Iedzīvotāju maksājumi par zemes nomu auguši pat simtiem reižu 0
Iedzīvotāju maksājumi par zemes nomu pērn auguši ne tikai divas vai trīs reizes, bet dažkārt pat desmitus un simtus reižu, raksta laikraksts “Dienas Bizness”. 2011.gadā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāji Rīgā par zemes nomu spējuši samaksāt vien pusi no prasītās summas. Zemes īpašniekiem viņi palikuši parādā aptuveni pusi summas – vairāk nekā 700 000 latu.
Patlaban sākusies līgumu pārslēgšana 2012.gadam, un māju pārvaldnieki cer uz zemes īpašnieku sapratni.
Kā atgādina laikraksts, zemes nomas maksa pēc jaunajiem “spēles noteikumiem” izrādījusies papildu slogs daudzām mājsaimniecībām ēkās, kas atrodas uz citu personu īpašumā esošās zemes. Savukārt iepriekš tieši zemes īpašnieki jutušies apdalīti. Lai risinātu šo problēmu, Tieslietu ministrija (TM) sola līdz 2012.gada septembrim sagatavot likuma projektu par dalīto īpašumu, bet jau janvāra sākumā varētu būt gatava koncepcija. Šo piespiedu nomas jautājumu ķidā arī Rīgas pašvaldībā un Saeimā.
Lielākais dzīvojamo māju apsaimniekotājs Rīgā – pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP), kas izveidota, apvienojot 15 namu pārvaldes, – gatavojas nākamajam sarunu raundam ar zemes īpašniekiem, jo pašreizējo līgumu termiņš tuvojas beigām, tie bija slēgti uz gadu. Zemes īpašniekiem būs skaidra jaunā kadastrālā vērtība, varbūt tiks ņemta līdzšinējā pieredze, un tas varētu mainīt maksājumu summu nākamajā periodā.
Janvāra sākumā RNP būs apkopojis datus, kāds ir kopējā parāda apjoms par 2011.gadu, bet ir iezīmējusies tendence, ka par zemes nomu tiek samaksāta tikai apmēram puse, atzīst uzņēmuma valdes loceklis Dzintars Arbidāns. RNP dati par 2011.gada 1.novembri liecina, ka parādsaistības par zemes nomu un nekustamā īpašuma nodokļa par zemi kompensāciju bija 757 000 latu.
Pašlaik apsaimniekotājiem nav daudz instrumentu, kā ietekmēt galējo summu par zemes nomu. Kadastrālo vērtību zemei nosaka Valsts zemes dienests (VZD), vadoties pēc likuma. Zemesgabals ap māju savulaik ir uzmērīts un nostiprināts. Tādējādi apsaimniekotājs var mēģināt vienoties par procentu, saka Arbidāns.
“Pārsvarā sarunās ar zemes īpašniekiem netiek uzsvērts konkrētā likme, bet gan rēķināts un runāts par mājas, dzīvokļa maksājumu, kāda ir vidējā iedzīvotāju maksātspēja. Cenšamies ar zemes īpašniekiem vienoties par tādu galīgo zemes nomas maksu gadā, kuru iedzīvotāji būtu spējīgi samaksāt, lai parādi nekrātos,” skaidro RNP pārstāvis.
Ņemot vērā 2011.gada pieredzi, RNP sarunās par 2012.gadu centīšoties rast zemes īpašniekos izpratni par nesamaksāto summu, kā arī rast kompromisu, slēdzot līgumu par nākamo gadu. Paredzēts, ka rēķinus par zemes nomu RNP izdalīs atsevišķi, nenorādīs kopā ar komunālajiem pakalpojumiem – kā līdz šim. Šo rēķinu iedzīvotājiem varētu piestādīt reizi ceturksnī.
Īpašnieki vairumā gadījumu esot pretimnākoši un daudzmaz saprotoši. 2011.gadā aptuveni 450 līgumu bija tādi, kur nomas maksa bija noteikta 6% no kadastrālās vērtības. “Izvērtējot 2011.gada datus, domāju, viņi varētu būt piekāpīgāki. Cilvēki nemaksā ne jau tāpēc, ka negrib,” uzskata Arbidāns.
Dažos gadījumos darbojoties citi argumenti. Piemēram, plašsaziņas līdzekļos ir izskanējis gadījums ar Stendera ielas 17c nama iedzīvotājiem un zemes īpašnieku, kad zemes īpašnieks pieprasījis 6% tikai tāpēc, ka viņam nepatīkot mājas iedzīvotāju attieksme, jo tie viņu apsaukājot.
Vēl viens risinājums, par ko spriežot gan Saeimā, gan Rīgas domē, būtu samazināt ēkai piesaistāmā zemesgabala platību, par ko tiek maksāta nomas maksa.
RNP ir pirmais precedents – 2011.gada decembrī K.Valdemāra ielas 72a nama (tam bija piesaistīti 1800 kvadrātmetri zemes un līgumā noma noteikta 6%) iedzīvotāji vienojās, veica zemesgabala uzmērīšanu, atbildīgo institūciju informēšanu, un noslēdza līgumu ar zemes īpašnieku, ka maksās 5% no kadastrālās vērtības, turklāt maksās par mazāku platību – 1150 kvadrātmetriem, informē RNP preses sekretārs Krists Leiškalns. Rezultātā maksājums ir samazinājies gandrīz uz pusi.
Šis variants gan nevar būt universāls līdzeklis, jo zemes īpašniekam tam ir jāpiekrīt. Tomēr arī šis gadījums var kalpot kā arguments, lai zemes īpašnieki sāktu domāt par procenta likmi. Rīgā ir dzīvojamās mājas, kur zemesgabalu būtu iespējams samazināt nevis par simtiem, bet gan par tūkstošiem kvadrātmetru.
Pēc Arbidāna teiktā, problēmas ilgtermiņa risinājums būs tad, kad šos īpašumus apvienos – vai nu zemes īpašnieki iegūs māju, vai dzīvokļu īpašnieki – zemi. Tas būtu iespējams, izpērkot vai arī lietojot nomu ar izpirkumu.
TM piedāvā būtiski ierobežot dalītā īpašuma veidošanās iespējas nākotnē. Pašreizējiem dalītiem īpašumiem TM sadarbībā ar VZD plāno izstrādāt metodiku, kā noteikt funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu. Līdz ar to zemes un ēkas īpašniekiem ar likumu noteiks pienākumu slēgt nomas līgumu tikai attiecībā uz šo zemes vienības daļu.
TM piedāvā noteikt koeficientu gan apbūves, gan zemes vienības daļas kadastrālajai vērtībai, kas samazinās nekustamā īpašuma nodokļa apmēru. Puses brīvprātīgi varēs izbeigt dalīto īpašumu, piemēram, nosakot skaidrus kritērijus savstarpējai pirmpirkuma tiesību izmantošanai.
Regulējums arī paredzēs, lai personas, kas pašlaik ir iegādājušās ēkas daļu (dzīvokli), iegūst tiesības noslēgt zemes nomas līgumu, skaidro ministrija.
