Iedzīvotājiem viduvējs finanšu IQ 0
Maija beigās pēc “Nordea bankas” pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrā SKDS ticis mērīts iedzīvotāju inteliģences koeficients (IQ) finanšu laukā, aptaujājot aptuveni pustūkstoti respondentu.
SKDS direktors Arnis Kaktiņš atzīst, ka iedzīvotājiem ir lieli robi finanšu zināšanās. No 300 maksimāli iespējamiem IQ novērtējuma punktiem, ko par savām atbildēm bija iespējams saņemt, tika saņemti 178, kas liecina, ka aptaujāto IQ ir ļoti viduvējs. Aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa aptaujāto iedzīvotāju “dzīvo tikai vienai dienai”, pārlieku nelauzot galvu par savu finanšu stāvokli. Divas trešdaļas aptaujāto uzskata, ka viņu ņemtajiem kredītiem un parādiem nav būtiskas nozīmes personīgā finansiālā stāvokļa novērtēšanā. Vairāk nekā trešā daļa aptaujāto domā, ka viņu labklājības galvenā mēraukla ir no kārtējā mēneša ienākumiem segt visus nepieciešamos maksājumus. Piemēram, puse aptaujāto vispār nezina, kādu noguldījumu summu sedz Noguldījumu garantiju fonds.
Kā liecina aptauja, vislabāk naudas lietas pārzina vīrieši vecumā no 35 līdz 44 gadiem, kuriem ir augstākā izglītība un kuri strādā privātfirmās, kur arī pietiekami labi nopelna. Toties visvājāk par tām zina par 55 gadiem vecākas sievietes ar vidējo un pamatskolas izglītību, kuras dzīvo laukos un kuras pašlaik ir palikušas bez darba. Finanšu laukā Rīgas iedzīvotāji orientējas labāk nekā laucinieki.
“Nordea banka” aicina vairot iedzīvotāju zināšanas par kredītiem, noguldījumiem, pensijām, citām ar naudas darījumiem saistītām lietām. Bankas vadītāja Latvijā vietniece, Privātpersonu apkalpošanas departamenta vadītāja Jana Strogonova atklāj, ka iedzīvotāju izglītošanas laukā banka šo to jau paveikusi – gan digitāli, gan papīra formātā sagatavota finanšu zināšanu rokasgrāmata, kurā mēģināts apkopot un ikvienam Latvijas iedzīvotājam saprotamā veidā izklāstīt pašu svarīgāko, kas viņam būtu jāzina savu ienākumu un izdevumu kontrolē.
Jana Strogonova stāsta, ka bankas piecgadu plāns paredz nopietni iesaistīties sabiedrības izglītošanā, šajā nolūkā veidojot īpašu finanšu izglītības programmu. Tās izstrādāšanā tā aicina piedalīties Finanšu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Finanšu kapitāla un tirgus komisiju, Latvijas Komercbanku asociāciju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Rīgas Ekonomikas augstskolu, citas valsts un sabiedriskās organizācijas.
