Kam pieder nolietoto riepu bizness? 13
Lielākā problēma riepu apsaimniekošanas jomā Latvijā ir nepietiekami nolietotu riepu pārstrādes apjomi, kā dēļ veidojas lieli riepu uzkrājumi, kas var radīt draudus apkārtējai videi, secināms jaunākajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumā par nolietotu riepu apsaimniekošanu. Tajā arī lasāms, ka no šī gada 1. janvāra Latvijā darbojas tikai četri uzņēmumi, kuri nodrošina nolietoto riepu apsaimniekošanu.
Kam pieder nolietoto riepu bizness?
Tiesa, jāņem vērā, ka vienam no šiem uzņēmumiem – SIA “Nordic Recycling” – ir izsludināta maksātnespēja un līdz šodienai, 14. februārim, dots laiks vienoties ar kreditoriem par plānu tiesiskās aizsardzības pasākumiem. Uzņēmumam ar 2800 eiro pamatkapitālu Valsts vides dienests pērnruden uzrēķināja 8,9 miljonu eiro sodu par nepārstrādātajiem stikla, koka, papīra un elektronisko iekārtu atkritumiem. Uzņēmums uz pusēm pieder Edijam Svaram un Salvim Salviņam.
Nolietoto riepu apsaimniekotāji ir arī AS “Latvijas Zaļais punkts”, SIA “Zaļais centrs” un SIA “Zaļā josta”. Kā liecina “firmas.lv” informācija, “Zaļais centrs” un “Zaļā josta” 2016. gadā strādājuši ar peļņu, tas ir, uzņēmējdarbība atkritumu biznesā bijusi rentabla, toties AS “Latvijas Zaļais punkts”, kas ietilpst koncernā “Eco Baltia grupa”, pirms gada strādājusi ar 270 tūkstošu eiro zaudējumiem.
Vides aizsardzības kluba (VAK) prezidents Arvīds Ulme norāda, ka daudzviet Latvijā izveidojušies riepu kalni pārsniedz to pieļaujamo apjomu vai uzglabāšanas ilgumu, jo uzņēmumiem, kuru pārraudzībā ir šo atkritumu pārstrāde, realitātē nav attiecīgās kapacitātes tos uzglabāt un nodot pārstrādei vai pārstrādāt pašiem atbildīgi, droši un atbilstoši visiem noteikumiem.
Pēc VAK domām, šādu situāciju varētu novērst, izstrādājot caurspīdīgus, detalizētus un skaidri definētus noteikumus atkritumu apsaimniekošanas licences izsniegšanai.
Glabāt ne ilgāk par gadu
Riepu nodošanas iespējas to pieņemšanas vietās ir neregulāras, kā arī nodošanai tiek piemēroti papildu nosacījumi, piemēram, pieņemšanas vietās uz laiku tiek pārtraukta riepu pieņemšana vai riepu pieņemšana tiek veikta par papildu samaksu no fiziskām vai juridiskām personām vai bez papildu maksas par ierobežotu daudzumu gadā. VARAM arī konstatējis, ka nolietotu riepu savākšanas un uzglabāšanas vietās tiek veidoti lieli riepu uzkrājumi, kas ievērojami pārsniedz izsniegto atļauju limitus. Tiek arī veidotas nelikumīgas nolietoto riepu uzglabāšanas vietas.
Lai risinātu šo problēmu, nolietotās riepas un atkritumus īpašos laukumos vai pārstrādes vietās nedrīkstēs uzglabāt ilgāk par vienu gadu, rosina VARAM.
Liela daļa jauno, daudz stingrāko prasību tiks piemērotas no 2018. gada vidus, kad visiem atkritumu apsaimniekotājiem tiks prasītas finanšu garantijas darbību veikšanai. Valsts vides dienestam būs iespēja izsekot katru kravu, kas tiek ievesta Latvijā vai pārvietota valsts teritorijā uz pārstrādi un reģenerāciju, jo sāks darbību atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēma.
VARAM arī izstrādās stingrākus nosacījumus ražotāju atbildības sistēmām un apsaimniekotājiem, kuru līgumpartneri saņem atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas par riepu savākšanu, pārstrādi un reģenerāciju. Tiek izstrādāti nosacījumi, lai tiktu nodrošināta nolietotu riepu pieņemšana no iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.
Lai veicinātu nolietoto riepu pārstrādi un reģenerāciju, ministrija rosina tā saucamo zaļo publisko iepirkumu attiecināt arī uz tādu materiālu izmantošanu celtniecībā, ceļu būvniecībā un uzturēšanā, kas iegūts no nolietotām riepām. Zaļā publiskā iepirkuma piemērošana dos iespēju izmantot pārstrādāto materiālu betonā un mūrī, kā arī izmantot pārstrādāto saturu ceļubūvē, uzskata VARAM.
120 – 200 eiro par tonnas pārstrādi
VAK veiktās iedzīvotāju aptaujās vairākums jeb 61% atzīst, ka nolietotās riepas atstāj servisā. Taču šis pakalpojums nav pieejams visiem autobraucējiem. 25% nolietotās riepas glabā mājas garāžā, 18% paši pastāvīgi tās nogādā atkritumu savākšanas laukumos, 3% tās atstāj pie atkritumu konteinera, 0,3% atstāj mežā.
“Pētījuma rezultāti uzskatāmi parāda, ka nelegālo riepu krāvumu veidošanās pilsētā satrauc ne tikai vides aktīvistus, bet arī lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju, turklāt viņi vēlas daudz aktīvāku atbildīgo dienestu iesaisti problēmas risināšanā, tostarp izmaiņas likumdošanā, kas ļautu valstij šādus riepu krājumus izvest un pārstādāt par budžeta maksātāju līdzekļiem,” iedzīvotāju aptaujas datus komentē biedrības vides aktīvists A. Ulme.
Vaicāti, kam par nelegālo riepu krājumiem būtu jāuzņemas atbildība, lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka tas būtu jādara uzņēmējiem, kas veido nelegālos krāvumus. Katrs trešais atzīmēja, ka par riepu kalniem atbildīgam jābūt Valsts vides dienestam un VARAM, arī pašvaldībām jāuzņemas daļa vainas.
Nolietoto riepu apsaimniekošanas problēmu iemesli ir skaidrojami daļēji arī ar faktu, ka Latvijas pārstrādes uzņēmumi šobrīd galvenokārt veic riepu pirmapstrādi. Nolietoto riepu apsaimniekošana ir saistīta ar ievērojamām izmaksām. Pēc VARAM aplēsēm, tie varētu būt ap 120 – 200 eiro par tonnu atkarībā no izmantotās tehnoloģijas.
SIA “VVV Recycling” pārstrādā tikai smago automašīnu riepas. SIA “Cemex” nolietotās riepas izmanto kā kurināmo klinkera ražošanai rotējošā klinkera krāsnī. Riepas tiek saņemtas vai nu veselas, vēl nesasmalcinātas, vai jau sasmalcinātas. SIA “E-Daugava” riepas tiek pārstrādātas pirolīzes iekārtā, kur rodas pirolīzes eļļa, ogle, gāze un kordi. SIA “Makrol” nodrošina riepu vulkanizāciju. Vulkanizācijai nederīgās riepas tiek novietotas ārpus telpām, tālāk veicot šo riepu pārstrādi čipos un čipu nodošanu SIA “Cemex”.
