. jeb 53% iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija (2019. gadā – 5,1 tūkst. jeb 46%). Atlikušo daļu veidoja iebraucēji, kuriem ar Latviju nav juridisku saistību.
Pērn no Latvijas aizbrauca gandrīz 12 tūkstoši iedzīvotāju, no tiem uz Eiropas Savienības valstīm 2020. gadā emigrēja 7,9 tūkstoši, uz Apvienoto Karalisti – 1,9 tūkstoši (2019. gadā – 2,9 tūkst.). No kopumā emigrējušajiem 69% bija Latvijas valstspiederīgie (2019. gadā – 72%).
