Iedzīvotājiem sola mazākus siltuma rēķinus 0
Šoziem par siltumu iedzīvotājiem varētu būt jāmaksā mazāk nekā bija jāmaksā pagājušajā ziemā – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Rolands Irklis to izskaidro ar Krievijā pirktās dabas gāzes cenu samazinājumu.
Salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri tās sarukušas aptuveni par 11 procentiem. Pagājušā gada oktobrī tās cena bija 230 latu par 1000 m3, toties šogad oktobrī – 205 lati par 1000 m3.
Tādējādi salīdzinājumā ar pagājušo apkures sezonu gandrīz visās republikas nozīmes pilsētās siltuma cenas būs zemākas nekā bija pagājušajā apkures sezonā. Izņēmums esot Ventspils, kur, pēc SPRK pārstāvja teiktā, siltuma cena pieaugšot tāpēc, ka esot cēlušies kurināmā izdevumi.
Taču Ventspils pašvaldības uzņēmuma “Ventspils siltums” valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris apgalvo, ka par siltumu ventspilniekiem nebūšot jāmaksā dārgāk, nekā viņi maksāja pagājušajā ziemā. SPRK maldina sabiedrību, salīdzinādama izdevumus, kādi bija tad, kad pilsētā par kurināmo izmantoja mazutu un ogles. Bet šā gada jūlijā ekspluatācijā nodeva pirmo ar šķeldu darbināmu apkures iekārtu. Tādējādi no 1. decembra īstā siltuma cena būšot 41,87 lati par megavatstundu.
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Akermanis teic, ka par siltumu parasti jāmaksā mazāk tajās pilsētās, kurās vietējās pašvaldības un siltuma ražošanas uzņēmumi vairāk gādājuši par to, lai siltums mazāk izkūp gaisā un lai iespējami vairāk nonāk namos un dzīvokļos.
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis atzīst, ka šiem pasākumiem, piemēram, no Kohēzijas fonda siltumapgādes sistēmu uzlabošanai tām bija pieejami 59 miljoni latu, bet koģenerācijas elektrostaciju attīstībai 20,8 miljoni latu. Cits veids, kā iedzīvotāji varot samazināt izdevumus – siltināt savus dzīvojamos namus.
Pēc Latvijas Pašvaldību savienībā sniegtajām ziņām, iedzīvotāju parādi par siltumu ir dramatiski: kopsummā tie sasniedz ap 30 miljoniem latu, tostarp pilsētās 18,7 miljonus latu, bet novados 11,2 miljonus latu. Par pagājušo apkures sezonu pilsētās tie ir 9,4 miljoni latu, bet novados – 2,9 miljoni latu.
Ekonomikas ministrijas pārstāvis Vilnis Ķirsis pareģo, ka nākotnē siltuma cenas celsies, tāpēc, viņaprāt, padomju laikos celtajos, nenosiltinātajos namos varēšot dzīvot tikai ļoti bagāti ļaudis, kuri spēšot maksāt. Bet mazāk turīgajiem neatlikšot nekas cits kā pēc iespējas ātrāk tās siltināt.
Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu departamenta direktore Ilze Oša teic, ka Jēkabpilī, Jūrmalā, Jelgavā, Liepājā un citās pilsētās esot sarukuši arī iedzīvotāju siltuma parādu apmēri.
Vairāki daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāji man atzīst, ka ministrijas ierēdņi dzīvo kā savā pasaulē – viņu sludinātā ēku siltināšana, sevišķi novados un mazpilsētās, iedzīvotājiem kļūst arvien sarežģītāka tāpēc, ka nami kļūst tukši, viena daļa to iemītnieku aizbraukuši darba meklējumos uz ārzemēm, citi nevar atļauties siltināšanu, kas, pēc speciālistu aplēsēm, vienam padomju laiku apbūves sērijas piecstāvu namam rēķināmi 150 000 līdz 200 000 latu apmērā. Bet komercbankās neriskē dot kredītus atlikušajiem pustukšo namu iedzīvotājiem, kur viena daļa ir bez darba un pastāvīgiem ienākumiem vai pensijas vecumā.
