Iedzīvotājiem vairs nebūs pieejami īstermiņa aizdevumi. Kas jāņem vērā? 4
Stājoties spēkā grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, iedzīvotājiem Latvijā turpmāk vairs nebūs pieejami īstermiņa aizdevumi, vai arī to izskatīšanas un izsniegšanas ilgums būs vairākas dienas, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) apkopotā informācija.
LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš norāda, ka īstermiņa kredītus patērētājs pamatā izmanto steidzamu situāciju risināšanai, kad, piemēram, ir saplīsusi mašīna vai ledusskapis, nauda remontam ir nepieciešama uzreiz, bet līdz algas dienai ir palikusi nedēļa vai nedaudz vairāk.
“Patērētājs varēs aizņemties lielākas summas un uz garākiem termiņiem, tādējādi pārmaksājot par patērētājam nevajadzīga apmēra kredītu, vai arī būs jāgaida nedēļa vai vairāk, lai saņemtu aizdevumu,” izmaiņu ietekmi uz kreditēšanas tirgu skaidro G. Āboltiņš.
Nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi, gatavojoties izmaiņām nozares regulējumā, ir veikuši un turpinās veikt apjomīgu administratīvo izmaksu samazinājumu, tai skaitā darbinieku skaita samazināšanu, lai spētu nodrošināt esošā kredītportfeļa apkalpošanu, kā arī nodrošināt aizdevumu piedāvājumu nākotnē.
Asociācijas apkopotā informācija liecina, ka atsevišķi uzņēmumi, līdzīgi kā tas ir Vācijā un citās valstīs, ieviesīs jaunu papildu iespēju – patērētājs brīvprātīgi pēc savas iniciatīvas varēs rosināt par papildu samaksu aizdevuma summas izmaksas termiņa maiņu.
“Virzot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Tautsaimniecības komisijas deputāti vairākkārt atsaucās uz Vācijas piemēru, kur patērētājam, veicot brīvprātīgu maksājumu, ir iespēja saņemt aizdevumu ātrāk. Balstoties uz apkopoto informāciju atsevišķi nozares uzņēmumi šo praksi ir izanalizējuši un pielāgotā veidā pārņēmuši,” norāda asociācijas vadītājs G. Āboltiņš.
Atbilstoši jaunajam regulējumam, kas paredz kredītu kopējo izmaksu ierobežojumu 0,07% dienā, 100 eiro kredītam uz 30 dienām maksimāli, ko nebanku kredītdevēji varēs piemērot, ir 2,1 eiro.
Šāda likme nesedz ne kapitāla izmaksas, ne nodokļu un nodevu maksājumus, līdz ar to reklāmas ierobežojumi ir nebūtiski, jo finansējums tam vienkārši nebūs.
“Vienlaikus nozares uzņēmumi aicina likumdevēju saglabāt kaut nedaudz vienlīdzīgus konkurences apstākļus, nosakot un saglabājot vienādus ierobežojumus banku un nebanku sektoram, jo banku sektoram ir plašākas iespējas variēt ar dažādām komisijas maksām par citiem banku saistītiem pakalpojumiem, piemēram, palielinot konta vai internetbankas apkalpošanas izmaksas, ko pēdējā gada laikā redzam,” skaidro asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.
Būtiskākais, kas jāņem vērā:
Daļa nebanku kreditēšanas uzņēmumu turpmāk izsniegs lielākus aizdevumus un uz garākiem termiņiem, kā rezultātā patērētājs būs spiests aizņemties vairāk nekā konkrētajā situācijā nepieciešams;
Jaunais regulējums veicina lielāku izmaksu veidošanos patērētājam, sarežģītāku ceļu līdz saņemtam kredītam – patērētājs būs spiests pārmaksāt par pakalpojumu, kas tik lielā apjomā, iespējams, nebūs nepieciešams;
Likuma grozījumu dēļ, kas paredz ar kredīta izsniegšanu saistīto izmaksu samazinājumu, daļa nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumu palielinās kredīta izsniegšanas termiņu līdz nedēļai un vairāk. Atsevišķi uzņēmumi piedāvās klientiem iespēju mainīt aizdevuma summas izmaksas termiņu – pēc aizdevuma līguma spēkā stāšanās patērētājs brīvprātīgi par papildu samaksu varēs rosināt ātrāku aizdevuma summas izmaksu;
Nozares uzņēmumi ir būtiski samazinājuši mārketinga budžetus, ko šobrīd izjūt arī mediji un reklāmas tirgus; Nebanku kredītdevēji aicina likumdevēju nekropļot konkurenci un saglabāt vienotus reklāmas ierobežojumus gan banku, gan nebanku sektoram, jo kredītdēvēju sniegtie pakalpojumi ir vienādi – patēriņa aizdevumi.
Izmaiņas paredz arī aizliegt patēriņa kreditēšanas reklāmas, izņemot zīmola reklāmas. Plašāka informācija par pieņemtajiem grozījumiem pieejama šeit.
LAFPA apvieno ārpus banku sektora esošus uzņēmumus, kas iedzīvotājiem Latvijā sniedz finanšu pakalpojumus.
Asociācijas misija ir veidot uzticamu, atbildīgu un uz ilgtermiņa sadarbību vērstu nozares praksi, ko pozitīvi vērtē patērētāji un tirgu uzraugošās institūcijas, vienlaikus respektējot alternatīvo finanšu pakalpojumu sniegtās iespējas ikviena indivīda un sabiedrības brīvai un nodrošinātai attīstībai.