Iedzīvotāji pauž bažas, ka Ukrainas pievienošanās negatīvi ietekmēs ES drošību 193
Portāls “The Guradian” vēsta, ka ir veikta aptauja, kas liecina, ka eiropiešu attieksme pret Gruzijas, Turcijas un dažu Rietumbalkānu valstu pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) ir samērā vēsa.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem Eiropas iedzīvotāji kopumā atbalsta ideju par Ukrainas pievienošanos ES, neraugoties uz izmaksām un iespējamiem riskiem.
Pagājušajā mēnesī Eiropas Komisija (EK) ieteica sākt oficiālas pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu. ES 27 dalībvalstu valdību vadītāji šo priekšlikumu apspriedīs Briseles samitā šonedēļ. Savukārt Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns jau vairākkārt ir paudis iebildumus pret Ukrainas pievienošanos ES.
ES paplašināšanās, kas ilgu laiku tika atstāta otrajā plānā, šobrīd ir kļuvusi par ES prioritāti. Tā tas notika līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Novembrī EK atbalstīja iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Bosniju un Hercogvinu, tiklīdz Sarajeva būs gatava. Kā arī EK rekomendēja piešķirt Gruzijai kandidātvalsts statusu.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuleba pauda, ka tas būtu postoši, ja samitā netiktu atbalstīta Ukrainas pievienošanās sarunu uzsākšana.
“Es nevaru iedomāties… es pat negribu runāt par sekām,” sacīja Kuleba.
Eiropas Ārlietu padomes veiktajā sešu ES dalībvalstu aptaujā konstatēts, ka nozīmīgs ir atbalsts Ukrainas un mazliet mazākā mērā Moldovas un Melnkalnes kandidatūrām.
Veiktajā aptaujā atspoguļojas eiropiešu pretestība pret Turcijas iespējamo pievienošanos ES valstu blokam, kā arī izteikti vājš atbalsts Albānijas, Bosnijas, Gruzijas, Kosovas, Ziemeļmaķedonijas un Serbijas pievienošanai savienībai.
Eiropas Ārlietu padomes vecākais politikas pētnieks Pjotrs Burass aicina izstrādāt konkrētu valstu pievienošanās grafiku. “Briseles ģeopolitiskā retorika slēpj dziļas bažas par iespējamām paplašināšanās sekām un plaši izplatītu skepsi par ES spēju uzņemt jaunas dalībvalstis,” teica Burass.
Viņš skaidro, ka šāds grafiks sniegtu iespēju veikt ES iekšējās reformas, kas stiprinātu noturību un paradītu sabiedrībai kāpēc ES paplašināšanās ir tik nozīmīga.
Aptaujas rezultāti liecina, ka vislielākais atbalsts Ukrainas uzņemšanai ir Dānijā (50 %) un Polijā (47 %), bet Rumānijā (32 % par, 29 % pret), Vācijā (37 % par, 39 % pret) un Francijā (29 % par, 35 % pret) viedokļi dalās. Austrijā 52 % bija pret.
Tomēr 45 % respondentu pauda bažas, ka Ukrainas pievienošanās negatīvi ietekmēs ES drošību, savukārt 25 % uzskatīja, ka tā to stiprinās, bet 39 % uzskatīja, ka Kijevas pievienošanās negatīvi ietekmēs viņu valsts drošību.
Daudzi eiropieši neredz nekādu ekonomisku labumu no Ukrainas dalības ES. Polija un Rumānija skatās uz šo jautājumu pozitīvāk, nekā Dānija un Austrija.
Aptaujā jaušamas bažas par paplašināšanās ietekmi uz ES politisko stāvokli pasaulē. Arī šajā jautājumā visoptimistiskāk noskaņotas bija Polija un Dānija, kur 43 % un 35 % iedzīvotāju uzskatīja, ka Ukrainas pievienošanās ES atstās pozitīvu ietekmi.
Eiropas Ārlietu padome aptaujā konstatēja plaisu starp “vecajām” un “jaunajām” ES dalībvalstīm attiecībā uz paplašināšanās jautājumu. Austrijas, Vācijas un Francijas iedzīvotāji pārsvarā uzskata, ka ES nevajadzētu uzņemt jaunas dalībvalstis.
Turpretī Rumānijā (51%) un Polijā (48%) valda uzskats, ka ES būtu jāpaplašinās.
Aptaujā parādās, ka eiropieši visspēcīgāk iebilst pret Turcijas pievienošanos blokam. 51% aptaujāto sešās ES dalībvalstīs neatbalsta jebkādu sarunu virzīšanu par Turcijas pievienošanos ES.
