Iedzīvinot varonības stāstu 0
Vēsture jauniešu acīm – izrāde “Brīvprātīgais”
Kā vēstīt par Latvijas vēstures notikumiem mūsdienu jauniešiem tā, lai tie raisītu dzīvu interesi, nevis paliktu obligāts “ķeksītis” eksāmena atzīmju ailē? Atslēga, iespējams, ir personiskā un vēsturiskā savienojums, uzskata jaunas, Cēsu kauju simtgadei veltītas izrādes “Brīvprātīgais” veidotāji. Muzikālās izrādes uzmanības centrā ir Cēsu pulka Skolnieku rotas stāsts, ko režisores ANTAS PRIEDĪTES vadībā līdzās profesionāliem aktieriem izspēlēs skolēni, bet mūziku radījis rokmūziķis Juris Kaukulis. Izrādi varēs noskatīties ceturtdien, 20. jūnijā, Cēsīs Pastariņa skolā.
Izrādes sākotnējais jeb “darba” nosaukums esot bijis “Vai es tā varētu?”, un tas savā ziņā ir visa iestudējuma kods. Izrādei īpašu atlasi izturējušie Valmieras jaunieši caur vēstures stāstiem, pašu pārdomām, dziesmām te uzdod jautājumus paši sev – kas ir tas, kas katram vērtīgs, kā dēļ būtu vērts cīnīties. Un ko vispār nozīmē būt brīvprātīgajam kāda kopēja mērķa labad?
– Anta, darbs ar neprofesionāliem aktieriem, turklāt jauniešiem, režisorei noteikt nav ikdienišķs uzdevums. Kādēļ tomēr izlēmāt viņus iesaistīt?
A. Priedīte: – Šķita, ka jaunieši jauniešus sadzirdēs vislabāk, īpaši, ja runa par tādu tēmu kā patriotisms. Ceļš uz šo tēmu bieži ir slidens un mēdz aizklīst tālu ārpus labas gaumes un veselīgas attieksmes robežām, turklāt kaut kur procesā nereti vēl pazaudējot saturu. Un, ja patriotismā paliek tikai forma, tad, lai cik tā būtu formāli pacilājoša, jēgas no tā ir vēl mazāk nekā no nošpikotas eksāmena atbildes.
– Kāds īsti ir jauno aktieru pienesums?
– Grandiozs. Atlasot dalībniekus, interesentiem uzdevām dažādus neērtus jautājumus un izvēlējāmies tos, kuriem bija viedoklis un kuri spēja to noformulēt ārpus seriālu frāžainības. Varbūt mums ir trāpījušies jaudīgākie jaunieši, bet es gribētu, lai vidējais Latvijas jaunietis ir tāds kā tie, kuri piedalās izrādē. Saturiski pienesums ir skolēnu pārdomas par dažādiem morālas dabas jautājumiem, kurus sev varētu būt uzdevuši cilvēki, kam jāupurē savas personiskās ērtības kāda lielāka un kopīgāka mērķa vārdā.
– Latvijas Brīvības cīņas ir gana samudžināts vēstures periods – kādiem notikumiem esat veltījuši lielāko uzmanību?
– Vēlējāmies paskatīties uz šo periodu no nedaudz cita, nevis bataljonu un rotu pārvietošanās aspekta, bet no iesaistītā cilvēka subjektīvās pozīcijas. Un tas ir jebkurš tā perioda tagadējās Latvijas teritorijas iedzīvotājs, ne tikai kareivis. Uzsvars no cīņas par teritoriju šeit pārvietojas uz cīņu par cilvēku prātiem.
– Kādu reakciju sagaidāt no mūsdienu skolēniem?
– Ideālā variantā vajadzētu izskatīties tā – vidusskolēni sēž un apskauž tos jauniešus, kuri piedalās izrādē, saņem desmitnieku vēstures kontroldarbā par Neatkarības karu, pat nemācoties. Pēkšņas atklāsmes formā viņi saprot, kas dzīvē ir visvērtīgākais, un nekad to nepazaudē starp sīkumiem.
Izrāde “Brīvprātīgais”
* Ceturtdien, 20. jūnijā, Cēsu pilsētas Pastariņa pamatskolā.
* Radošā komanda: režisore Anta Priedīte, komponists Juris Kaukulis, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, vēstures konsultants Kārlis Sils.
* Piedalās Valmieras Viestura vidusskolas un Valmieras Valsts ģimnāzijas skolēni, kā arī aktieri Gatis Gāga, Eduards Johansons un Karīna Tatarinova.
* Apmeklējums ar ielūgumiem, ko iespējams saņemt Cēsu pilsētas Pastariņa pamatskolā. Vietu skaits ierobežots!
Cīnīties par savu Gauju
Sestdien, 22. jūnijā, Cēsu Jauniešu mājā (Rīgas ielā 23) varēs noskatīties režisora Kaspara Gobas un scenārija autora Andra Vanadziņa veidoto dokumentāli izglītojošo filmu skolēniem “Cēsu kaujas. Pagrieziena punkts Latvijas vēsturē”, kas pirmizrādi piedzīvoja maijā. Veidota kā divu mūsdienu jauniešu ceļojums vēsturē, Cēsu apkaimē, tā uzskatāmi stāsta par valstisko situāciju Latvijā 1919. gadā un skaidro Cēsu kauju nozīmi Latvijas vēsturē.
Pirms simts gadiem Latvijas valsts pastāvēšana tika izcīnīta Neatkarības kara laikā, kad par pagrieziena punktu kļuva Ziemeļlatvijas frontes līnija, kur latviešu un igauņu karaspēki pie Cēsīm uzveica landesvēra armiju. “Tas bija ļoti blīvu, pretrunīgu notikumu laiks, ļoti sarežģīts posms Latvijas vēsturē, kad tagadējās Latvijas teritorijā reizē ir trīs valstis, no kurām viena šūpojas uz kuģa pie Liepājas,” spriež filmas scenārija autors, cēsnieks Andris Vanadziņš, atzīstot, ka izstāstīt vienkāršu, jauniešiem uztveramu stāstu par šiem notikumiem izrādījies īsts “cietais rieksts” filmas veidotājiem.
“Cilvēku atmiņu pieraksti iedeva pavedienu, kā vislabāk šo stāstu pastāstīt caur emociju pilniem notikumiem. Brīnišķīgs dokuments bija Cēsu namsaimnieka Pētera Dzirkaļa dienasgrāmata – viņš tik krāšņi apraksta vāciešu ienākšanu Cēsīs pēc tam, kad bija zaudēta pirmā kauja, pilsētas dedzināšanu, vāciešiem atkāpjoties, un Latvijas armijas sagaidīšanu Cēsīs. Joprojām ir cilvēki, kuri glabā dzimtas atmiņas, piemēram, cēsnieks, akmeņkalis Ansis Rozenbergs, kurš abiem puišiem varēja bez patosa izstāstīt par savu tēvu, Brīvības cīņu dalībnieku Jāni Rozenbergu – par to, kā viņš gāja “cīnīties par savu Gauju”. Arī Cēsu pirmā komandanta Raimonda Bebra mazmeitas, cēsnieces Ineses Kornetes, ģimene fantastiskā kārtā cauri visiem padomju laikiem saglabājusi vectēva pierakstus, fotogrāfijas, pat zobenu!” stāsta Andris Vanadziņš.
Filmas galvenie varoņi ir divi puiši, Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēni un jaunsargi Varis Hans un Rodrigo Liepiņš – abu jauniešu sarunas ar vēsturniekiem un kauju dalībnieku pēctečiem palīdz labāk izprast šo vēstures posmu.
“Jauniešu zināšanas par šo laiku patiesībā ir līdzīgas tām, kādas ir arī daudziem no mums, pieaugušajiem,” turpina A. Vanadziņš. “Arī viņiem par Cēsu kaujām kaut kas ir stāstīts skolā, kaut ko viņi sasmēlušies jaunsargos. Bija interesanti vērot, ka filmējot abiem puišiem pamazām parādījās pašiem sava attieksme, jautājumi un interese. Mana paaudze mēdz burkšķēt, ka jaunajai paaudzei esot fragmentāra uztvere, ka tā nespējot koncentrēties. Jā, viņu uztvere no mūsējās patiešām atšķiras, bet – ja “trāpa”, tad nekādas paaudžu atšķirības nejutu. Šī filma, vizuālais stāsts, noteikti ir viens no labākajiem veidiem, kā sarunāties ar jauniešiem viņu valodā.”
Dokumentālā filma “Cēsu kaujas. Pagrieziena punkts Latvijas vēsturē”
* Seansi: sestdien, 22. jūnijā, Cēsu Jauniešu mājā (Rīgas ielā 23).
* Režisors Kaspars Goba, scenārija autors Andris Vanadziņš, mūzika un skaņa – Pēteris un Aija Pāsi, producente Līna Bērziņa, studija “Red Dot Media”.
* Filma pieejama arī tiešsaistē.
Ļoti personisks stāsts par bailēm
Viens no centrālajiem Latvijas Uzvaras dienas svinību notikumiem Cēsīs būs performatīvais pasākums “Par spīti bailēm”, kas risināsies visā Rīgas ielas garumā. Ielas malās līdz pat Līvu laukumam būs iezīmēti desmit tematiski pieturas punkti, kuros Cēsu kauju notikumi tiks izstāstīti no to dalībnieku skatpunkta, līdzās liekot stāstus par mūsdienu cilvēku izvēlēm, stāsta pasākuma producente Jolanta Sausiņa.
Desmit pieturas punkti tapuši sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Zemessardzes orķestri, Cēsu teātri, folkloras kopu “Dzieti”, Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem. Katrā no tiem tiks izstāstīts vēsturisks vai mūsdienu stāsts, notiks tetralizētas ainas un muzikāls priekšnesums. Vienā no punktiem armijas konteineros būs iekārtota izstāde par dzīvi armijā, un Latvijas armijas karavīri stāstīs par ārzemju misijās piedzīvoto, par to, kā jūtas sieviete karā, rekrutēšanās iespējām un citiem jautājumiem.
Citos punktos folkloras kopas “Dzieti”, Cēsu teātra un Latvijas Kultūras akadēmijas aktierkursa studenti sniegs četrdaļīgu priekšnesumu. Režisore Krista Burāne stāsta, ka Cēsu teātris uz Rīgas ielas atveidos 1919. gada ainiņas, lai sarīkojuma apmeklētāji “mazliet spētu ielūkoties tā laika dzīvē un saprastu, ka, par spīti kaujām, pilsēta arī šajos apstākļos turpināja savu ikdienu”. Viela teātra intermēdijām smelta Pētera Dzirkaļa dienasgrāmatā, kas apraksta 1919. gada jūniju Cēsīs. Cēsu folkloras kopa “Dzieti” un Zemessardzes orķestris priekšnesumā iespēlēs ar Saules dziesmām saistītas melodijas, kā arī strēlnieku dziesmas. Priekšnesumi performances laikā atkārtosies divas reizes, lai ikviens interesents varētu redzēt pēc iespējas vairāk.
Savukārt performances centrālajā punktā, Rožu laukumā, būs iespēja noklausīties Cēsu jauniešu, sabiedrībā pazīstamu cilvēku personīgos stāstus par baiļu pārvarēšanu, kā arī pašiem, izmantojot brīvo mikrofonu, dalīties savējos. “Liksim šos stāstus līdzās un skatīsimies, kā mūsu vērtības sasaucas un vai mēs esam vienā garīgās frontes līnijā,” teic Krista Burāne.
Dokumentālā performance “Par spīti bailēm”
* Sestdien, 22. jūnijā, no plkst. 13.30 līdz 15.30 Cēsīs, Rīgas ielas garumā līdz pat Rožu laukumam
* Dažādās Rīgas ielas vietās varēs iepazīt notikumus no Cēsu Skolnieku rotas vēstures un sastapt mūsdienu varoņus – tos palīdzēs iemiesot Cēsu amatierteātru kolektīvu dalībnieki, Vidzemes skolu jaunieši un Kultūras akadēmijas studenti.
* Rīgas ielas notikumos piedalīsies arī NBS pārstāvji ar stāstiem par armijas ikdienas dzīvi un to, kā notiek darbs starptautiskajās misijās, spēlēs Zemessardzes orķestris un folkloras kopas.
* Būs izveidota “Frontes darbnīca” – iespēja izgatavot piemiņas gredzenus atbilstoši Cēsu kauju laikam, iepazīties ar Brīvības cīņu formas tērpu un citu dažādu oriģinālpriekšmetu izstādi.
Dziesmas – tautas gara spēkam
Atzīmējot vēsturisko kuģa “Saratov” sagaidīšanas simtgadi Liepājā, sestdien, 29. jūnijā, svinību kulminācijā, notiks grandiozi Kurzemes Dziesmu svētki, kas Liepājas Olimpiskajā centrā pulcēs teju divus tūkstošus koru, tautas deju ansambļu un pūtēju orķestru dalībnieku.
“Koncerta nosaukumā liktie vārdi “Es esmu dzīvība” balstās uz domu par tautu kā dzīvības nesēju,” svētku vadmotīvu raksturo koncerta mākslinieciskā vadītāja, diriģente Ilze Valce. Katra no četrām Kurzemes Dziesmu svētku koncerta daļām, kuras vadīs kurzemnieki Zane Jančevska un Kaspars Znotiņš, simbolizēs tautas izaugsmes ceļu – vēsturisko un idejisko. Pirmā daļa “Dievzemīte” caur bagātīgo folkloras materiālu simbolizēs tautas auglīgās saknes, otrā, “Latvija”, vēstīs par trauslo ceļu līdz valstiskai brīvībai, trešā, “Lūgšana”, ietvers tautas gara spēku, kas ļāvis izdzīvot visos apspiestības laikos, bet ceturtā daļa “Mīlestība” veltīta nākotnei – tautas dzīvotspējai.
“Kurzemes Dziesmu svētki Liepājā veltīti latviešu tautas gara spēkam un vitalitātei, kas koncerta programmā atklājas caur gadsimtiem ilgi glabātām tautas garamantām – tautasdziesmām gan tradicionālā, gan mūsdienu interpretācijā, kā arī ar Kurzemi saistītu komponistu mūzikā,” atklāja I. Valce.
Kā zināms, komponists Alfrēds Kalniņš 1918./1919. gada sezonā dzīvoja un strādāja Liepājā – viņa vadītais koris bija tā laika varas maiņu notikumu liecinieks un dziedāja Pagaidu valdības sagaidīšanas laikā. “No Alfrēda Kalniņa bagātīgā koru skaņdarbu klāsta manu uzmanību piesaistīja ievērojams skaits Rucavas tautasdziesmu apdaru – svētkos izskanēs viena no tām,” stāsta I. Valce. Šajā reizē svētkos varēs novērtēt arī vairākus jaunumus – gan mūzikā, gan dejā. Trīs skaņdarbi rakstīti speciāli šiem svētkiem – Selgas Mences “Ziedoņa madrigāls”, Andra Kontauta “Lūgšana”, kā arī Jāņa Strazda un Jāņa Petera “Klusi. Klusi. Klusi”. Savukārt Liepājas deju apriņķa virsvadītājs Jānis Purviņš ir radījis jaunu dejas horeogrāfiju Jāņa Lūsēna dziesmai “Es saviju vainadziņu”. Vizuāli svētkus krāšņos simbolisks jūras skats – jūra kā mūžīgā dzīvība, ūdens kā dzīvības pamats, dzīvības sula gan tiešā un pārnestā nozīmē. “Kā zināms, 1919. gada pavasarī, vasaras sākumā Latvijas Pagaidu valdība uz laiku bija spiesta patverties Baltijas jūras ūdeņos uz kuģa “Saratov”, no kura burtiskā nozīmē notika daudzu ar jaunizveidotās Latvijas valsts pastāvēšanu un arī cilvēku izdzīvošanu saistītu jautājumu risināšana, kas bija ārkārtīgi izšķiroši visai mūsu valsts esībai. No otras puses, ūdens ir dzīvības simbols,” koncerta aprises iezīmē Ilze Valce.
Kurzemes Dziesmu svētki
* Sestdien, 29. jūnijā, plkst. 19 Liepājas Olimpiskajā centrā.
* 2000 dalībnieku: 77 kori, 15 deju kolektīvi un seši pūtēju orķestri.
* Skanēs 28 skaņdarbi, no tiem – piecas dejas.
* Programmā – Ernesta Vīgnera, Alfrēda Kalniņa, Emiļa Melngaiļa, Ādolfa Ābeles, Tālivalža Ķeniņa latviešu tautasdziesmu apdares koriem, Jāņa Lūsēna, Zigmara Liepiņa, Ērika Ešenvalda, Jēkaba Jančevska oriģināldziesmas ar tautasdziesmu tekstiem, kā arī Agra Engelmaņa, Imanta Kalniņa, Pētera Vaska, Raimonda Tigula, Ērika Eglīša oriģināldziesmas koriem. Aranžējumos pūtēju orķestrim – Imanta Kalniņa, Valta Pūces, Jāņa Lūsēna un Olafa Gūtmaņa mūzika.
* Mākslinieciskā vadītāja – Ilze Valce, režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs, horeogrāfs Jānis Purviņš, Kurzemes pūtēju orķestru virsdiriģents Guntis Kumačevs.
* Biļetes nopērkamas “Biļešu paradīzē”.
Sarežģītais pirmais gads
Cēsu Vēstures un mākslas muzejā izveidota Latvijas valsts simtgadei veltīta izstāde “Pirmais gads”, kas ietver igauņu un latviešu uzvaru Cēsu kaujās 1919. gada jūnijā. Izstādes autors ir Cēsu muzeja vēsturnieks Tālis Pumpuriņš.
“1918. gada 18. novembrī Rīgā proklamēja Latvijas Republiku – to mēs varam uzskatīt par atskaites punktu, kad ir sākts mērķtiecīgs ceļš uz savas valsts izveidi un izcīnīšanu. Valsts izveidē piedalījās daudzi Cēsu apriņķī dzimušie un skolojušies vai arī tādi, kas par cēsniekiem bija kļuvuši, kara apstākļu spiesti,” stāsta Tālis Pumpuriņš. Vēsturiskajam atskatam par pamatu ņemta apriņķa pilsēta Cēsis un cilvēki, kuri dzimuši, mācījušies, strādājuši vai cīnījušies gan Cēsu apkārtnē, gan citviet Latvijā, dažkārt arī tālu aiz tās robežām, un mēģināts parādīt Cēsu un cēsnieku īpašo lomu Latvijas valsts tapšanā.
Ar Cēsīm Neatkarības kara laikā saistīti daudzi liktenīgi notikumi, ne tikai uzvara Cēsu kaujās. “Kad rudenī notiek bermontiāde, Cēsis ir kā Noasa šķirsts – tās uz laiku kļūst par Latvijas pagaidu galvaspilsētu,” stāsta Tālis Pumpuriņš.
Pēc tam kad jaunā valsts bija proklamēta, cēsnieki vāca ziedojumus, organizēja skautu patruļas, te arī formējās viena no pirmajām valsts bruņoto spēku vienībām – Cēsu rota. Arī šodienas izstādes apmeklētājiem ir iespēja iejusties ziedotāja lomā, atstājot ziedojumu Latvijas valstij. Izstādes scenogrāfiju veidojuši Ritums Ivanovs, Mārtiņš Blanks, Krists Zankovskis, sadarbojoties ar dizaina aģentūru “Tribe”. To papildina daudzveidīga tematisku pasākumu programma, piemēram, izveidota interaktīva spēle – Cēsu kauju simulācija, īpašs “bērnu ceļš”, ko veidojis mākslinieka Rituma Ivanova dēls Rasmuss Ivanovs, un citi apmeklētājus saistoši elementi.
“Pirmais gads”
* Izstāde Cēsu Vēstures un mākslas muzejā (Pils laukums 9, Cēsis) apskatāma līdz 30. novembrim.
Seši mēneši Liepājā
Liepājas muzejā jau kopš 2018. gada 2. novembra apskatāma jauna interaktīvā ekspozīcija “Latvijas Pagaidu valdības seši mēneši Liepājā”, kas stāsta par Latvijas Neatkarības karu un Pagaidu valdības darbību šajā nozīmīgajā vēstures posmā.
Ekspozīcija izvietota divās Liepājas muzeja otrā stāva zālēs. Liepājas muzeja vēsturniece, ekspozīcijas satura autore Inna Gīle stāsta, ka pirmajā zālē 1919. gada notikumus un izjūtas stāstā savij priekšmeti, kurus liepājnieki lietojuši Latvijas Neatkarības kara laikā. Te apmeklētāji var iepazīt politisko, militāro, ekonomisko, sociālo un kultūras dzīvi Liepājā no 1918. līdz 1920. gadam, kā arī iepazīties ar liepājniekiem un Liepājas aizstāvjiem – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem.
“Tie ir priekšmeti, kas parasti glabājas krājumā un ko apmeklētāji nevar apskatīt, piemēram, fotogrāfa Jura Bokuma fotoaparāts, ar kuru patiešām tika iemūžināti Latvijas Pagaidu valdības locekļi Liepājā,” atklāj Inna Gīle.
Otrā zāle veltīta Latvijas Pagaidu valdībai, īpaši akcentējot laiku, kad pēc aprīļa puča valdība sabiedroto valstu aizsardzībā patvērās uz tvaikoņa “Saratov”. Te apskatāma unikālā Emīlijas Vecvagares dienasgrāmata. Viņa strādāja Pagaidu valdības birojā par sekretāri, un dienasgrāmatā atrodami ieraksti no 1917. gada 21. jūlija līdz 1921. gada 31. decembrim. Zālē radīta sajūta, it kā apmeklētājs atrastos uz tvaikoņa, tās centrā pie griestiem ir tvaikoņa “Saratov” makets un galds, kurš simbolizē Pagaidu valdības darbību. Tāpat apmeklētāji var iepazīties ar interaktīvu vēstījumu par tā laika sarežģītajiem notikumiem.
“Latvijas Pagaidu valdības seši mēneši Liepājā”
* Izstāde apskatāma Liepājas muzeja (Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja) pastāvīgajā ekspozīcijā.
Sagatavojušas Aija Kaukule un Linda Kusiņa-Šulce
