Iedzīvotāji pensijai nekrāj, paļaujas uz valsti 0
Latvijas cilvēki pensijā gribētu saņemt vismaz 70% no saviem pašreizējiem ienākumiem.
Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji pensijā gribētu saņemt vismaz 72%, bet Igaunijā – 70% no saviem pašreizējiem ienākumiem, liecina SEB bankas un TNS veiktais pētījums. Vienlaikus tas parādīja, ka vien 15% cilvēku interesējas par savām nākotnes pensijām.
Latvijas iedzīvotājiem no visām Baltijas valstīm ir vispieticīgākās prognozes par pensijas pirmā un otrā līmeņa pienesumu kopējam pensijas apjomam. Viņi ir pārliecināti, ka no pirmā un otrā līmeņa saņems ne vairāk kā 44% no pirmspensijas naudas ienākumiem. Mūsu kaimiņvalstu iedzīvotāji šajā ziņā ir optimistiskāki – viņi cer, ka pensiju pirmais un otrais līmenis nodrošinās vismaz 52% (Igaunijā) un 53% (Lietuvā) no pensijas kopējās summas. Lai nodrošinātu pirmspensijas ienākumu līmeni, iedzīvotāji domā, ka trūkstošo sakrās paši – pensiju trešajā līmenī ar individuālām vai darba devēja iemaksām vai turpinot strādāt vēl pēc pensijas vecuma sasniegšanas.
Aptaujas dati atklāja, ka par savu nākotnes pensiju interesējas tikai 15% Baltijas valstu iedzīvotāji. Iemesli ir vairāki. Krietna daļa aptaujāto (51% – Latvijā, 57% – Lietuvā un Igaunijā) uzskata, ka pensija ir pārāk tāla nākotne un viņiem šis jautājums nav aktuāls. Ne mazums ir cilvēku, kas domā, ka līdz pensijas vecumam nemaz nenodzīvos. Latvijā tādu ir piektā daļa – 20%, Lietuvā un Igaunijā – 15%.
Eksperti secina, ka svarīgs iemesls cilvēku vienaldzībai pret gaidāmo pensiju ir aplokšņu algas, no kurām netiek veiktas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Pētījums arī liecina, ka daļa Baltijas valstu iedzīvotāju netic pašreizējai pensiju sistēmai. Visvairāk tas attiecas uz Latvijas respondentiem – 26% no viņiem snieguši tādu atbildi. Lietuvā un Igaunijā tā domā 15% iedzīvotāju. Lietuvā dominē uzskats, ka pensija tāpat būs maza – tā domā 21% lietuviešu, bet Latvijā un Igaunijā šādi domājošu cilvēku ir attiecīgi 8% un 11%.
Pētījuma autorus pārsteidzis, ka 36% aptaujāto iedzīvotāju atbildējuši, ka privātajai pensijai nekrātu pat tad, ja šodien tiktu dubultoti viņu naudas ienākumi. Privāto pensiju uzkrājumus veido tikai 14% iedzīvotāju, mēnesī atliekot vidēji 15 latus, un to sāk darīt tikai 10 – 15 gadus pirms došanās pensijā.
Tas noteikti jau ir par vēlu, uzsver SEB bankas pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna. Iemaksātajām summām būtu jābūt daudz lielākām, tāpēc visprātīgāk pensijai krāt, sākot jau ar pirmajiem darba gadiem.
