Iedzīvotājiem atlīdzinās pusi apkures sadārdzinājuma, bet rodas diskusijas par malkas iegādes pierādīšanu 34
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts atbalsts apkures sadārdzinājuma mazināšanai sasniegs 430 miljonus eiro – par 80 miljoniem vairāk, nekā bija paredzēts agrāk. Šo atbalstu iedzīvotāji saņems agrāk – sākot ar 2022. gada 1. maiju un beidzot ar 2023. gada 30. aprīli.
Tā noteikts Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma grozījumos, kurus vakar apstiprināja valdība.
Ietver izlīdzinātos maksājumus
Likuma grozījumos paredzēts, ka neatkarīgi no mājsaimniecību ienākumiem un tā, ko mājsaimniecībās izmanto apkurē, valsts apmaksās visiem pusi no rēķinu sadārdzinājuma. Par dabasgāzi un elektrību šo pusi atskaitīs jau par jūlijā izrakstītajiem izlīdzināto maksājumu rēķiniem. Par centralizētās siltumapgādes rēķiniem iedzīvotājiem kompensēs pusi sadārdzinājuma no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim.
Ar Ekonomikas un Labklājības ministrijas sagatavotajiem likuma grozījumiem valdība mēģinās mazināt baigo cenu kāpumu dabasgāzei, elektrībai, degvielai, kuru, sākoties apkures sezonai, visticamāk, liela daļa iedzīvotāju nespēs samaksāt.
Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, šogad elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un cietajam kurināmajam cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 39%, savukārt degvielai tās celtos par 40%.
Elektrība, granulas, briketes un malka
Pēc vakar valdības sēdē nolemtā, atbalsts plānots dabasgāzes cenas kompensācijai 30 eiro apmērā par megavatstundu (MWh) jeb 0,03 eiro par kilovatstundu (kWh) par patēriņu virs 221 kilovatstundām (kWh) mēnesī jeb 21 kubikmetra mēnesī.
Atbalstam varēšot pieteikties ne tikai tās mājsaimniecības, kurās uzstādīti zemes siltumsūkņi, bet arī tās, kuras elektrību izmanto kā galveno siltuma ieguves avotu citos veidos. Atbalsts tiks piešķirts tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru patēriņš ir lielāks par 500 kWh mēnesī, ja elektrību izmanto apkurei. Valsts atlīdzinās pusi no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,16 eiro par kWh, bet ne vairāk kā 100 eiro par MWh.
Atbalstam varēs pieteikties arī tās mājsaimniecības, kuras apkurē izmanto koksnes granulas, briketes un malku.
Jautāts, vai atbalstam pietiks naudas, vakar Latvijas Radio Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atklāja, ka valsts budžeta ieņēmumi esot lielāki, nekā bijis plānots, tāpēc valdība varēs atvēlēt atbalstam vairāk.
Atbildot uz jautājumu, vai apkures sezonā dabasgāzes pietiks, Krišjānis Kariņš pauda, ka neesot nekādu pazīmju, ka varētu nepietikt. Pēc viņa teiktā, ņemot vērā dabasgāzes krājumus Inčukalna pazemes krātuvē un jau noslēgtos pirkuma līgumus, tās pietikšot gan šim gadam, gan līdz apkures sezonas beigām. Tā kā no 2023. gada dabasgāzi no Krievijas vairs nepirks, vienlaikus notiekot sarunas ar abām tuvākajām kaimiņvalstīm par sašķidrinātās gāzes iegādi Klaipēdas un topošajā Paldisku terminālī. Cik maksās sašķidrinātā gāze un cik turpmāk par to būs jāmaksā iedzīvotājiem, tas vēl neesot skaidrs.
Sociālie dienesti – pārslogoti
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece veselības un sociālajās lietās Ilze Rudzīte teic, ka līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā un līdz cenu kāpumam mājokļa pabalstus pašvaldībās prasīja ap 20 000 mājsaimniecību. Bet esot sagaidāms, ka to mājsaimniecību skaits, kurām būs vajadzīgs atbalsts, varētu būt vismaz divreiz lielāks. Viņa pieļauj, ka, pieņemot pieminēto likumu, kurā paredz atbalstu arī tām mājsaimniecībām, kurās apkurē izmanto elektrību, mājsaimniecību – atbalsta prasītāju skaits pārsniegs 100 000.
Ilze Rudzīte piebilst, ka jau pašlaik pašvaldību sociālo dienestu darbinieki ir pārslogoti. Bet, vairākkārt pieaugot atbalsta prasītāju skaitam, slogs viņiem būšot vēl lielāks.
Vakar, apspriežot likuma grozījumus, finanšu ministrs Jānis Reirs iebilda pašvaldību prasībai piemaksāt papildus piecus miljonus eiro par iedzīvotāju iesniegumu pieņemšanu un atbalsta piešķiršanu. Viņaprāt, darbiniekiem var piemaksāt par virsstundām vai par darbu brīvdienās, nevis par darbu, par ko jau saņem atalgojumu. Jānis Reirs apšaubīja, vai pašvaldībās un pašvaldību iestādēs, kurās pašlaik strādā ap 117 000 darbinieku, slodze varētu būt tik liela, ka jāpiemaksā tik prāvas summas. Tomēr valdība piekrita minēto papildus piecu miljonu eiro piešķiršanai pašvaldībām.
Diskutablā malkas iegāde
LPS pārstāve pauž bažas arī par plānoto atbalstu iedzīvotājiem, kuri nopirkuši malku bez pirkumu apliecinošiem dokumentiem, ko ierosinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Sākumā paredzēja malkas pircējiem maksāt 140 eiro. Tagad likumprojektā šis atbalsts, ja malka nopirkta līdz 2022. gada 31. augustam, samazināts līdz 60 eiro.
Par atbalstu malkas iegādei bez kvītīm šaubās arī “Jaunās vienotības” (“JV”) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Judins. Viņaprāt, šos malkas pirkumus nekā nevarēšot pārbaudīt. “Konservatīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Krišjānis Feldmans domā, ka atbalsta saņemšanai par malkas iegādi būtu jāiesniedz darījumu apliecinoši dokumenti.
Likuma grozījumus Saeimas ārkārtas sēdē paredzēts skatīt rīt, 11. augustā.
Aizvakar notikušajā valdošo partiju koalīcijas sanāksmē politiķi vienojās arī par atbalstu uzņēmumiem, lai noturētu Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju pasaules tirgū. Par to valdība lems nākamnedēļ, 16. augustā.
